Baltijas jūra | WWF Latvia

Baltijas jūra



 rel=
Baltijas jūra - uz Zemes jaunākā jūra - ir viena no pasaulē lielākajām iesāļā ūdens platībām.
© Pasaules Dabas Fonds
Pēdējo 100 gadu laikā Baltijas jūras unikālā ekosistēma kļuvusi par barības vielām pārsātinātu, eitrofu vidi. Galvenais iemesls tam ir organiskā piesārņojuma ieplūšana jūrā.

Lielākā daļa piesārņojuma nāk no lauksaimniecības, satiksmes, rūpniecības, notekūdeņiem un kuģošanas.


Ko nozīmē eitrofikācija?

Eitrofikācija rodas, ja ūdenī nokļūst pārāk daudz barības vielu, kuras stimulē pārmērīgu augu augšanu.

Katru gadu Baltijas jūrā nonāk aptuveni miljons tonnu slāpekļa (N) un 35 000 tonnu fosfora (P). Tas izjauc ekosistēmas līdzsvaru.

Kā to var redzēt? 

Vasarā plaši ūdens klajumi ir pārklāti ar zaļganām, toksiskām gļotām - zilaļģēm. Ziedošās zilaļģes samazina ūdens caurredzamību, iznīcina sugas. Daudzviet nav iespējams peldēties. Dažkārt to radītā smaka ir nepatīkami spēcīga, tas traucē, piemēram, tūrisma attīstībai. Lielā koncentrācijā zilaļģes var apdraudēt cilvēku veselību. 


Mirušās zonas

Tomēr aļģes ir tikai aisberga virsotne - zem aļģu virskārtas tiek nodarīts lielāks kaitējums. Aļģes patērē ūdenī esošo skābekli, tāpēc tas sāk pietrūkt citiem ūdens dzīvniekiem, arī zivīm. 

Liela daļa - dažās sezonās līdz pat 70 000 km2 jeb vairāk kā sestā daļa Baltijas jūras ir mirusi. Tie ir milzīgi jūras apgabali, kuros skābekļa bada rezultātā vairs nedzīvo pilnīgi nekas.

Video, kur redzamas t.s. mirušās zonas.
 

Mirušās zonas galvenokārt radījušas pūstošās aļģes, kas sadaloties patērē skābekli. Liela nozīme ir arī Baltijas jūras ģeoloģijai un lēnajai ūdens apmaiņai.

 

Baltijas jūru klāj aļģes

 
	© Nasa
NASA attēlā aļģes redzamas gaiši zaļā krāsā. Tās klāj gandrīz visu Baltijas jūru. 

Ko tās nodara jūras ekosistēmai?

Īsi fakti

Piekrastē dzīvo 15 miljoni,
sateces baseinā > 85 miljoni cilvēku
 
Jūras platība: 377 000 km²
Vidējais dziļums: 55 m
Krasta līnija: ~8000 km
 
Rūpnieciski zvejotas: mencas, siļķes, brētliņas, laši, līdakas un asari
 
Baltijas jūra ir aktīvs kuģu transporta ceļš, tajā tiek pārvadāti ap 15% visas pasaules jūras kravu
 
	© Google
Baltijas jūra apskalo deviņas valstis
© Google

Baltijas Ekoreģiona programma

Lai nodrošinātu Baltijas jūras atveseļošanu, Pasaules Dabas Fonds strādā kopā ar vides aizsardzības organizācijām visās Baltijas jūras reģiona valstīs.

Uzzini vairāk par Baltijas ekoreģiona programmu, tās mērķiem un sasniegumiem šeit!

Eitrofikācijas ekoloģiskās sekas

 
	© Anders Modig
Aļģes Baltijas jūrā
© Anders Modig
Barības vielu pārbagātības radītais disbalanss ir novedis pie neskaitāmām izmaiņām. Noteikti augi un dzīvnieki savairojas, pieaug to skaits un izplatība, kas nereti notiek uz citu sugu rēķina.
Ko mirušās zonas nodara jūras ekosistēmai? Dažas no pagājušā gadsimta barības vielu pārsātinājuma negatīvajām sekām ir: 
  • pārmērīga augu un aļģu augšana – pirmreizējā augšana ir pieaugusi par 30-70%. Viengadīgie augi, tādi kā zilaļģes un brūnās pavedienaļģes ir savairojušās uz daudzgadīgo aļģu rēķina, kas atstājis postošu ietekmi uz piekrastes ekosistēmu;
  • aļģu ziedēšana, dažas no tām ir pat toksiskas, ik vasaru Baltijas jūrā ir bieža parādība;
  • ūdens caurredzamības samazināšanās par 2,5-3 metriem biomasas pieauguma rezultātā, piemēram, zooplanktona pieaugums par 25%;
  • izmaiņas zivju sugu sastāvā. Savairojušās ekonomiski mazāk vērtīgas saldūdens zivju sugas, savukārt cietusi, piemēram, mencu populācija;
  • plēsīgo zivju, piemēram, līdaku, skaita un izplatības samazināšanās piekrastes ūdeņos.

Risinājumi

Risinājums Baltijas jūras problēmām, pirmkārt, ir integrēta jūras pārvaldība.

Baltijas jūras piekrastes valstīs samazinājies pārmitro zemju, palieņu pļavu, piekrastes lagūnu daudzums – šīs ekosistēmas ir nozīmīgas lauksaimniecības mēslojuma noplūdes apturēšanā. Tas ir ievērojami saasinājis eitrofikācijas problēmu. 

Baltijas jūras reģiona dienvidu daļā pēdējā gadsimta laikā ir nosusināts līdz 90% mitrāju. Valsts atbalsts meliorācijai un upju regulācijai un dambju celtniecība ir bijuši galvenie iemesli tam, ka šīs dabiskās funkcijas ir izzudušas. Šīs izmaiņas izraisījis pieprasījums pēc papildus zemes lauksaimniecībai, aizsardzībai no pārplūšanas un pieaugošs pieprasījums pēc elektrības.

Tirgus un regulējošu mehānismu trūkums, kas piešķirtu vērtību mitrāju ekoloģiskajām funkcijām, ir to zaudēšanas pamatiemesls.

Aprēķini savu ietekmi uz jūru!

 
	© CUBE

Ko mēs darām?

  • Pasaules Dabas Fonds strādā, lai
    • samazinātu Baltijas jūras eitrofikāciju
    • panāktu zivju resursu gudru izmantošanu
    • saglabātu šo unikālo jūru un tās daudzveidību arī nākamajām paaudzēm

    Pievienojies!