Sugas & ekosistēmas | WWF Latvia

Sugas & ekosistēmas



Pasaules Dabas Fonds strādā, lai saglabātu un atjaunotu Latvijas dabas daudzveidību.
  • Latvijā vēl aizvien var sastapt mazas, bet dzīvotspējīgas lielo plēsēju populācijas, aptuveni 600 vilku - vairāk nekā visā Eiropas ziemeļrietumu daļā kopā - tikpat daudz lūšu, kā arī nedaudz lāču.
 
  • Latvijā vēl mīt daudzas retas Eiropas putnu sugas, no kurām vispazīstamākais ir melnais stārķis un mazais ērglis.
 
  • Tāpat Latvija ir viena no tām  Baltijas jūras valstīm, kur nārsto savvaļas Atlantijas lasis un sastopamas salīdzinoši lielas šīs sugas populācijas.

Tomēr, kaut arī pagaidām šo sugu klātbūtne raksturo valsti pozitīvi, pastāv nopietni vides apdraudējumi, tostarp:
  • pārmērīga mežu izmantošana,
  • ainavas fragmentācija,
  • dabas aizsardzības prasību ignorēšana,
  • īpaši aizsargājamo dabas teritoriju nepietiekama apsaimniekošana,
  • malu zvejniecība,
  • upju aizsprostošana, u.c.

Piedevām mežsaimniecības un lauksaimniecības intensifikācija ir pieaugošas problēmas, kas negatīvi ietekmē Latvijas lauku ainavu, līdz ar to arī dzīvniekus, kas atkarīgi no dabiskiem procesiem.

 
 
	© © Wild Wonders of Europe /Staffan Widstrand / WWF
Brūnais lācis (Ursus arctos), Somija, 2008. gada jūlijs
© © Wild Wonders of Europe /Staffan Widstrand / WWF
Latvija ir viena no valstīm Eiropā, kur vēl ir saglabājušies lielie plēsēji - vilki, lāči un lūši.

86% dzīvotnes - nelabvēlīgā stāvoklī

2013. gadā tika veikts apjomīgs pētījums, lai sagatavotu Latvijas ziņojumu Eiropas Komisijai par apdraudēto dzīvotņu un sugu stāvokli, ko ik sešus gadus gatavo visas ES valstis.

Latvijas ziņojumā konstatēts, ka no kopumā 57 īpaši aizsargājamām dzīvotnēm (dažādi reti mežu, zālāju u.c. ekosistēmu paveidi) 49 (86%) atrodas nelabvēlīgā stāvoklī un 47% stāvoklis turpina pasliktināties, kā arī reģistrēta viena izmirusi dzīvnieku suga.

Šo novērtējumu visas ES valstis sagatavo pēc vienām un tām pašām vadlīnijām, kas izriet no Dzīvotņu direktīvas.

Latvijas oficiālajā dzīvotņu sarakstā, kas pakļauts vērtējumam, ir 8 jūras, 9 piejūras un iekšzemes kāpu, 7 iekšzemes ūdeņu, 2 virsāju, 11 zālāju, 8 purvu, 3 iežu atsegumu, 9 mežu dzīvotņu veidi, tie pārstāv Latvijas ainavas relatīvi dabiskāko/pirmatnīgāko daļu.

Visnelabvēlīgākais stāvoklis konstatēts meža dzīvotņu grupā, kur pilnīgi visiem dzīvotņu veidiem tas novērtēts kā vissliktākais iespējamais. Labākais stāvoklis ir iežu atsegumu grupai, kur iekļautas kaļķiežu un smilšakmens klintis un alas.


Vairāk informācijas:

Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rokās ir dažādi instrumenti, lai situāciju uzlabotu – normatīvie akti, kontrolējošās institūcijas, priekšlikumu iespējas nodokļu sistēmas pilnveidošanai, Lauku attīstības programmu pasākumi u.c.
Līdz šim instrumentu pielāgošana dabas aizsardzībai ir bijusi nepilnīga.

Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonda direktors

Atbalsti ziedojot

  • Tavs ziedojums palīdz mums turpināt darbu.