WWF mudina rīkoties: ANO ziņojums norāda bīstamu zvejas līmeņa samazināšanos | WWF Latvia

WWF mudina rīkoties: ANO ziņojums norāda bīstamu zvejas līmeņa samazināšanos



Publicēts 19 jūlijs 2018   |  
Nejauša jaunu un pieaugušu sarkanasaru (Sebastes sp.) piezveja tralējot. Atlantijas okeāns netālu no Kanādas. Šīs zivis tika atmestas atpakaļ jūrā nedzīvas, kā piezveja.
© Susan Fudge / WWF-Canada
2018.gada 9.jūlijā Romā publiskotais ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas (FAO) globālais zvejas intensitātes novērtējums ir radījis ievērojamas bažas. FAO ziņojums norāda, ka pārzvejoto zivju apjoms turpina pieaugt un pašlaik ir sasniedzis vienu trešo daļu no visām izvērtētajām zivsaimniecībām pasaulē. Piemēram, pirms desmit gadiem pārzvejoto zivju resursu apjoms bija sasniedzis jau vienu ceturto daļu, taču 1974.gadā tie bija vien 10 procenti.

“Šis pastāvīgais pārzvejas pieaugums ir nepārprotams brīdinājums, ka, neraugoties uz centieniem ierobežot šo problēmu, mēs vēl neuzvaram šajā cīņā,” sacīja WWF delegācijas vadītājs Michele Kuruc.

Līdz ar piekrastes iedzīvotāju skaitu, pieaug arī pieprasījums pēc zivju produktiem un iztikas līdzekļiem šajā nozarē, it īpaši mazāk attīstītās valstīs. Visvairāk zivju krājumu samazināšanās ietekmēs visneaizsargātāko iedzīvotāju grupas un jo īpaši neliela apjoma zivsaimniecības, kuru ikdienas uztura un iztikas līdzekļi balstās uz zivju resursu pieejamību. Pārzveja un tās ietekme arvien vairāk ir arī humanitārs jautājums, tāpēc pasaules līderiem ir steidzami jārīkojas, lai ierobežotu nepārdomātu zvejas politiku, kas palīdzētu sasniegt arī izvirzītos ANO ilgtpējīgas attīstības mērķus.

Saskaņā ar WWF, nepārdomātas un destruktīvas zvejniecības risinājumiem ir jāsākas ar to, ka valstu valdībām steidzami jānoliek malā savas īstermiņa ekonomiskās intereses un tā vietā jāsāk ieklausīties zinātniskajos ieteikumos par kopīgu zivju resursu pārvaldību un to ekosistēmu saglabāšanu ar ilgtermiņa un atbildīgu perspektīvu; jāveido sadarbība ar maza apjoma zivsaimniecības kopienām, lai sekmētu ilgtspējīgu zvejniecības nozari; jāatsakās no kaitīgām subsīdijām; kā arī jāturpina vērsties pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Papildus tam, WWF aicina stingru rīcību attiecībā uz nozīmīgu dzīvotņu saglabāšanu, piemēram, zivju nārstošanas vietas, koraļļu rifi, mangroves un jūraszāles, kuras ir sevišķi svarīgas veseliem pasaules okeāniem un zivju resursiem.

“Ir svarīgi piebilst, ka šajā ziņojumā netiek novērtēta plašāka ekosistēmas ietekme uz nozvejoto apdraudēto vai blakussugu resursiem. Mēs zinām, ka zvejniecības ietekme uz vaļiem, delfīniem, bruņurupučiem, haizivīm, jūras putniem un citām sugu grupām turpina būtiski apdraudēt okeānu ekosistēmas, kā arī tā atstātās sekas uz trauslām un produktīvām dzīvotnēm, ” piebilda Kuruc.

Pasaules zvejniecības un akvakultūras stāvoklis ir FAO ziņojums, kas tiek publicēts divreiz gadā. 2007.gadā tika ziņots, ka 52 procenti no visiem novērtētajiem zivju krājumiem ir sasnieguši maksimāli iespējamo nozvejas līmeni, bet šī gada publicētais ziņojums norāda, ka šis apjoms ir sasniedzis jau gandrīz 60 procentus.

Tulkojums no WWF Global. Orģinālā ziņa lasāma šeit: http://wwf.panda.org/?330699
Nejauša jaunu un pieaugušu sarkanasaru (Sebastes sp.) piezveja tralējot. Atlantijas okeāns netālu no Kanādas. Šīs zivis tika atmestas atpakaļ jūrā nedzīvas, kā piezveja.
© Susan Fudge / WWF-Canada Palielināt

komentāri

blog comments powered by Disqus