Garneles | WWF Latvia

Garneles



 rel=
Industriāla garneļu ekspluatācija. Citas zivis tiek izmestas. Moluku salas, Indonēzija.
© Alain Compost / WWF

Tropu garnele

Lat. Penaeus spp.
 
Veikalu plauktos iespējams atrast daudzas lielo, tropisko garneļu sugas. Latviski tās visbiežāk tiek sauktas par tīģergarnelēm vai vienkārši par lielajām garnelēm. Šīs garneles tiek audzētas saimniecībās vai zvejotas ar specializētu zvejas rīku palīdzību, taču abi minētie ieguves veidi nodara postījumu dabai.

Garneles tiek iegūtas ar traļiem, kuri nodara kaitējumu koraļļiem un citiem pie jūras gultnes un gultnē mītošajiem dzīvniekiem. Traļos kā piezveja iekļūst bruņurupuči un daudzu citu sugu dzīvnieki.
 

AUDZĒŠANA

Specializētās garneļu fermas ir viens no galvenajiem jau tā iznīkstošo mangrovju audžu apdraudētājiem. Mangrovju audzes tiek izcirstas, lai garneļu saimniecībām būtu vieta, kur izplesties. Šāda saimniecību attīstība ir tuvredzīga.

Bieži netiek domāts par ilgtermiņa perspektīvām un, vēl jo vairāk, par dabai nodarīto postījumu. Informāciju par to, kādā veidā garneles ir audzētas, uz produktu iepakojumiem tikpat kā nav iespējams atrast.

REKOMENDĀCIJA

Nepērciet Penaeidae dzimtai piederošās tropiskās garneles (Penaeus monodon, P. vannamei, P. chinnesis, P. merguiensis, Metapenaeus spp un Macrobrachium rosenbergii), kas tikušas intensīvi audzētas vai iegūtas savvaļā. 

To resursi ir izsīkuši, bet saimniecības nodara kaitējumu Dienvidaustrumāzijas dabai.
 rel=
Dziļūdens garnele - Ziemeļu garnele (Panmdalus borealis), Rifilke, Norvēģija
© Rudolf Svenson / WWF-Canon

Ziemeļu garnele

Lat. Pandalus borealis
De. Eismeergarnele
En. Northern shrimp


Ziemeļu garnele dzīvo uz mīkstām jūras gultnēm 50–500 m dziļumā. Ziemeļu garneles pārojas rudenī, un pēc tam mātīte apaugļotās olšūnas visu ziemu nēsā starp savām pakaļējām kājām. Pieaugusi garnele var sasniegt 16–17 cm garumu.
 

IZPLATĪBA

Sastopama Ziemeļjūrā, Barenca jūrā, Atlantijas okeānā, reģionos ap Islandi, Grenlandi un Ņūfaundlendu, kā arī Klusā okeāna ziemeļu daļā.
 

ZVEJAS VEIDI

Garneles tiek zvejotas ar grunts traļiem, kuri nodara kaitējumu auksto jūru dziļūdens koraļļu rifiem. Zvejojot ar šiem traļiem, tiek iegūts liels piezvejas apjoms, lai gan modernās tehnoloģijas sniedz iespēju no tā izvairīties.

REKOMENDĀCIJA

Islandes ūdeņos (FAO 27. rajons, Va2 apakšrajons), Austrumgrenlandes ūdeņos un Grenlandes šaurumā (FAO 27. rajons, XIVb un Va apakšrajoni) Ziemeļu garneļu zveja ir ļoti intensīva, turklāt tā atstāj ietekmi uz jūras gultnes mītošajām jūras organismu kopienām.

 

REKOMENDĀCIJA

Nepērciet garneles, kas iegūtas pie Kanādas un Rietumgrenlandes krastiem, kā arī Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (FAO 21. rajons). Izvairieties arī no tādu garneļu iegādes, kas iegūtas Skageraka šaurumā (FAO 27. rajons, IIIa un IVa apakšrajoni), jo tur to zvejniecība balansē uz bioloģiski drošas, resursu saglabāšanu nodrošinošas robežas, kā arī nodara ievērojamu kaitējumu jūras gultnē mītošajām jūras organismu kopienām.

VAI ZINĀT, KA….

Ziemeļu garneles vienlaicīgi ir gan mātītes, gan tēviņi. Kamēr garneles ir jaunas, tās ir tēviņi, bet vēlāk to reproduktīvā sistēma pārveidojas, un tēviņi kļūst par mātītēm.