PDF: Lauksaimniecības politikai ir jāiet roku rokā ar vides mērķu realizēšanu | WWF Latvia

PDF: Lauksaimniecības politikai ir jāiet roku rokā ar vides mērķu realizēšanu



Publicēts 19 jūnijs 2018   |  
Liellopi Zviedrijā
© Germund Sellgren / WWF-Sweden
Eiropā turpinās diskusijas par topošo Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) , kas droši vien līdz rudenim kļūs par aizvien aktuālāku tēmu. Jo īpaši ņemot vērā arī Saeimas vēlēšanu tuvumu. Ir viegli paziņot – netaisnības jālabo, lai Eiropa  dod mums vairāk naudas!

“Pasaules Dabas Fonds šobrīd nekomentē tiešmaksājumu apjomu un to, vai maksājumu attīstības dinamika ir taisnīga. Mēs  ticam, ka Latvijas un Eiropas politiķi un eksperti spēs rast vislabāko risinājumu,” akcentē Pasaules Dabas Fonda (PDF) direktors Jānis Rozītis.  “Taču vienlaikus mūs, līdzīgi kā  citas vides organizācijas Eiropā, uztrauc neskaidrība, kas saistās ar konkrētu vides mērķu noteikšanu. Šī brīža ES lauksaimniecības politika paredz, ka 30 % no tiešmaksājumu apjoma ir lietojami tā saucamajos zaļajos maksājumos, paredzot, piemēram, papildus atbalstu dabas saglabāšanas pasākumiem, kas samazina ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām. Jaunais  KLP projekts paredz, ka dalībvalstis varēs pašas noteikt, kādus politikas mērķus īpaši atbalstīt ar papildus dotācijām. Mūs māc bažas, ka vides intereses var nebūt Latvijas valdības prioritāte. Tāpēc, lemjot par Latvijas pozīciju, ir būtiski saglabāt īpašu atbalstu tādām lauksaimniecības praksēm, kas nenoplicina vides resursus.”

Jāpiebilst, ka WWF Eiropas politikas birojs, kas iesaistās diskusijās par KLP Briselē, uzsver, ka “KLP būs kopēji mērķi, kas varētu pozitīvi ietekmēt uz efektivitāti un rezultātu orientētu sniegumu. Taču ir svarīgi, lai šie mērķi ir izveidoti tādējādi, lai nodrošinātu mijiedarbību ar ES vides normatīvo regulējumu un lai veicinātu KLP sniegto pievienoto vērtību vides jautājumu sakārtošanā.” WWF arī norāda, ka nākamajā KLP projektā ir ietverti augstāki klimata un vides pasākumu mērķi, taču no tā neizriet arī papildus finanšu resursi.

Vērtējot Latvijas valdības pozīciju, J. Rozītis atzīst, ka: “Mēs redzam, ka arī Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē ir vērsis uz to uzmanību lielākas vides prasības raksturojot kā “nesamērīgas”. Ir skaidrs, ka vides problēmu risināšanai ir nepieciešams papildus atbalsts arī no ES, taču es atturētos vides intereses nošķirt kā antagonisku spēku, kas traucē attīstībai. Mēs uzskatām, ka ir iespējams līdzsvars starp vides un ekonomiskajām interesēm un mūsdienu globālo biznesu prakse rāda, ka dažādas zaļās prakses var būt arī stimuls ekonomiskajai attīstībai.”
Liellopi Zviedrijā
© Germund Sellgren / WWF-Sweden Palielināt

komentāri

blog comments powered by Disqus