Lasis | WWF Latvia

Lasis



 rel=
Atlantijas lasis (Salmo salar), Orklas upe, Norvēģija.
© Wild Wonders of Europe /Magnus Lundgren / WWF

Lasis, taimiņš

t.sk. Baltijas lasis
Lat. Salmo salar, Salmo trutta
Eng. Salmon, Sea trout



Lasis ir migrējoša zivs, kas nārsto saldūdenī, bet dzīvo jūrā. Lašiem un taimiņiem ir līdzīgs dzīvesveids un tos bieži vien nozvejo kopā. Laši dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļdaļā, Baltijas jūrā, atsevišķos Ziemeļeiropas ezeros un Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos.

Baltijas jūrā lašu mazuļi paliek saldūdenī 1 - 3 gadus un pēc tam tie migrē uz piekrasti vai atklātu jūru, kur uzturas vēl 1 - 4 gadus, pirms atkal atgriežas nārstot saldūdenī. Baltijas jūrā laša minimālais nozvejas garums ir 60cm, bet taimiņa – 50cm.

Diemžēl vairumā no Baltijas jūrā ietekošajām upēm ir iznīcinātas lašu nārstošanai piemērotās vietas, jo upes tiek nosprostotas, lai apmierinātu hidroenerģētikas, kuģniecības un citas intereses.

Šodien laši atrodami tikai aptuveni ceturtajā daļā no upēm, kas ieplūst Baltijas jūrā un kur šīs zivis iepriekš ir dzīvojušas. Gandrīz visi šobrīd veikalos nopērkamie laši ir audzēti Skandināvijas, Britu salu un Dienvidamerikas (Čīles) zivsaimniecībās.
 

IZPLATĪBA

Laši dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā, dažos Ziemeļeiropas ezeros un lielā daļā Ziemeļamerikas austrumos esošajos lielajos ezeros.
 

ZVEJAS VEIDI


Lašu zveja, izmantojot dreifējošos tīklus, Baltijas jūrā ir aizliegta kopš 2008. gada 1. janvāra. Kopš tā laika lašu zvejniecība, izmantojot stacionāros tīklus, Baltijas jūrā ir pārcēlusies tuvāk krastiem. Atklātā jūrā lašus var zvejot ar āķu jedām, bet piekrastē – ar murdiem.
 

RESURSU STĀVOKLIS

Baltijas jūrā lašu krājumi ir samazinājušies, taču pēc aizlieguma zvejā izmantot dreifējošos tīklus atsevišķās vietās tie pamazām atjaunojas.
 

AUDZĒŠANA

Lasis ir viena no visbiežāk Eiropas saimniecībās audzētajām zivīm. Laši tiek audzēti speciālos jūrā vai upes grīvā iegremdētos sprostos. Eiropā visvairāk lašu tiek izaudzēti Skandināvijas valstīs.
 

REKOMENDĀCIJA

Izvēlieties Tālo austrumu lašus, kas nozvejoti Klusā okeāna ziemeļdaļā (Oncorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus tshawytscha), kā arī taimiņus, kas audzēti Austrijā.
Laši, kas sertificēti ar MSC marķējumu, tiek iegūti, izmantojot saudzējošas zvejas metodes, reģionos, kur šo zivju resursi ir bagātīgi. Iesakām arī audzētavās audzētu un ar ekomarķējumu, piemēram, ar ES logotipu lapas veidolā apzīmētu laša gaļu.

 

REKOMENDĀCIJA

Padomājiet, pirms pērkat Norvēģijā audzētus lašus un ZIemeļeiropā audzētus taimiņus, jo to barošanai izmanto ļoti daudz citu sugu zivju. Šī iemesla dēļ daudzviet arī mazu un mazvērtīgu zivju resursi ir pārtērēti. Kā arī padomājiet pirms iegādājaties Kanādas savvaļas lasi, ja tas ir nozvejots Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā. 
 

REKOMENDĀCIJA

Nepērciet Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā un Baltijas jūrā iegūtus lašus, jo šajās teritorijās to resursi ir trūcīgi. Centieties atturēties no Dienviedamerikā audzētiem lašiem un savvaļas taimiņu iegādes, neatkarīgi no to zvejas veida vai vietas. 

 
	© Scandinavian Fishing Yearbook / WWF
Salmo salar
© Scandinavian Fishing Yearbook / WWF
 
	© Scandinavian Fishing Yearbook / WWF
Salmo trutta (Taimiņš)
© Scandinavian Fishing Yearbook / WWF
 rel=
Kuprlasis (Oncorhynchus gorbuscha) nārsto upē, Britu Kolumbija, Kanāda.
© Tim Irvin / WWF-Canada

Kuprlasis un ketlasis

Oncorhynchus gorbuscha un Oncorhynchus keta

Tās ir vienas no mūsu veikalos visbiežāk piedāvātajām lašveidīgo kārtas zivīm.

Kuprlasis un ketlasis, tāpat kā lasis, ir migrējošas zivis, kuru dzīves cikls ilgst tikai 2 gadus. Kuprlaši vidēji sasniedz 45 cm garumu, savukārt ketlasis var izaugt līdz 55 cm. Upēs izšķīlušies, šo zivju kāpuri uzreiz dodas uz jūru, bet nobriest un atpakaļ upēs atgriežas pēc pusotra gada.
 

IZPLATĪBA

Abu sugu areāli ir ļoti līdzīgi, tās izplatītas Klusā okeāna ziemeļu daļā un pie austrumu un rietumu krastiem. Rietumos – no Ziemeļkorejas līdz ‎Ļenas upei Krievijā, Sibīrijā. Austrumu pusē – no Makenzi upes Kanādā līdz Kalifornijai ASV.
 

RESURSU STĀVOKLIS

Šobrīd dabā augošajiem kuprlašiem un ketlašiem, tāpat kā citām Klusā okeāna lašu sugām, klimata apstākļi ir labvēlīgi, un to resursiem briesmas nedraud.
 

REKOMENDĀCIJA

Kuprlašu un ketlašu zvejniecība Aļaskā (FAO 67. rajons) tiek vērtēta kā ilgtspējīga. Vairumam zvejas uzņēmumu, kas nodarbojas ar kuprlašu un ketlašu zvejniecību minētajos ūdeņos, ir MSC sertifikāts, taču Latvijā sertificēti produkti pagaidām atrodami reti.

 

REKOMENDĀCIJA

Kanādā (FAO 67. rajons) šo lašveidīgo kārtas zivju zvejniecība noris ļoti intensīvi, atstājot ilgtermiņa ietekmi uz visu ekosistēmu, tāpēc iesakām atteikties no šajā reģionā iegūtajām zivīm.

 

REKOMENDĀCIJA

Labāk neizvēlēties Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā (FAO 61. rajons) un Krievijas ūdeņos nozvejotos kuprlašus un ketlašus, jo par to zveju un resursiem ir zināms tik maz, ka nav iespējams noteikt ilgtspējīgas zvejniecības līmeni, kā arī, zvejojot lašus, tiek nozvejots un izmests atpakaļ jūrā liels daudzums citu zivju.