Siļķe un reņģe | WWF Latvia

Siļķe un reņģe



 rel=
Siļķu (Clupea harengus) zveja, Norvēģija, 2009. gada februāris.
© Wild Wonders of Europe /Magnus Lundgren / WWF
Clupea harengus harengus un Clupea harengus membras
 
Dažādās vietās siļķu augšanas ātrums, migrācijas raksturs un nārstošanas laiks atšķiras. Siļķe ir viena no vispopulārākajām zivīm Baltijas un Skandināvijas valstīs. Liela daļa no siļķu nozvejas tiek izmantota zivju miltu, barības un tauku ražošanai.
 

IZPLATĪBA

Nozīmīgākie siļķu resursi atrodas Norvēģijas un Islandes ūdeņos, Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā.
 

RESURSU STĀVOKLIS

Ziemeļjūrā un Atlantijas okeāna ziemeļos siļķu resursi ir bagātīgi.

Pārāk intensīvi siļķes tiek zvejotas tikai pie Skotijas un Īrijas krastiem.

Reņģu (Baltijas siļķu) resursi Baltijas jūras centrālajā daļā, Botnijas un Somu jūras līcī šobrīd ir zemā, bet stabilā līmenī.

REKOMENDĀCIJA

Siļķes un reņģes pērciet droši! Ņemot vērā resursu patēriņa efektivitāti, labāk lietot pašu zivi, nevis pārstrādāt to mājdzīvnieku un zivju barībā.

Vai zināt, ka...

Norvēģijas siļķu resursi pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados tika ārkārtīgi pārzvejoti to pavasara nārsta laikā, kad zivis migrēja uz fjordiem.

Siļķu zvejošana šajās teritorijās iznīka. Lai šie resursi atjaunotos, bija nepieciešami vairāk nekā 20 gadi. Arī Ziemeļjūrā siļķes tika pārzvejotas, un 1977. gadā to zvejniecību aizliedza.

Resursu atjaunošanās ilga aptuveni 10 gadus.