Izveidota jauna ES platforma lielo plēsēju aizsardzībai | WWF Latvia

Izveidota jauna ES platforma lielo plēsēju aizsardzībai



Publicēts 10 jūnijs 2014
Divus mēnešus vecs lūša (Lynx lynx) mazulis.
© Hartmut Jungius / WWF
Šodien izveidota jauna Eiropas Savienības sadarbības platforma „Cilvēku un lielo plēsēju līdzāspastāvēšana”, kuras mērķis ir  sekmīgi saglabāt lāčus, lūšus, vilkus un citus lielos plēsējus. WWF ir pievienojies iniciatīvai. Platformu izveidojusi Eiropas Komisija, lai veicinātu dialogu starp iesaistītajām pusēm gadījumos, kad rodas konflikti starp cilvēkiem un lielo plēsēju sugām.

Lūši, vilki un brūnie lāči pakāpeniski atgriežas Rietumeiropā, vietās, kur tie gadsimtiem ilgi bija izzuduši. Tas rada būtiskus jautājumus par efektīvu lielo plēsēju sugu saglabāšanu un potenciālajiem konfliktiem starp sugām, lopkopjiem, medniekiem un citām iesaistītajām pusēm.

Kopā ar septiņām citām organizācijām, WWF ir parakstījis manifestu, kura mērķis ir risināt konfliktus, kas saistīti ar lielo plēsēju pieaugošo skaitu vairākās Eiropas daļās. WWF atzinīgi novērtē iniciatīvu, kura ir ļoti nepieciešama un nākusi savlaicīgi.

Tonijs Longs, WWF Eiropas politikas biroja direktors, skaidro:

„Lielo plēsēju atgriešanās daudzviet Eiropā ir dabas aizsardzības veiksmes stāsts. Lai gan maz pamanīts, bet fakts, ka pēdējo desmit gadu laikā dubultojušās tādu apdraudēto sugu populācijas kā brūnie lāči Karēlijā un Spānijā, vilki Vācijā un Polijā, un āmrijas Skandināvijas valstīs. ES dabas aizsardzības direktīvām, piemēram, Biotopu direktīvai, ir bijusi izšķiroša loma populāciju atdzimšanā.

Bet līdz ar saglabāšanas panākumiem rodas jauni izaicinājumi, jo sevišķi vietās, kur ir izzudusi tradicionālā lauksaimniecības prakse. Ir jārod jauni veidi kā dalīties pieredzē, kas ļautu un veicinātu cilvēku, mājlopu un lielo plēsīgo sugu līdzāspastāvēšanu.”


Lielo plēsēju aizsardzības statuss Eiropā

  • Pēdējo septiņu gadu laikā brūno lāču skaits ES ir pieaudzis par 7%, no 15800 indivīdiem 2005. gadā līdz 17000 2012. gadā, turklāt ar augstu pieaugumu atsevišķās zonās. Piemēram, Karēlijas lāču skaits ir dubultojies no 850 uz 1700 indivīdiem, savukārt Skandināvijā skaits pieaudzis no 2600 līdz 3400 lāču (1930.gadā Skandināvijā bijuši vien 130 lāči). Kantabrijas kalnos Spānijā lāču skaits pēdējās desmitgades laikā ir dubultojies (no 100 līdz 200 indivīdiem).
  • Lūšu skaits ES palielinājies no 8000 indivīdu 2001.gadā līdz 9000-10000 lūšu 2012.gadā (20% pieaugums). Karēlijas lūšu skaits pieaudzis no 870 līdz 2500 indivīdu un Jura kalnu lūšu populācija pieaugusi no 80 līdz 100.
  • Arī vilku populācija palielinās (12500 indivīdu Eiropā). Skandināvijā indivīdu skaits ir dubultojies, pēdējo desmit gadu laikā pieaugot no 150 līdz 300. Ievērojams pieaugums vērojams Vācijā un Polijā – no 19 līdz 150 indivīdiem pēdējo desmit gadu laikā. Bet, neskatoties uz pozitīvajiem skaitļiem, vēl joprojām ir apdraudētās teritorijas kā, piemēram, Spānijas dienvidi, kuros 2012. gadā atklāti vien daži vilki.
  • Tiņu jeb āmriju skaits pēdējo septiņu gadu laikā dubultojies (no 675 indivīdiem 2005. gadā līdz 1250 2012. gadā), ar ievērojamu skaita pieaugumu Zviedrijā un Somijā.
 
Avots, Eiropas Komisija
http://ec.europa.eu/environment/nature/conservation/species/carnivores/
 
Manifestu parakstījušas astoņas organizācijas: IUCN (Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība); EUROPARC federācija; ELO (Eiropas Zemes īpašnieki); FACE; Copa-Cogeca; CIC-WILDLIFE; Ziemeļbriežu Ganu asociācija; WWF.
ES Biotopu direktīva (92/43/EEK) ir galvenais juridiskais instruments lielo plēsēju saglabāšanai un ilgtspējīgai pārvaldībai, kā arī labvēlīgam aizsardzības statusam Eiropas Savienībā.
http://ec.europa.eu/environment/nature/legislation/habitatsdirective/index_en.htm
 
WWF ir viena no lielākajām dabas aizsardzības organizācijām pasaulē, ar vairāk kā 5 miljoniem atbalstītāju un globālo tīklu, kas darbojas vairāk nekā 100 valstīs. Pasaules Dabas Fonda mērķis ir dabas aizsardzība, lai saglabātu ģenētisko, sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošinātu atjaunojamo dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu tagad un nākotnē, palīdzētu samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.
Divus mēnešus vecs lūša (Lynx lynx) mazulis.
© Hartmut Jungius / WWF Palielināt