Pasaules Dabas Fonds: ES lēmums par nozvejas kvotām Baltijas jūrā nav ilgtspējīgs; mencu nozveja jāierobežo būtiskāk | WWF Latvia

Pasaules Dabas Fonds: ES lēmums par nozvejas kvotām Baltijas jūrā nav ilgtspējīgs; mencu nozveja jāierobežo būtiskāk



Publicēts 16 oktobris 2018   |  
Atlantijas menca (Gadus morhua), Bergena, Norvēģija.
© Erling Svensen / WWF
Vakar pēc vairāku stundu sarunām, Eiropas Savienības Zivsaimniecības ministru padome noteica nozvejas kvotas zivju resursiem Baltijas jūrā 2019. gadam.

Lai gan padome noteikusi samazināt mencu nozvejas apjomu Baltijas jūras austrumu daļā par 15 % un līdz ar to zvejnieki varēs nozvejot 24112 tonnu šo zivju, tomēr samazinājums nav pietiekams, lai zivju resursi spētu atjaunoties. Vides NVO rekomendācijas šiem zivju resursiem bija 13 224 tonnas. Jāpiebilst, ka Starptautiskās Jūras izpētes padomes (angļu val. - International Council for the Exploration of the Sea) zinātniskie ieteikumi ar šo lēmumu tika pārsniegti ne vien mencai, bet arī siļķei Baltijas jūras centrālajā daļā, lasim Somu līcī un Baltijas jūras centrālajā daļā. Tas norāda, ka dalībvalstīm nav politiskās gribas sasniegt Kopējās Zivsaimniecības politikas mērķus, lai izbeigtu zivju resursu pārzveju līdz 2020.gadam.

 “Ar šādu lēmumu, var teikt, ka dalībvalstis ir pagriezušas muguru dabai un izvēlas turpināt zivju pārzveju par spīti zinātniskajiem argumentiem. Ja mēs turpināsim šādu politiku, mencas Baltijas jūrā drīz vairs nebūs,” uzsver Pasaules Dabas Fonda (PDF) Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Elza Ozoliņa. Viņa arī atgādina, ka mencu resursi Baltijas jūrā ir jūtami sarukuši ne tikai pārzvejas dēļ, bet arī tāpēc, ka vides izmaiņas Baltijas jūrā, kas lielā mērā ir intensīvās lauksaimniecības sekas, liek mencām dzīvot stresā. Rezultātā, tās vairojas jaunākas un vairs nesasniedz tik lielus izmērus. Šādas izmaiņas savukārt veicina to, ka zvejnieki daļu nozvejoto zivis izgāž atpakaļ jūrā.

“Lai gan ES ministri nav atbalstījuši vides organizāciju un Starptautiskās Jūras izpētes padomes priekšlikumus par lielākiem ierobežojumiem un no zivju resursu ilgtspējas viedokļa 15 % samazinājums mencu nozvejai Baltijas jūras austrumu daļā ir vērtējams kā nepietiekams, tomēr šāds solis demonstrē vismaz izpratni par to, ka problēma ir. Tai pat laikā, ir žēl, ka tieši Latvijas zemkopības ministrs neatbalstīja pat šādu priekšlikumu,” vērtē Elza Ozoliņa.

Neskatoties uz to, ka mencu nozveja Baltijas jūrā arī turpmāk būs atļauta, PDF aicina patērētājus neizvēlēties Baltijas jūrā nozvejotu mencu, lai tai būtu iespēja saglabāties. Toties droši var izvēlēties Ziemeļu un Barenca jūrā nozvejotu mencu – tur šīs sugas resursi ir pietiekami.
Atlantijas menca (Gadus morhua), Bergena, Norvēģija.
© Erling Svensen / WWF Palielināt

komentāri

blog comments powered by Disqus