Zeltainā jūraskarūsa / Dorada | WWF Latvia

Zeltainā jūraskarūsa / Dorada



Lat. Sparus aurata
De. Dorade
En. Gilthead sea bream
 
Šī zivs savu nosaukumu ieguvusi galvas spīdīgās krāsas dēļ.

Jūraskarūsa ir viena no galvenajām zivju sugām, kas tiek audzēta Eiropas zivsaimniecībās. Jau senāk jūraskarūsas, izmantojot ekstensīvas metodes, ir tikušas audzētas piekrastes lagūnās un sālsūdens dīķos Itālijā un Dienvidspānijā.

Kopš astoņdesmitajiem gadiem tiek lietotas intensīvas audzēšanas tehnoloģijas. Galvenais jūraskarūsu tirgus atrodas Dienvideiropā, taču arvien vairāk tas plešas arī uz ziemeļiem.

Parasti jūraskarūsas tirdzniecībai piemērotu svaru (400–600 g) sasniedz pusotra gada laikā.

Neparasts ir šo zivju nonāvēšanas veids – tās tiek ieliktas ar ledaini aukstu ūdeni pildītās tvertnēs, kur piedzīvo termošoku. Tā tiek samazināts zivju ciešanu laiks, un tās uzreiz tiek atdzesētas.

Galvenie jūraskarūsu eksportētāji pasaulē ir Grieķija, Itālija un Turcija.


IZPLATĪBA

Zeltainās jūraskarūsas ir izplatītas visā Vidusjūrā un tiek iegūtas arī Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekrastē.
 

AUDZĒŠANA

Vidusjūras un Kanāriju salu reģionos jūraskarūsas tiek audzētas īpašos jūrā iegremdētos sprostos.
 
 

REKOMENDĀCIJA

Nav ieteicams pirkt Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā vai Vidusjūrā (FAO 27. un 37. rajoni) iegūtas jūraskarūsas, jo to zvejas laikā tiek nozvejotas daudzas ne tik vērtīgas zivis, kuras bojā gājušas pār bortu izmet atpakaļ jūrā.

Neizvēlieties arī zivju sprostos audzētas zivis, jo to audzēšana negatīvi ietekmē vietējās ekosistēmas

Veolia Environnement Wildlife Photographer of The Year 2009 One Earth Award - Runner-up 
	© naturepl.com / Frederic Larrey / WWF
Zvejnieks met tīklu pāri zeltainajām jūraskarūsām (Sparus aurata) zivju fermā, Marseļā, Francijā.
© naturepl.com / Frederic Larrey / WWF