Baltijas jūra | WWF Latvia

Baltijas jūra



 rel=
Baltijas jūra - uz Zemes jaunākā jūra - ir viena no pasaulē lielākajām iesāļā ūdens platībām.
© Pasaules Dabas Fonds
Pēdējo 100 gadu laikā Baltijas jūras unikālā ekosistēma kļuvusi par barības vielām pārsātinātu, eitrofu vidi.

Lielākā daļa piesārņojuma nāk no lauksaimniecības, satiksmes, rūpniecības, mājsaimniecību notekūdeņiem un kuģošanas.


Kas ir eitrofikācija?

Eitrofikācija ir pārmērīga aļģu augšana, kas rodas, ja ūdenī nokļūst pārāk daudz barības vielu.

Kviešiem, rapšiem, kartupeļiem un jebkuram citam augam nepieciešamas barības vielas, lai tas augtu. Cilvēki mēslo laukus, lai nodrošinātu papildu “maltīti” lauksaimniecības kultūrām. Daļa mēslojuma līdz ar ūdeni nokļūst upēs, ezeros un jūrā. Tur šīs pašas barības vielas top par aļģu ēdienkartes sastāvdaļu.

Šobrīd Baltijas jūrā tiek nopludinātas aptuveni 6-8 reizes vairāk barības vielu nekā 20.gs.sākumā. Tāpēc katru gadu Baltijas jūrā pastiprināti zied aļģes.

Kā to var redzēt? 

Vasarā plaši ūdens klajumi ir pārklāti ar zaļganām, toksiskām gļotām - zilaļģēm. Ziedošās zilaļģes samazina ūdens caurredzamību, iznīcina sugas. Daudzviet nav iespējams peldēties. Dažkārt to radītā smaka ir nepatīkami spēcīga, tas traucē, piemēram, tūrisma attīstībai. Lielā koncentrācijā zilaļģes var apdraudēt cilvēku veselību. 


Mirušās zonas

Tomēr aļģes ir tikai aisberga virsotne - zem aļģu virskārtas tiek nodarīts lielāks kaitējums. Atmirušās aļģes patērē ūdenī esošo skābekli, tāpēc tas sāk pietrūkt citiem ūdens dzīvniekiem, arī zivīm. 

Lielā daļā - dažās sezonās līdz pat 70 000 km2 jeb vairāk nekā sestā daļa Baltijas jūras gutlnes - nav skābekļa. Šīs teritorijas mēdz saukt par mirušajām zonām. Tie ir milzīgi jūras apgabali, kuros skābekļa bada rezultātā dzīvo vien atsevišķi anaerobi (tādi, kuriem nevajag skābekli) organismi. 


Video redzamas t.s. mirušās zonas.
 

Mirušās zonas galvenokārt radījušas pūstošās aļģes, kas sadaloties patērē skābekli - gluži tāpat kā jebkurš cits miris organisms. Taču liela nozīme ir arī Baltijas jūras ģeoloģijai un lēnajai ūdens apmaiņai - ar skābekli bagātais ūdens no Ziemeļjūras Baltijas jūrā ieplūst tikai cauri šaurumam starp Zviedriju un Dāniju. Šī iemesla dēļ pilnīga ūdens apmaiņa jūrā notiek aptuveni 30-50 gadu laikā.

 

Baltijas jūru klāj aļģes

 
	© Nasa
NASA attēlā aļģes redzamas gaiši zaļā krāsā. Tās klāj gandrīz visu Baltijas jūru. 

Ko tās nodara jūras ekosistēmai?

Īsi fakti

Piekrastē dzīvo ap 15 miljoniem cilvēku,
sateces baseinā - ap 90 miljoni cilvēku

Jūras platība: 377 000 km²
Vidējais dziļums: 55 m
Krasta līnija: ~8000 km
 
Rūpnieciski zvejotas: mencas, siļķes, brētliņas, laši, līdakas un asari
 
Baltijas jūra ir aktīvs kuģu transporta ceļš, tajā tiek pārvadāti ap 15% visas pasaules jūras kravu
 
	© Google
Baltijas jūra apskalo deviņas valstis
© Google

Baltijas Ekoreģiona programma

Lai nodrošinātu Baltijas jūras atveseļošanu, Pasaules Dabas Fonds strādā kopā ar vides aizsardzības organizācijām visās Baltijas jūras reģiona valstīs.

Uzzini vairāk par Baltijas ekoreģiona programmu, tās mērķiem un sasniegumiem šeit!

Eitrofikācijas ekoloģiskās sekas

 
	© Anders Modig
Aļģes Baltijas jūrā
© Anders Modig
Barības vielu pārbagātība ir novedusi pie neskaitāmām izmaiņām. Noteikti augi un dzīvnieki savairojas, kas nereti notiek uz citu sugu rēķina.
Ko mirušās zonas nodara jūras ekosistēmai? Dažas no pagājušā gadsimta barības vielu pārsātinājuma negatīvajām sekām ir: 
  • augu un aļģu augšana ir pieaugusi par 30-70%. Viengadīgie augi, tādi kā zilaļģes un brūnās pavedienaļģes ir savairojušās uz daudzgadīgo aļģu rēķina, kas atstājis postošu ietekmi uz piekrastes ekosistēmu;
  • aļģu ziedēšana ik vasaru Baltijas jūrā ir bieža parādība. Daļa no šī aļģēm var būt toksiskas un izraisīt ādas, gremošanas sistēmas un aknu problēmas;
  • ūdens caurredzamība ir samazinājusies par 2,5-3 metriem biomasas pieauguma rezultātā. Jūras ekosistēmā svarīga loma ir arī tiem ūdensaugiem, kas aug dziļāk (piemēram, uz grunts). Bet, tā kā to augšanai nepieciešama saules gaisma, bet aļģu slānim tā netiek cauri, tad ir apdraudēta dziļāko ūdens augu augšana;
  • izmaiņas zivju sugu sastāvā. Savairojušās ekonomiski mazāk vērtīgas saldūdens zivju sugas, savukārt cietusi, piemēram, mencu populācija;
  • plēsīgo zivju, piemēram, līdaku, skaita un izplatības samazināšanās piekrastes ūdeņos.

Risinājumi

Risinājums Baltijas jūras problēmām, pirmkārt, ir gudra jūras pārvaldība, ņemot vērā gan dabas aizsardzības, gan sabiedrības intereses.

Baltijas jūras piekrastes valstīs samazinājies pārmitro zemju, palieņu pļavu, piekrastes lagūnu daudzums. Šīs ekosistēmas ir nozīmīgas lauksaimniecības mēslojuma noplūdes apturēšanā - ja ar barības vielām piesātināts ūdens nonāk šajās pārmitrajās ekosistēmās, tajās esošie augi “apēd” lielu daļu šo barības vielu. Šobrīd šī “liekā” barība nokļūst jūrā, jo mitrāju platības ir krasi samazinājušās. Tas ir ievērojami saasinājis eitrofikācijas problēmu. 

Baltijas jūras reģiona dienvidu daļā pēdējā gadsimta laikā ir nosusināts līdz 90% mitrāju. Valsts atbalsts meliorācijai un upju regulācijai un dambju celtniecība ir bijuši galvenie iemesli tam, ka šīs dabiskās funkcijas ir izzudušas. Šīs izmaiņas izraisījis pieprasījums pēc papildu zemes lauksaimniecībai, aizsardzībai no pārplūšanas un pieaugošs pieprasījums pēc elektrības.


 

Aprēķini savu ietekmi uz jūru!

 
	© CUBE

Ko mēs darām?

  • Pasaules Dabas Fonds strādā, lai
    • samazinātu Baltijas jūras eitrofikāciju
    • panāktu zivju resursu gudru izmantošanu
    • saglabātu šo unikālo jūru un tās daudzveidību arī nākamajām paaudzēm

    Pievienojies!