Makrele / skumbrija | WWF Latvia

Makrele / skumbrija



 rel=
David Anderson pārbauda skumbriju (Scomber scombrus) lomu, kad tas tiek ievietots atvēsinātā tvertnē uz tralera 'Charisma', Šetlendas salas, Skotija. 2011.gada oktobris.
© naturepl.com / Chris Gomersall / WWF

Scomber scombrus

 
Makreles ir ātras un izturīgas peldētājas. Tās peld tuvu ūdens virsmai, medīdamas zooplanktonu un mazās zivis, piemēram, brētliņas un siļķes.

Meklēdamas pārtiku, makreles peld baros. Viss bars pārvietojas sinhroni – zivis peld vienādā ātrumā un vienlaicīgi maina virzienu. Tā kā makrelēm nav peldpūšļa, tās var strauji ienirt dziļāk vai pacelties augšup. Ziemā dzīvo pie jūras gultnes, 150–250 m dziļumā.

Makreles nobriest, būdamas 3–4 gadus vecas, kad sasniedz apmēram 30 cm  garumu.

IZPLATĪBA

Izplatītas visā Ziemeļjūrā līdz Vidusjūrai un Melnās jūras dienvidu daļai, kā arī ap Islandi un pie Ņūfaundlendas krastiem. Vasaras periodā iepeld Skageraka un Kategata šaurumos, reizēm sasniedz pat Latvijas teritoriālos ūdeņus.
 

ZVEJAS VEIDI

Makreļu zveja Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, izmantojot selektīvas iekārtas, ilgi tika vērtēta kā ilgtspējīga, taču izveidotais ilgtermiņa resursu pārvaldības plāns netiek ievērots, un makreles tiek zvejotas lielākos apmēros, nekā pieļauts noteiktajās kvotās.
 

REKOMENDĀCIJA

Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (FAO 27. un 21.) makreles šobrīd tiek zvejotas, neievērojot starptautiskās  saistības, tāpēc pastāv draudi, ka to resursi varētu tikt pārzvejoti.

 

REKOMENDĀCIJA

Centieties neizvēlēties makreles, kas iegūtas Vidusjūrā (FAO 37. rajons), jo makreļu zveja tur netiek regulēta, bet nozvejas apjoms katru gadu ļoti atšķiras, kas liecina par pārāk intensīvu zveju.

Vai zināt, ka...

Meklēdamas pārtiku, makreles peld baros.

Viss bars pārvietojas sinhroni – zivis peld vienādā ātrumā un vienlaicīgi maina virzienu.