Mazās HES | WWF Latvia

Mazās HES



Iznīcina dabas vērtības

HES uzpludinājumos neatgriezeniski iet bojā biotopi, dažādu augu un dzīvo organismu dzīvesvietas un zivju nārsta vietas.
Latvijā laika periodā no 1993.gada līdz 2003.gadam tika uzceltas 149 mazās HES uz 106 upēm.

Normatīvo aktu apzināta nesakārtotība, mazo HES tehnisko un ekspluatācijas noteikumu prasību sistemātiska neievērošana, to darbības pienācīgas kontroles trūkums un kompetento valsts institūciju un amatpersonu bezdarbība vairoja strauju mazo upju ekosistēmu iznīcināšanu. 
 rel=
Apšaubāms ir mazo HES ekonomiskais lietderīgums.
© Pasaules Dabas Fonds

Vēsture

Pirmās Latvijas Republikas laikā uz Latvijas upēm darbojās aptuveni 700 hidrotehniskās būves, lielākoties ūdensdzirnavas. Nāca pārmaiņu laiks, karš, politiskās un ekonomiskās sistēmas nomaiņa. Padomju gados vairums dzirnavu aizsprostu sabruka. Dažas mazās hidroelektrostacijas (mazie HES) darbojās arī pirmajos pēckara gados, līdz tika atzīts, ka tās ir neekonomiskas.

Vairums upju laika gaitā atguva savu pirmējo izskatu – to tecējumam ceļā nestājās aizsprosti un upēs salīdzinoši īsā laikā atjaunojās dabiskie procesi.

Neadekvātas iepirkumu cenas

Pārmaiņas sākās otrās Latvijas Republikas laikā. “Enerģētikas likuma” (03.09.1998.) 40.pants un LR Ministru kabineta 1995.gada 14.marta noteikumi Nr. 54 «Par Latvijas Republikā ražotās elektroenerģijas iepirkuma cenām» pavēra ceļu un iespējas straujai mazo HES būvniecībai, jo no mazajām HES iepirktajai elektroenerģijai tika piemērots dubultais tarifs.

Drīz vien mazo HES būvniecība kļuva par ikdienišķu parādību un arī pieaugošu draudu daudzām Latvijas upēm un ekosistēmai kopumā. Latvijā ir aptuveni 150 mazās HES. Pie tam lielākā daļa mazo HES ir uzbūvētas uz lašupēm (t.i., uz lašupēm, kas ir tādas saskaņā ar upju tipoloģisko klasifikāciju).

Lai arī tiek apgalvots, ka hidroenerģija ir videi draudzīga alternatīva siltumnīcas efektu izraisošajām fosilajām degvielām (akmeņogles, naftas produkti u.c.), tomēr arī hidroelektrostacijas, precīzāk ūdenskrātuves producē siltumnīcas efektu izraisošās gāzes (metānu un oglekļa dioksīdu), kas rodas biomasas sadalīšanās procesā gan applūdinātajās teritorijās, gan pašā ūdenskrātuvē sadaloties organiskajām atliekām (dūņām, atmirstošajai veģetācijai).

Mazās HES neatrisinās enerģētikas problēmas Latvijā

Jau viena mazā hidroelektrostacija var pazemināt ūdens kvalitāti un iznīcināt dabas vērtības, kas Latvijā ir saglabājušās mazskartas līdz pat mūsdienām un par kuru aizsardzību un saglabāšanu Latvijas Republika ir uzņēmusies atbildību starptautiskās sabiedrības un Eiropas Savienības priekšā, tajā skaitā, apņemoties ieviest un pildīt Eiropas Parlamenta un Padomes 23.10.2000 “Ūdens struktūrdirektīvas” (2000/60/EC) prasības, kas paredz, ka dalībvalstīm ir jāsasniedz virsūdeņu laba ekoloģiska un ķīmiska kvalitāte līdz 2015. gadam.

Ietekme uz vidi

Mazo HES darbība rada daudz un dažādas ekoloģiska rakstura problēmas, kas plašāk aplūkotas šeit. Tāpat apšaubāms ir mazo HES ekonomiskais lietderīgums.

Fakti

  • Latvijā ir >12 000 upes
  • 777 upes ir garākas par 10 km
  • 15 upju garums pārsniedz 100 km
 

HES TOPS

Mazo HES skaits uz upēm 
Gaujas augštece - 9
Abuls - 5
Bērze - 4
Dienvidsusēja - 4
Dubna - 4
Ciecere - 3
Ogre - 3
Svēte - 3
 

Ko mēs darām?

    • Pasaules Dabas Fonds kopā ar partneriem ir pasargājis no HES būvniecības 214 Latvijas upes.

Atbalsti ziedojot

  • Tavs ziedojums palīdz mums turpināt darbu.