Zemes stunda | WWF Latvia


Zemes stunda 2010, Kanāda, Vankūveras sala 
	© Jeremiah Armstrong / WWF-Canada

Pievienojies!

2018. gada 24. marts 20:30 - 21:30

Jau vienpadsmito reizi cauri laika joslām visā pasaulē svinēs Zemes stundu.

2018. gada 24. martā laikā no 20:30-21:30 ikviens iedzīvotājs, uzņēmums, pašvaldība vai organizācija – ikviens ir aicināts  izslēgt apgaismojumu uz vienu stundu, lai parādītu savu apņemšanos videi draudzīgākai rīcībai ikdienā.
 

Kāpēc izslēgt gaismu?

Nē, mūsu mērķis nav ietaupīt elektrību. Tas šādā pasākumā nav iespējams. Gaismas izslēgšana ir tik pat simboliska kā svecīšu aizdedzināšana Lāčplēša dienā. Skaidrs, ka svecītes iedegšanai nav praktiskas jēgas – tāpēc nepalielināsies aizsardzības budžets vai profesionālās armijas skaitliskais sastāvs. Tomēr tas liek mums domāt par to, kāpēc mums vispār ir sava valsts un ko darīt, lai tā turpinātos. Līdzīgi arī Zemes stundā. Nav nozīmes izslēgto elektroierīču skaitam, svarīga ir cilvēku apzināta nepieciešamība dzīvot videi draudzīgi.
Šodien katrs no mums var pastāstīt, kāpēc viņš pievienojas Zemes stundas idejai, bet, lūk, daži mūsu domas priekšlikumi:

Izslēdzot gaismu Es:

  • Saku, ka vides problēmu risināšana man ir svarīga lieta. Es gribu dzīvot tīrā vidē un gribu, lai tāda iespēja būtu arī maniem bērniem;
  • Saku, ka valstij, pašvaldībām būtu tam jānovirza līdzekļi. Es sagaidu no politiķiem, ka vides problēmu risināšana no fona problēmas kļūst par nopietnu politiskās dienas kārtības jautājumu;
  • Saku, ka ir forši, ka mēs esam aizvien vairāk toleranti pret to, kas notiek mums apkārt un līdz ar to ziedojam līdzekļus bērniem, slimiem cilvēkiem, dzīvniekiem un varbūt kādam piemineklim. Taču būtu labi apzināties nepieciešamību kā uzņēmējiem, tā privātpersonām atbalstīt arī vides lietas;
  • Visbeidzot es saku, ka ikviens no mums var kaut ko darīt, lai mūsu vienīgajām mājām – Zemei, būtu vairāk spēka. Darīšana nav tikai viena stunda ik gadu Zemes stundā. Tās ir ikdienišķas izvēles visa gada garumā.
 

Lai pievienotos, aicinām:

  • Izslēgt gaismu;
  • Ievietot sociālajos tīklos kāda sev svarīga dabas objekta fotoattēlu, pievienojot mirkļbirku #zemesstunda ;
  • Pievienoties kādam Tavā pašvaldībā rīkotam Zemes stundas pasākumam vai noorganizēt to pašam.

 Izmaini kaut ko savā dzīvesveidā!

  • Apņemies un uzsāc videi draudzīgas iniciatīvas.
  • Domāt un rīkoties videi draudzīgi ikdienā! Kā to darīt? Skaties te

Kāpēc dabas daudzveidība?

 
	© Gaston Lacombe / Pasaules Dabas Fonds
Putnu biotops dabas parkā "Pape"
© Gaston Lacombe / Pasaules Dabas Fonds
Šogad Zemes stundas ietvaros WWF visā pasaulē piedāvā runāt par dabas daudzveidību. Saruna ir sākums pārmaiņām. Kāpēc tā ir problēma un kā dabas daudzveidība kļūst par nepieciešamu preci?
Runājot par bioloģisko daudzveidību, tiek vērtēta gan ģenētiskā daudzveidība, gan sugu daudzveidība, gan ekosistēmu daudzveidība. Ģenētiskā daudzveidība nozīmē, piemēram, to, ka vienas sugas ietvaros ir daudz tomātu šķirņu - viens sārtāks, cits miltaināks, cits saldāks, cits sulīgāks. Un jebkurām garšas kārpiņām iespējams piemeklēt labāko variantu. Diemžēl patērētājam pieejamo dažādu dārzeņu šķirņu klāsts samazinās, kā arī sēklu vākšana, krāšana un mainīšana drīzāk palikusi par atsevišķu cilvēku hobiju.

Sugu daudzveidība nozīmē, ka vienkopus sastopamas dažādas sugas. Ir foršāk, ja mežā ir daudzu koku sugas. Piemēram, ja daudzveidīgam mežam uzbrūk kāds egļu kaitēklis, iet bojā tikai egles, pārējiem kokiem - ne silts, ne auksts. Ja mežā ir sastādītas tikai egles, tad var iet bojā viss mežs. Līdzīgi - ja lauksaimnieks audzē tikai kviešus un tajā gadā ir slikti apstākļi kviešu audzēšanai, ir milzīgi zaudējumi. Ja tiek audzētas 20 dažādas kultūras, tad sliktais kviešu gads kopējo situāciju ietekmē nedaudz.

Ekosistēmu daudzveidība nozīmē, to, ka teritorijā ir gan meži, gan purvi, gan upes, gan ezeri, gan kāpas, gan kalni, gan lejas. Katrā no šīm vietām var dzīvot cits dzīvības kopums. Un galu galā mēs pat mēdzam tērēt lielu naudu, lai aizbrauktu uz ekosistēmām, kuras ikdienā mums nav blakus - uz augstiem kalniem, tuksnešiem un tropiskiem mežiem. Jo vairāk pazaudēsim sev blakus, jo tālāk un dārgāk būs jābrauc.

Bet kāpēc vispār tā bioloģiskā daudzveidība vajadzīga? Vai tas ir tikai modes jautājums vai no tās ir kāds reāls labums? Labums ir! Zemāk nosaukti 10 veidi, kā bioloģiskā daudzveidība var noderēt. Šie iemesli ir tikai neliela daļa no kopējā pakalpojumu klāsta, ko ikdienu sniedz ekosistēmas.

1. Fotosintēzē tiek saražots skābeklis, ko elpo lielākā daļa dzīvo būtņu. Arī cilvēks.

2. Kukaiņi apputeksnē augus jeb nogādā vīrišķās dzimumšūnas (putekšņus) pie sievišķajām (auglenīca). Ja nav apaugļošanās, nav augļu. Ja nav augļu, nav sēklu. Ja nav sēklu, augs nevairojas.

3. Koki pilsētās absorbē piesārņojumu, rada apēnojumu, kur atpūsties karstā laikā, un slāpē troksni.

4. Koraļļu rifi un mangrovju meži mehāniski sargā piekrastes iedzīvotājus no vētru izraisītiem plūdiem un cunami.

5. Putni, abinieki, zīdītāji un citi zvēri pārnēsā koku sēklas un ļauj tiem vairoties vietās, kuras saviem spēkiem šie koki nesasniegtu.

6. Ap 70 000 augu, dzīvnieku, sēņu, baktēriju sugu ir izmantotas pagātnē un tagadnē medikamentu radīšanai. Atklāts paliek jautājums, cik vēl izmantosim nākotnē.

7. No dabas nāk gan būvmateriāli, gan materiāli mēbeļu ražošanai.

8. Dažādu dzīvnieku un augu daļas lieto, lai radītu rotaslietas un dažādus krāšņumobjektus.

9. Kukaiņi, tārpi, citi ikdienā nemanāmi dzīvnieciņi, kā arī sēnes un baktērijas, kas dzīvo augsnē, spēj šajā augsnē izveidot tieši tādus fiziskos un ķīmiskos apstakļus, lai tur kaut kas varētu augt. Bez dzīvības augsne nebūs auglīga.

10. Kokvilna, vilna, lins, zīds un citas dabīgās šķiedras tiek izmantotas apģērba radīšanai.

Plānojot jebkuru darbu, pirkumu vai veselu nozari, cilvēki rēķina, cik tas izmaksās un vai varēs atļauties kāroto. Līdzīgi būtu jābūt ar dabu, jo ikdienā esam pilnīgi atkarīgi no tās, neatkarīgi no tā, kāda ir ekonomiskā sistēma un kādā politiskā iekārtā dzīvojam. Tad, kad gan individuālā, gan sabiedrības līmenī, ļaudis sapratīs, cik ļoti mēs nevaram iztikt bez citām sugām, tad arī cilvēki sāks jebkuru nozari plānot, primāri domājot par to, kāda būs konkrēto darbību ietekme uz dabu.
 rel=
Zemes stundas lieldraugi
© Zemes stundas atbalstītāji

Zemes stundas lieldraugs

  •  
	© Tetra Pak