Turpinās cīņa par Eiropas dabu | WWF Latvia

Turpinās cīņa par Eiropas dabu



Publicēts 02 December 2015
Brūnais lācis (Ursus arctos), Somija, 2008. gada jūlijs
© © Wild Wonders of Europe /Staffan Widstrand / WWF

Šoreiz aicinām paust nostāju vides ministriem, iesaistoties ŠAI zibens-akcijā! Atgādinām, ka Eiropā bioloģiskā daudzveidība joprojām samazinās un dabas kopējais stāvoklis vērtējams kā kritisks.

Gala lēmums bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jautājumā tiks pieņemts 2016.gada jūnijā. Pasaules Dabas Fonds turpinās aktīvi strādāt, lai direktīvas nezaudētu savu spēku. Kāpēc? Jo no tā ieguvēji būsim mēs visi.

Kāpēc pasaulē bioloģiskā daudzveidība ir svarīga? Lūk!

 

Bioloģiskā daudzveidība Tevi ietekmē. Bet kā?

 

"Saprotu, ka bioloģiskā daudzveidība uz planētas samazinās, bet kā tā ietekmē mani?”

Nu.

Redziet... 

Ir tā...

Bioloģiskā daudzveidība ir resurss, kas ir nepieciešams ikvienam – ģimenēm, kopienām, valstīm un nākošajām paaudzēm. Tā ir saikne starp visiem zemes organismiem, kas tos vieno savstarpēji atkarīgā sistēmā, kurā katrai sugai ir sava loma. Tā ir dzīvības tīkls. 

Planētas dabas resursi sastāv no augiem, dzīvniekiem, zemes, ūdens, atmosfēras UN cilvēkiem! Kopā mēs veidojam planētas ekosistēmu, kas nozīmē, ka samazinoties bioloģiskajai daudzveidībai, tiek apdraudēta arī mūsu veselība un iztikas avoti.

Šobrīd mēs izmantojam par 25% vairāk dabas resursu kā planēta spēj nodrošināt. Rezultātā tiek ietekmētas un apdraudētas sugas un dzīvotnes. Cieš vietējās kopienas.

Bioloģiskā daudzveidība ir būtiska planētas veselībai un tieši ietekmē mūsu dzīves.

Vienkāršoti – apdraudēta bioloģiskā daudzveidība nozīmē, ka miljoniem cilvēku draud nākotne, kurā pārtikas krājumus vairāk apdraud kaitēkļi un slimības un kurā tīrs ūdens ir pieejams neregulāri vai reti.

 

“Cilvēka veselība ir cieši saistīta ar ekosistēmu veselību, kas nodrošina daudzas mūsu pamatvajadzības.”

Marija Neira, Pasaules Veselības organizācijas Cilvēka apkārtējās vides aizsardzības nodaļas vadītāja

 

Ekosistēmu pakalpojumi

 

Šādi var aprakstīt visus dabas sniegtos pakalpojumus, kurus mēs bieži uztveram kā pašsaprotamus.

To skaitā ir ūdens, augsnes veidošanās un aizsardzība, piesārņojuma samazināšana un absorbcija, stabils klimats un atkopšanās pēc dabas katastrofām.

Cik vērtīgi ir ekosistēmas pakalpojumi globālā mērogā?

Saskaņā ar IUCN jeb Starptautisko Dabas aizsardzības savienību, ekosistēmu nodrošināto preču un pakalpojumu vērtība ir aptuveni 33  triljoni USD gadā.

Uzrakstīsim to ar visām nullēm, lai skaidri redzētu, par ko ir runa:

33 000 000 000 000 USD

ASV IKP 2008. gadā bija tikai 14,4 triljoni USD. Tajā pašā gadā Eiropas Savienības IKP bija 14,9 triljoni USD.

Bet tas nav tikai naudas jautājums. Ekosistēmas glābj dzīvības.

  • Pasaulē gan modernās, gan tautas medicīnas vajadzībām tiek izmantotas 50 000 – 70 000 augu sugas.

Tāpat tas ir jautājums par pārtikas nodrošinājumu.

  • Katru gadu savvaļā tiek zvejotas aptuveni 100 miljoni tonnu jūras velšu, to skaitā zivis, gliemji un vēžveidīgie.
  • No savvaļas dzīvniekiem iegūta gaļa ir būtiski svarīgs pārtikas un ienākumu avots daudzās valstīs, it īpaši ļoti nabadzīgos reģionos, kuros trūkst pārtikas.

 

 

Ko vēl ietver ekosistēmu nodrošinātās preces un pakalpojumi?

  • Pārtikas, degvielas un šķiedru nodrošināšanu
  • Dzīvesvietas un būvmateriālu nodrošināšanu
  • Gaisa un ūdens attīrīšanu
  • Atkritumu detoksifikāciju un sadalīšanos
  • Planētas klimata stabilizāciju un regulāciju
  • Plūdu, sausuma, ekstremālu temperatūru un vēja stipruma regulāciju
  • Augsnes auglīguma veicināšanu un atjaunošanu, tai skaitā barības vielu apriti
  • Augu, tai skaitā dažādas labības, apputeksnēšanos
  • Kaitēkļu un slimību kontroli
  • Ģenētisko resursu uzturēšanu, kas nepieciešama labības sugu un mājlopu šķirņu daudzveidībai un medicīnas un citu produktu ražošanai
  • Kultūras un estētiskus ieguvumus
  • Iespēju pielāgoties

 

WWF ir sagatavojis vairākus pārskatus par sugu un ekosistēmu pakalpojumiem: Argumenti aizsardzībai.

 

Mēs nevarētu nopirkt šos pakalpojumus pat, ja to vēlētos! 

Tomēr daba to visu piedāvā bez maksas.

Vienīgais, ko tā prasa no mums, ir rūpēties par to.

 

Vai zināji?

Aizsargājamo jūras teritoriju tīkls, kas aizsargātu 20%-30% no jūrām un okeāniem, izmaksātu 5 – 19 miljardus USD, bet tas palīdzētu nodrošināt zveju 70 – 80 miljardu USD vērtībā un ūdens ekosistēmu pakalpojumus ar ikgadējo vērtību 4,5 – 6,7 triljoni.

Vidējā ekonomiskā zvejas vērtība uz vienu hektāru Kalifornijas līča mangrovju audzi ir aptuveni 37 500 USD. Mangrovju ieguldījums krasta aizsardzībā ir vērts līdz pat 300 000 par vienu krasta līnijas kilometru.

Āfrikā dabas tūrisms nodrošina aptuveni tikpat ieņēmumu kā lauksaimniecība, mežsaimniecība un zveja kopā.

Kanādas dabas parki glabā 4,43 gigatonnas oglekļa – šāda pakalpojuma vērtība ir 11 miljardi līdz 2,2 triljoni USD atkarībā no oglekļa tirgus cenas.

Ieguvumi iedzīvotājiem no Apvienotās Karalistes mežiem ir vērti aptuveni 1 miljardu GBP gadā, secināts 2003. gadā.

Lielais Barjerrifs Austrālijai nodrošina gandrīz 6 miljardus AUD ieņēmumu, skaitot tikai tūrisma, citu izklaides pasākumu un rūpnieciskās zvejas vērtību.

Avots

 

 

 

Atbalsts nodibinājuma „Pasaules Dabas Fonds” darbībai vides interešu aizstāvībā un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā Latvijā

Brūnais lācis (Ursus arctos), Somija, 2008. gada jūlijs
© © Wild Wonders of Europe /Staffan Widstrand / WWF Enlarge