Menca | WWF Latvia

Menca



 rel=
Atlantijas menca (Gadus morhua), Bergena, Norvēģija.
© Erling Svensen / WWF

Atlantijas menca un Baltijas menca

Gadus morhua morhua un Gadus morhua callarias
 

Baltijas menca ir Atlantijas mencas pasuga, kas pielāgojusies Baltijas jūras īpašajiem apstākļiem. Atlantijas mencas dzīvo aukstā ūdenī ziemeļu akvatorijās 500–600 m dziļumā.

Šīs zivis bieži veic simtiem kilometru garu ceļu starp nārstošanas un barošanās vietām. Baltijas mencas dzīvo ievērojami seklākos ūdeņos, kuru dziļums ir 30–80 m. Atlantijas menca ir viena no svarīgākajām rūpnieciskajām zivju sugām Latvijā un vairumā Eiropas valstu.

Nārstošanai mencas ir nobriedušas, kad sasniegušas 40–60 cm garumu.

IZPLATĪBA

Šīs zivis tiek zvejotas visā Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā – no Barenca jūras līdz Francijas rietumu piekrastei, kā arī Baltijas jūrā.
 

RESURSU STĀVOKLIS

Baltijas jūrā uz austrumiem un rietumiem no Bornholmas salas sastopamas divas mencu populācijas, kas nārsto dažādos gadalaikos.

Vadoties pēc pēdējiem datiem, Baltijas jūras austrumu daļas resursi kopš 2006. gada ir palielinājušies gandrīz divkārtīgi. Situācija Baltijas jūras rietumu daļā joprojām ir diezgan kritiska, taču zivju resursi ir stabili.

Baltijas mencu resursu stāvoklis uzlabojās, jo tika īstenots Eiropas Savienības ilgtermiņa Mencu resursu pārvaldības plāns, saskaņā ar kuru zvejas izraisīto mirstību bija nepieciešams samazināt līdz līmenim, kas nodrošinātu ilgtspējīgu nozveju. Šis plāns nodrošina arī efektīvāku zvejnieku kontroli un samazina nelegālās zvejas apmērus.

Pateicoties tam, Baltijas jūrā uz austrumiem no Bornholmas salas šīs sugas zivju resursi pēdējo gadu laikā ir palielinājušies. Austrumu mencu kvotas pēdējo trīs gadu laikā palielinātas par 15%, lai arī Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) piekrīt tās palielināt vēl vairāk.

Tomēr Baltijas jūras mencu resursi ir atkarīgi arī no citiem faktoriem, viens no svarīgākajiem – sāļa un ar skābekli piesātināta ūdens pieplūde no Ziemeļjūras. Lielāks skābekļa daudzums Baltijas jūrā rada labvēlīgākus apstākļus mencu nārstošanai.

Savukārt Ziemeļjūrā Atlantijas mencas ir pārzvejotas un to resursi ir apdraudēti. Barenca jūras ziemeļaustrumu daļas resursi nepārsniedz bioloģiski drošas robežas, savukārt pie Norvēģijas krastiem šīs zivis ir pārzvejotas.

 

REKOMENDĀCIJA

Izvēlieties mencas, kas nozvejotas pie Latvijas krastiem vai pārējā Baltijas jūras austrumu daļā (FAO 27., III 26, 28, 29, 32). Lietojiet uzturā arī ar MSC logotipu marķētās vai ZA Arktikā, Barenca un Norvēģijas jūrā (FAO 27., I un II) ar žaunu tīkliem vai āķu jedām noķertās zivis.

 

REKOMENDĀCIJA

Izvairieties iegādāties mazas zivis, kuru garums ir mazāks par 40 cm vai filejas gabala garums ir mazāks par 30 cm. Rūpīgi padomājiet, pirms pērkat mencas, kas iegūtas Baltijas jūras rietumu daļā (FAO 27., III 24, 25, 27), kā arī ZA Arktikā, Barenca un Norvēģijas jūrā (FAO 27., I un II) ar grunts traļiem zvejotas mencas.

 

REKOMENDĀCIJA

Nepērciet mencas, kas iegūtas Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļas (FAO 21. rajons) ūdeņos, jo to krājumu stāvoklis ir kritisks un atsevišķām populācijām pat ir ieviests zvejas moratorijs. Līdzīga rekomendācija būtu attiecināma arī uz mencām no Kategata, Ziemeļjūras un Ķeltu jūras, kā arī tām mencu populācijām, kas sastopamas uz rietumiem no Skotijas (FAO 27. rajons, IIIa, IV, VII un VIII apakšrajoni).

  •  
	© Pasaules Dabas Fonds
    Izmanto iepērkoties - "Zivju gids"