Lauksaimniecība - nozīmīgākais piesārņojuma avots | WWF Latvia

Lauksaimniecība - nozīmīgākais piesārņojuma avots



Lauksaimniecība ir viena no galvenajām ekonomiskajām aktivitātēm Baltijas jūras reģionā. Gandrīz 25% no 1,7 mlj. km2 no Baltijas jūras sateces baseina tiek izmantoti lauksaimnieciskai darbībai, kurā iesaistīti miljoniem cilvēku.
Lauksaimniecība ir devusi pārtiku vietējiem iedzīvotājiem gadsimtiem ilgi. Kad tās apjomi bija mazāki, lauksaimnieki prata lietderīgi izmantot barības vielas, ko ieguva no kūtsmēsliem un lauksaimniecības atkritumiem, atgriežot tās atpakaļ zemē.

Taču pēc lauksaimniecības industrializēšanas Rietumeiropā 60-tajos un 70-tajos gados, saimniecības ražu palielināšanai sāka lietot mākslīgo mēslojumu. Tas nozīmēja barības vielu, īpaši fosfora un slāpekļa, pieaugumu kopējā apritē, tādējādi radot lielu barības vielu pārpalikumu.


Baltijas jūras reģiona valstīs patlaban ir salīdzinoši augsts intensīvas lauksaimniecības līmenis, kas, lai gan ekonomiskajā ziņā ir izdevīgi, ir radījis nopietnas sekas videi. Modernizācija nav gājusi roku rokā ar pietiekami stingriem vides aizsardzības pasākumiem.

Eiropas Savienības subsīdijas

Lauksaimniecības attīstību veicina Eiropas Savienības subsīdijas, kas tiek piešķirtas lauksaimniecības industrializācijai.  

Lauksaimniecības subsīdijas ir bijis Eiropas politikas instruments jau kopš Otrā pasaules kara. Šajā laikā subsīdiju sistēma ir saņēmusi pārmetumus gan par tirgus izkropļošanu, gan vides degradēšanu, tāpat ar subsīdijām saistīts nabadzības pieaugums mazattīstības valstīs.

Gadu gaitā vairākas no šīm problēmām ir atrisinātas, bet vēl joprojām 75% no Kopējās lauksaimniecības politikas subsīdijām – jeb t.s. tiešie maksājumi – tiek piešķirtas kā vienkāršs maksājums zemes īpašniekiem, nereti bez konkrētiem sabiedriskiem vai vides ieguvumiem. Piedevām – vēsturiskā mantojuma dēļ, maksājumi ir sadalīti tā, lai vairāk atbalstītu lielus ražotājus bagātākās valstīs. Jāpiebilst, ka Kopējā lauksaimniecības politika ir viena no lielākajām Eiropas politikām, saņemot gandrīz pusi no visa Eiropas Savienības budžeta.

Bez tam, palielinoties pieprasījumam pēc papildus zemēm lauksaimniecībai ap Baltijas jūru, pēdējo 25 gadu laikā ir nosusināti 90% visu Baltijas jūras dienvidu pārmitro zemju. Tas ir samazinājis ap jūru esošās mitrāju platības un to spēju uzsūkt kaitīgās barības vielas no lauksaimnieciskās noteces.

Galvenais iemesls jūras aizaugšanai ir pārmērīga barības vielu – fosfora un slāpekļa – noplūde gadījumos, kad lauksaimnieciskā darbība netiek praktizēta atbildīgi. 

 
 
	© WWF Sweden
Eitrofikācija Baltijas jūrā.
© WWF Sweden

Galvenais iemesls jūras aizaugšanai ir pārmērīga barības vielu – fosfora un slāpekļa – noplūde gadījumos, kad lauksaimnieciskā darbība netiek praktizēta atbildīgi. 

Risinājumi

Mēs zinām, ka daudzi lauksaimnieki Baltijas jūras reģionā var un vēlas pielietot labāku un atbildīgāku lauksaimniecības praksi, bet sistēma, kas šobrīd valda Eiropā nereti neļauj labajai praksei attīstīties; to izkonkurē industriālā lauksaimniecība ar zemiem vides standartiem un... lielām subsīdijām.
 
	© Aija Krodere
Vija un Juris Cīruļi, Konkursa "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā" laureāti
© Aija Krodere

Konkurss "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā"

Konkursa gaitā katrā no Baltijas jūras reģiona valstīm žūrija izvirza finālistu, kurš pārstāv valsti reģionālā līmenī un pretendē uz naudas balvu 10 000 eiro un titulu „Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā”.