Sarkanasaris | WWF Latvia

Sarkanasaris



 rel=
Nejauša jaunu un pieaugušu sarkanasaru (Sebastes sp.) piezveja tralējot. Atlantijas okeāns netālu no Kanādas. Šīs zivis tika atmestas atpakaļ jūrā nedzīvas, kā piezveja.
© Susan Fudge / WWF-Canada
Lat. Sebastes marinus, Sebastes mentella
De. Rotbarsch
En. Redfish


 
Sarkanasari – dziļos ūdeņos mītošas zivis, kas sastopamas līdz pat 1000 m dziļumā, kur tie bieži uzturas lielās grupās (baros). Tie ir līdzīgi saldūdens asariem, bet pieder citai – skorpēnveidīgo kārtai.

Sarkanasarus iespējams atpazīt pēc to ķermeņa sarkanās krāsas, izteiksmīgas ir arī lielās acis un uz priekšu izvirzītais apakšžoklis.

Sarkanasaris var izaugt līdz 1 metra garumam un svērt līdz 15 kg. Šī zivs nobriest tikai 10.–12. dzīves gadā, kad ir izaugusi līdz 30–40 cm garumam.
 

IZPLATĪBA

Visvairāk sastopams Atlantijas okeāna ziemeļdaļā no Špicbergenas salas līdz Ziemeļamerikas piekrastei. Tiek zvejots arī Skageraka šaurumā pretī Zviedrijas krastiem.
 

ZVEJAS VEIDI

Sarkanasari tiek zvejoti, izmantojot grunts traļus, kā arī nereti veido piezveju, kad ar traļiem tiek zvejotas citas zivju sugas.

 
RESURSU STĀVOKLIS

Sarkanasaru resursi ir pārtērēti.
 

REKOMENDĀCIJA

Sarkanasaru atjaunošanās galvenajās zvejas vietās noris lēni, tāpēc, pirms izvēlaties sarkanasari, kas nozvejots Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (FAO 27. rajona V, VI, XII, XIV apakšrajonos), apdomājiet, vai to nav iespējams aizstāt ar citu zivi. Lēnās augšanas un nobriešanas dēļ šīs zivis ir īpaši jutīgas pret pārzveju.

 

REKOMENDĀCIJA

Izvairieties iegādāties šīs dziļūdens zivis, ja tās nozvejotas Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (FAO 21. un 27.) – Grenlandes un Islandes ūdeņos. Sarkanasaru resursi tur ir pārzvejoti, bet to pārvalde – neefektīva.