What would you like to search for?

ZIVSAIMNIECĪBA
© Shutterstock / Tatiana Popova / WWF-Sweden

ANO dati liecina, ka ap 90% pasaules savvaļas zivju krājumi tiek pārzvejoti vai ir sasnieguši maksimāli pieļaujamo ilgtspējīgas zvejas apjomu. Lai mēs arī nākotnē varētu ēst zivis, mūsu jūras, ezeri un ūdenstilpes ir jāizmanto tādā veidā, kas saglabātu to bioloģisko daudzveidību. Ja mēs izzvejojam kādu zivju sugu, mēs nezaudējam tikai to – tā tiek izjaukts viss ekosistēmas līdzsvars un negatīvi tiek ietekmētas daudzas citas sugas.

TAVAS IZVĒLES IETEKMĒ JŪRAS RESURSUS

Pārāk ilgi mēs esam izturējušies tā, it kā jūras krājumi būtu neizsīkstoši. Kuģu skaits, efektivitāte un izmēri palielinās, bet zivju pieejamība savvaļā samazinās. Tajā pašā laikā zivju audzēšana kļūst aizvien populārāka. Tādēļ radusies iniciatīva Lai jūra čum un mudž.

Lai iesaistītos jūras ekoistēmu aizsardzībā, svarīgi izvēlēties zivis un jūras veltes, kuru nozveja un audzēšana ir ilgtspējīga.  Tev nav no galvas jāzina, cik pārzvejota ir kāda zivju suga, cik saudzīga apkārtējai videi ir tās zveja vai kura zivju populācija ir apdraudēta. Ņem talkā mūsu Zivju gidu!

Zivju gids sniedz informāciju par videi draudzīgākajām izvēlēm starp Latvijas tirgū izplatītākajiem zivju un jūras velšu veidiem. Zaļais, dzeltenais un sarkanais signāls jums palīdzēs izvēlēties pareizās zivis. Vienai zivju sugai var būt dažādu krāsu atzīmes atkarībā no vietas un veida, kur un kā zivis nozvejotas vai audzētas.

Izstrādājot Zivju gidu, mēs izvērtējam trīs ilgtspējīgus zivsaimniecības pamatprincipus: ekoloģisko ietekmi, zivju krājumus un to pārvaldību. Attiecībā uz audzētajām zivju sugām tiek ņemta vērā gan barības izcelsme, gan zivju audzēšanas ietekme uz apkārtējo vidi. Vairāk par izvērtēšanas metodoloģiju var uzzināt šeit.

Atceries – iepērkoties, vienmēr noskaidro, kur un kā zivs zvejota. Daži tirgotāji to norāda uzreiz pie zivs nosaukuma un cenas, citiem tas ir jāprasa. Jo vairāk prasīsi, jo drīzāk arī šajās tirdzniecības vietās parādīsies pilnīga informācija.

Kad skaidrs, kas, kā un kur zvejots vai audzēts, ver vaļā zivju gidu un meklē rokā savu iecerēto zivi. Ja tā ir zaļajā sarakstā – labu apetīti! Ja sarkanajā – izvēlies ko citu! Ja dzeltenajā – kādreiz jau var, bet regulārām maltītēm tomēr skaties zaļā saraksta virzienā!

IEPAZĪSTI ZIVJU GIDU

Gan MSC (ilgtspējīgi iegūts jūras produkts), gan ASC (atbildīgi audzēts jūras produkts) sertifikātu logo norāda, ka zveja tiek veikta atbildīgi vai zivis tiek audzētas, ievērojot vides prasības. Lai gan Latvijā sertificēti produkti nav tik pieejami, to iespējams mainīt, pieprasot sertificētus produktus no tirgotājiem.

© Antonio Busiello / WWF-US
Ilgtspējīgs un atbildīgs zivju resursu patēriņš

Zivis un jūras veltes ir mūsu diētas svarīga sastāvdaļa. Bieži vien mēs aizmirstam vai nezinām par izaicinājumiem, kas slēpjas aiz zivs vai jūras veltēm, kas nonāk uz mūsu šķīvja – videi un jūras ekosistēmām kaitīgas zvejas vai akvakultūras prakses un zivju resursu noplicināšana. Tavā ziņā ir ietekmēt, kādas zivis tiek zvejotas. Izmanto uzturā zivis, kas iegūtas, ievērojot atbildīgas zvejas principus – vienmēr iepērkoties, noskaidro, kur un kā zivs zvejota vai audzēta. Daži tirgotāji to norāda uzreiz pie zivs nosaukuma un cenas, bet citiem tas ir jāprasa. Droši izvēlies vietējas izcelsmes zivis, dažādo savu ēdienkarti, jo tas palīdzēs mazināt spiedienu uz populārām un pārzvejotām zivju sugām, kā arī izvēlies zivis un jūras veltes, uz kuru iepakojuma redzi MSC (Marine Stewardship Council) vai ASC (Aquaculture Stewardship Council) sertifikātu logo

 

Zivsaimniecības pārvaldība
Aktivitātes gan jūrā, gan uz sauszemes ietekmē ne tikai zivju resursus un Baltijas jūras ekosistēmu, bet arī mūsu un nākamo paaudžu labklājību.

Pieņemot zivju nozvejas lēmumus, kas pārsniedz zinātnieku rekomendācijas, zvejas rīku izmantošana, kas samazina nevēlamu sugu piezveju, un liels daudzums zvejas kuģu ar nepietiekamiem kontroles mehānismiem atstāj ietekmi gan uz jūras resursiem un ekosistēmām, gan vietājām kopienām. Tikai strādājot kopā ar zvejniekiem, valdībām, reģionālajām padomēm, nozares un uzņēmumu pārstāvjiem mēs varam mainīt līdzšinējo situāciju un atbalstīt ilgtspējīgas nozares prakses, un veicināt sabiedrības izpratni par atbildīgu un ilgtspējīgu zivju resursu patēriņu.

Ir notikušas būtiskas izmaiņas Baltijas jūras zivju populācijās, izraisot ķēdes reakciju visā Baltijas jūras ekosistēmā un veicinot izmaiņas ne tikai barības ķēdē, bet arī atstājot ilgtermiņa ietekmi, piemēram, izraisot eitrofikāciju jeb ūdenstilpes aizaugšanu. Pārzveja ne tikai noplicina zivju krājumus, bet arī izmaina barošanās tīkla struktūru jūrā. Plēsoņas, piemēram, roņi un jūras putni, tiek negatīvi ietekmēti, kad zivju populācijas, kuras ir to ikdienas maltīte, sāk samazināties. Tikmēr mazo zivju populācijas un jūras organismu paliek vairāk, jo dabīgo plēsēju kā mencu Baltijas jūrā paliek mazāk. Šobrīd katru gadu tiek lemts par nozvejas iespējām komerciāli nozīmīgākajiem zivju krājumiem Baltijas jūrā. Ņemot vērā, ka vēsturiski noteiktās nozvejas kvotas ir bijušas augstākas nekā zivju populāciju spēja atjaunoties, rezultātā zivju populācijas ir samazinājušās. Pārzveju izraisa arī piezveja un nelikumīga zveja.

Viens no risinājumiem, lai uzlabotu zivju populāciju stāvokli Baltijas jūrā, ir pārtraukt pārzveju un ieviest ilgtspējīgu zivsaimniecības pārvaldību un samazināt kaitīgu zvejas metožu ietekmi uz vidi.
Ko mēs darām?
Baltijas jūrā ir četras galvenās zivju sugas – menca, lasis, siļķe un brētliņa – kuras pārvalda Eiropas Savienības Kopējā Zivsaimniecības politika jeb KZP. Mēs iestājamies par šo sugu ilgtermiņa pārvaldības plāniem, kas ietver sevī katras sugas pārvaldības vadlīnijas ar adekvātiem zvejas liegumiem jūras aizsargājmās teritorijās un teritorijās, kur zivis nārsto un barojas.

WWF strādā kopā ar zvejniekiem, valdībām, Baltijas jūras reģionālo konsultatīvo padomi, tirgus un nozares pārstāvjiem, lai veicinātu ilgtspējīgu un atbaldīgu zivju resursu pārvaldību un patēriņu. Baltijas jūras zvejniecību kontrolē un regulē KZP. Eiropas zivju resursi un zivsaimniecības nozare ir krīzes situācijā, kur divas trešadaļas no novērtētajiem zivju resursiem ir pārzvejoti. Neskatoties uz daudzu organizāciju (t.sk. WWF) centieniem, KZP ir lielā mērā saglabājusi tās “ierasto praksi” jeb business as usual, tādā veidā kavējot zivju resursu atjaunošanos.