Pasaules Dabas Fonds izdod zivju gidu; aicina atteikties no Baltijas mencas un zuša patēriņa | WWF Latvia

Pasaules Dabas Fonds izdod zivju gidu; aicina atteikties no Baltijas mencas un zuša patēriņa



Publicēts 28 augusts 2018   |  
Siļķu (Clupea harengus) zveja, Norvēģija, 2009. gada februāris.
© Wild Wonders of Europe /Magnus Lundgren / WWF
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību aizvien rūkošajiem zivju resursiem pasaulē, Pasaules Dabas Fonds (PDF) ir izdevis nu jau desmito Zivju gida izdevumu, kas patērētājiem un tirgotājiem palīdz orientēties lielajā jūras un saldūdens produktu klāstā. Zivju gidā dažādas zivju sugas ir novērtētas atbilstoši tam, vai suga no konkrētā reģiona būtu izslēdzama no ēdienkartes (sarkanā gaisma), būtu jālieto uzmanīgi (dzeltenā gaisma), vai arī to var droši ēst (zaļā gaisma) un būt saskaņā ar zaļo sirdsapziņu.

Izvēloties zivis, ir jāņem vērā, ka ir reģioni, kur atsevišķu zivju populācija tiek pārzvejota, vai to zvejā tiek izmantotas vidi degradējošas pieejas. Eiropas Savienības kopējā zivsaimniecības politika tiek vērsta uz akvakultūru attīstīšanu, un bieži tā tiešām ir arī videi draudzīgāka izvēle. Taču ir jāņem vērā, ka ir pasaules reģioni, kur tieši zivju audzēšana audzētavās rada ļoti lielu ietekmi uz vidi. Tā tas ir, piemēram, Vjetnamā, kur pangasiju audzētavu ierīkošanas vajadzībām tiek izcirsti piekrastes mangrovju meži. Mangrovēm ir būtiska loma dabas daudzveidības saglabāšanā un tāpat tās palīdz mazināt cunami draudus un vētru sekas.

Jāuzsver, ka līdz pat 85 % pasaules zivju krājumu ir vai nu pilnībā izlietoti vai pārzvejoti un savvaļā pieejamo zivju resursi samazinās. Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, ir lielas iespējas apēst pēdējo Eiropas zuti (arī no audzētavām iegūti zušu mazuļi ir noķerti savvaļā) vai Baltijas mencu. Tāpēc, lai šīs sugas saglabātu, būtu jāatsakās no to lietošanas uzturā. Balto zivju mīļotāji gan droši var ēst Ziemeļu jūrā vai Barenca jūrā zvejotas mencas. No Baltijas jūrā zvejotajām zivīm būtu ieteicams izvēlēties butes, reņģes, siļķes un brētliņas. Pēdējo nozvejai ir arī iegūts MSC sertifikāts, kas nozīmē, ka zveja tiek veikta atbildīgi. Kopumā zaļā gaisma ir dodama visām zivīm ar MSC (sertificēts ilgtspējīgi iegūts jūras produkts) un ASC (sertificēts ilgtspējīgi iegūts akvakultūras produkts) sertifikātiem. Latvijā atsevišķas zivjaudzētavas izvēlējušies bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu – zaļo ekolapiņu, kas arī ir videi draudzīga izvēle.

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, zivju patēriņš Latvijā ir mazs. Viens iedzīvotājs gada laikā patērē ap 16 kilogramu zivju. Taču zivju patēriņš pieaug. Tas nozīmē, ka mūsu izvēlēm veikalā būs aizvien lielāka ietekme uz vidi. Jāpiebilst, ka ir lielveikali, kas jau tagad konsultējas ar PDF, lai savā piedāvājumā iekļautu pēc iespējas videi draudzīgākas zivis un jūras produktus. Tomēr vēl ir tāls ceļš ejams, lai tirgotāji pieņemtu lēmumu nepiedāvāt vairs zivis un jūras produktus no PDF Zivju gida sarkanā saraksta.

Zivju gidu izstrādē ar savām rekomendācijām piedalījušies zinātnieki no dažādām pasaules valstīm, tostarp arī no Latvijas. Savukārt metodoloģija, pēc kā tapis izdevuma saturs, ir WWF izstrādāta un pēc tās top līdzīgi izdevumi arī citur pasaulē. Ar zivju gidu ir iespējams iepazīties PDF mājas lapā. Tāpat arī tā kabatas formāta versija ir iegūstama PDF birojā.
Siļķu (Clupea harengus) zveja, Norvēģija, 2009. gada februāris.
© Wild Wonders of Europe /Magnus Lundgren / WWF Palielināt

komentāri

blog comments powered by Disqus