Zvejas metodes | WWF Latvia

Zvejas metodes



 rel=
Bottom longlining. Heavy fishing-line that is anchored to the seafloor with a string of baited hooks that float up from the ocean bottom. Groundfish species such as cod, halibut, and haddock are the target species, but bycatch includes non-target groundfish species, sharks, cold-water corals, and seabirds.
© Peter Diamond / WWF-Canada
Cena, ko nākas maksāt, ja izvēlātās zvejas metodes nav saudzīgas, ir augsta – zivju krājumi samazinās, ir liela piezveja, tiek degradēta jūras vide un nereti ātrāk vai vēlāk ekonomiski cieš arī zvejnieki.

Šobrīd izmantotās zvejniecības metodes galvenokārt ir intensīvas. Ir ļoti maz tādu zvejas veidu, kurus var pielietot, nedomājot par to ietekmi uz vidi.

Šeit uzskaitītas dažas no svarīgākajām/ nozīmīgākajām zvejas metodēm.

Jo mazāki tīklu acs linumi un smagāka zvejas tehnika, jo lielāka ir zvejas ietekme uz zivju krājumiem un jūras vidi.

Traļi

 
	© © Peter Diamond / WWF-Canada
Fishing gear: Trawling. Large cone-shaped net that is kept open by two heavy doors as it is towed across the seafloor or through the water column. Groundfish species such as cod, pollock, and shrimp, are the target species, but bycatch includes non-target groundfish species such as Atlantic wolfish, target species juveniles, and invertebrates.
© © Peter Diamond / WWF-Canada
Tralis ir zvejas rīks, ko velk ar kuģa dzinēja jaudu. Traļiem ir ķegļveidīga forma un tīkli bieži ir vairākus kilometrus gari. Tie sastāv no konusa vai piramīdas veida daļas (traļa priekšējās daļas), kas aizmugurē aizdarīta ar āmi un ko pie atveres var paplašināt ar spārniem vai uzmontēt cietam rāmim.
Ir divu veidu traļi – tādi, kas brīvi tiek vilkti pa ūdeni (pelaģiskais traļa tīkls) un tādi, kurus velk pa jūras grunti (grunts traļa tīkls). Zvejojot ar grunts traļiem, piezveja ir ļoti liela un tie var nodarīt ievērojamu kaitējumu jūras videi.

Mērķsugas: Zivis, garneles.

Sekas: Jūras bruņurupuči, zīdītāji, nepieaugušas zivis, „nederīgās” zivju sugas, bezmugurkaulnieki un koraļļi (līdz pat 60%) nonāk piezvejā un iet bojā. Tiek izpostīta jūras grunts.

Rāmju tralis

 
	© Jürgen Matijevic, Andreas Eistert  / WWF
Rāmju tralis
© Jürgen Matijevic, Andreas Eistert / WWF
Rāmju tralis ir traļa paveids. Tam ir sliecveidīgas „kurpes”, uz kurām tralis turas pie grunts, kamēr tas tiek vilkts pa grunti ar kuģa dzinēja jaudu. Zem ūdens, rāmju traļa atvere vienmēr ir atvērta; to horizontāli atver tērauda vai koka caurule. Tas nozīmē, ka tiek patērēta papildus enerģija, lai tīkla svaru varētu pavilkt. Rāmju tralis tiek noturēts pie grunts ar grunts ķēdēm, ķēžu pīteņiem vai smaguma ķēdēm. Jūras grunts un tajā dzīvojošās radības tiek postītas arī ar rāmju traļa veltņiem un sliecēm.

Mērķsugas: Plekstveidīgās zivis, garneles.

Sekas: Mazo plekstveidīgo un jauno zivju piezveja. Zvejniecība ar rāmju traļiem kaitē arī jūras gruntij, jo izposta tajā dzīvojošos organismus, koraļļus u.c. radības.

Žaunu tīkls

 
	© Peter Diamond / WWF-Canada
Gillnetting. Large, translucent curtains of netting suspended at any depth or anchored to the seafloor. Fish swimming into them are caught by their gills or fins. Groundfish species such as cod and pelagic (open water) species such as mackerel are the target species, but bycatch includes sea turtles, marine mammals, non-target groundfish species, and crabs.
© Peter Diamond / WWF-Canada
Šie tīkli var būt līdz pat 30 metru augsti. Tie atrodas tuvu ūdens virsmai, kur tos notur pludiņi (noenkuroti peldoši tīkli un driftertīkli), vai pie grunts, kur tie vertikālā stāvoklī nostiprināti ar atsvariem (grunts žaunu tīkli). Žaunu tīkla uzbūve ir tāda, ka noteikta lieluma zivis ar žaunām vai spurām ieķeras tīkla āķos un iet bojā. Žaunu tīklus mēdz arī dēvēt par iepinējtīkliem.

Mērķsugas: Daudzas zivju sugas, reti garneles un krabjveidīgie.

Sekas: Nepieaugušu zivju, jūras zīdītāju, putnu, haizivju, bruņurupuču, roņu u.c. dzīvnieku piezveja.

Riņķvads

 
	© Peter Diamond / WWF-Canada
Purse seines. Large net used to surround and enclose target species. Herring, capelin, and salmon are the target species, but bycatch includes non-target fish species, sea turtles, and marine mammals, particularly dolphins.
© Peter Diamond / WWF-Canada
Riņķvadu tīklus, kuru augstums var būt no 120 līdz 250 metriem un garums līdz pat 2 kilometriem, zvejas laiva izmet tieši virs zivju bara. Tīkla apakšējā daļa tiek savilkta ar riņķvada savilcējtrosi, kura stiepjas cauri riņķiem, tādējādi zivis ir iesprostotas, gluži kā lielā maisā. Lai maksimāli palielinātu loma izmērus, tiek lietotas zivju pievilināšanas ierīces (ZPI). Šīs ierīces ir mākslīgi, peldoši objekti, kas pievilina zivis, kuras savvaļā pulcējas ap peldošiem objektiem. Šādā veidā, vispirms tiek pievilinātas mazās zivis, kurām seko lielākās. Tādēļ, izmantojot zivju pievilināšanas ierīces, piezveja ir liela.

Mērķsugas: Vairākas zivju sugas, taču galvenokārt tunzivis.

Sekas: Piezvejā nonāk mazas tunzivis, haizivis, bruņurupuči, jūras zīdītājdzīvnieki.

Dragas

 
	© Peter Diamond / WWF-Canada
Dredging. A large metal frame with an attached chain-mesh net or bag that is dragged along the seafloor, often digging deep into the seabed. Bottom-dwelling or burrowing invertebrate species are the target species, but bycatch includes groundfish species, sponges, aquatic vegetation, and non-target shellfish species.
© Peter Diamond / WWF-Canada
Dragas ir zvejas rīks, kura tīkli vai metāla grozi piestiprināti pie dažādas formas un lieluma rāmja. Rāmim ir lemešveidīga, asa mala, kas jūras grunti burtiski uzar, kamēr zvejas kuģis to velk.

Mērķsugas: Gliemenes, moluski, jūraseži.

Sekas: Zivju, mazo zivju, koraļļu u.c. radību piezveja.

Jedas

 
	© Peter Diamond / WWF-Canada
Pelagic longlining. Heavy fishing line containing baited hooks in succession set in the upper water column. Large pelagic (open water) fish species such as tuna and swordfish are the target species, but bycatch includes seabirds, sea turtles, sharks, and small marine mammals.
© Peter Diamond / WWF-Canada
Āķu jedu zvejā izmanto līdz pat 100 km garu zvejas auklu, pie kuras piestiprināti attiecīgi vairāki tūkstoši āķi ar ēsmām. Tās var būt nostiprinātas uz grunts vai dreifējošas. Tas liek domāt, ka zvejniecība ir selektīva un efektīva, taču, kā rāda pētījumi, piezvejas apjomi ir ap 20%.

Mērķsugas: Dažādas zivju sugas, galvenokārt tunzivs un zobenzivs.

Sekas: Piezveja – jaunās zivis, bruņurupuči, jūras putni, haizivis, jūras zīdītāji.

Murdu tacis

 
	© Peter Diamond / WWF-Canada
Weirs. A rigid fence-like structure that channels schools of fish into the centre, where they are unable to escape. Herring is the target species, but bycatch includes small marine mammals such as harbour porpoises that can be removed without harm.
© Peter Diamond / WWF-Canada
Murdu tačus iegremdē ūdenī un piestiprina pie grunts. Tie tiek novietoti migrējošo zivju ceļos. Ar sava veida tīkla eju/koridoru, zivis tiek ievadītas murdu tacī. Šis zvejas veids ir salīdzinoši videi draudzīgs.

Mērķsugas: Zivis, sevišķi nēģi.

Driftertīkli

Driftertīkls ir žaunu tīkls, ko uz ūdens virsmas vai noteiktā dziļumā notur peldošas ierīces, kas piestiprinātas pie kuģa. Apakšējā daļā tīkls ir atvērts. Driftertīklu zvejā piezvejas līmenis ir augsts un visbiežāk tie ir jūras zīdītājdzīvnieki, bruņurupuči un haizivis. Tīkli, kas ir aizpeldējuši tālāk jūrā un tos nevar vairs izcelt, turpina zvejot, lai arī lomu neviens neizcels krastā. Šie tīkli, ar ANO rezolūciju, ir aizliegti.

Mērķsugas: Daudzas sugas, piem., lasis un tunzivs.

Sekas: Piezveja – jūras zīdītājdzīvnieki, bruņurupuči, haizivis u.c.