Principi ilgtspējīgai zilajai ekonomikai | WWF Latvia

Principi ilgtspējīgai zilajai ekonomikai



Publicēts 03 November 2015
David Anderson pārbauda skumbriju (Scomber scombrus) lomu, kad tas tiek ievietots atvēsinātā tvertnē uz tralera 'Charisma', Šetlendas salas, Skotija. 2011.gada oktobris.
© naturepl.com / Chris Gomersall / WWF

Baltijas jūra ir apdraudēta un pasākumi, kas tiek veikti Baltijas jūras vides atjaunošanai nav pietiekami, lai labotu situāciju. Šobrīd Baltijas jūras ekonomiskie resursi netiek izmantoti ilgtspējīgi un Baltijas jūras reģions riskē zaudēt simtiem tūkstošus potenciālas darba vietas un miljardos mērāmu nākotnes peļņu, ja netiks veikti pārdomāti, mērķtiecīgi pasākumi, lai aizsargātu un uzturētu jūras ekosistēmu, kā arī izmantotu jūras resursus ilgtspējīgi.

Pēdējo gadu laikā bieži tiek izmantoti tādi jēdzieni kā “zilā ekonomika” un “zilā izaugsme”, taču nepastāv vienprātība par to, ko tas nozīmē – daļa ar to saprot saimniekošanu,  nenoplicinot jūras ekosistēmu sniegtos ekonomiskos labumus ilgtermiņā, citi par “zilo ekonomiku” sauc jebkādas saimnieciskās darbības ar jūru saistītās nozarēs. Lai veidotu vispārpieņemtu izpratni un nodrošinātu to, ka okeānu un jūru ekonomiskā attīstība iet kopsolī ar labklājību šodien un nākotnē, WWF ir publicējis ziņojumu “Principi ilgtspējīgai zilajai ekonomikai”, kā arī pārskatu par zilo ekonomiku – “Visi kopā vienam mērķim” (angliski: All Hands on Decks).


Šobrīd Baltijas jūras reģiona valstu lielākais izaicinājums ir apņēmīgas un ambiciozas zilās ekonomikas (Blue Economy) stratēģijas un politikas izveide valdības, sabiedrības un indivīdu līmenī. WWF norāda, ka Baltijas jūras zilajai ekonomikai jāpalīdz atgriezt jūras veselību, nepārsniedzot jūras kā ekosistēmas kapacitāti, paātrinot pāreju uz tīrākām tehnoloģijām un atjaunojamo enerģiju un izveidojot videi draudzīgākas materiālu plūsmas (optimizējot atkārtoti izmantojamo materiālu izmantošanu un apriti). Tāpat zilās ekonomikas stratēģijai jārada jaunas darba vietas un ekonomiskās iespējas, bet plānošanas un ieviešanas procesā jāiesaista valdības, biznesa un dažādu zinātnes nozaru pārstāvji, ka arī reģiona valstu iedzīvotāji, lai kopīgos mērķus būtu vieglāk un ātrāk sasniegt.

“Principi ilgtspējīgai zilajai ekonomikai” dod skaidras norādes kā saimniekot gudrāk.  Iesākumā tiek izveidota ilgtspējīgas zilās ekonomikas vīzija,  tiklīdz redzējums kļūst skaidrs, rodas iespēja nospraust precīzus mērķus un rīkoties, veicot konkrētus pasākumus dažādos ekonomikas sektoros, visos iesaistītajos “ķēdes posmos”. Reāla Integrētās jūras pārvaldības politika (Integrated Maritime Policies), adekvāti ekonomiskie un likumdošanas atvieglojumi,  kā arī nodrošināts atbalsts publiskā un privātā sektora finanšu un investīciju plūsmām un veiksmīgi īstenota uz ekosistēmu balstīta jūras telpiskā plānošana ir galvenie rīki, kas palīdzēs tuvoties nospraustajiem mērķiem.  

Visbeidzot, zilā ekonomika var būt ilgtspējīga tikai tad, kad veiksmīgi tiek īstenota ilgtspējīga ekonomika arī uz sauszemes, tātad ekonomika, kas atjauno, aizsargā un uztur daudzveidīgas un stabilas ekosistēmas, kā arī tāda ekonomika, kas veidota uz tīru tehnoloģiju, atjaunojamās enerģijas un optimizētiem materiālu plūsmu pamatiem.

Pasaules Dabas Fonds aicina visas jūras plānošanā un izmantošanā iesaistītās puses, tostarp iedzīvotājus, iepazīties un izmantot “Principus ilgtspējīgai zilajai ekonomikai” un pārskatu „Visi kopā vienam mērķim”, plānojot jūras izmantošanu nākotnē.

Pasaules Dabas Fonds uzsver, ka šis ir ceļš uz pārtikušu nākotni gan cilvēkiem, gan dabai! Būsim gudri!

 

 

Atbalsts nodibinājuma „Pasaules Dabas Fonds” darbībai vides interešu aizstāvībā un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā Latvijā

David Anderson pārbauda skumbriju (Scomber scombrus) lomu, kad tas tiek ievietots atvēsinātā tvertnē uz tralera 'Charisma', Šetlendas salas, Skotija. 2011.gada oktobris.
© naturepl.com / Chris Gomersall / WWF Enlarge