Vides NVO norāda uz būtiskiem riskiem jaunajā EK struktūrā un sastāvā | WWF Latvia

Vides NVO norāda uz būtiskiem riskiem jaunajā EK struktūrā un sastāvā



Publicēts 12 septembris 2014
Eiropas Savienības karogs Briselē
© Eiropas Komisija
Jaunievēlētais Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers nosaucis 27 Eiropas komisārus, t.sk. septiņus viceprezidentus. 10 vadošās vides organizācijas Eiropā, tostarp Pasaules Dabas Fonds (WWF), kuras atbalsta vairāk kā 20 miljoni ES pilsoņu un kuras darbojas visās 28 dalībvalstīs, ir nosūtījušas atklātu vēstuli

Prezidentam Žanam Klodam Junkeram, lai paustu nopietnas bažas par virzienu, kurā līdz ar jauno komisāru nominēšanu, dodas Eiropas Savienība (ES).

Jauno komisiju struktūra un komisāru izvēle norāda uz iespējami nopietnām sekām jomās, kas saistītas ar ilgtspējīgu attīstību, resursu efektivitāti, gaisa kvalitāti, bioloģisko daudzveidību un rīcību klimata izmaiņu mazināšanā. Šīs jomas ir būtiskas iedzīvotāju labklājībai un sabalansētai izaugsmei nākotnē.

Organizācijas atklātajā vēstulē īpaši norāda uz šādām problēmām:

-          Apvienojot Vides komisāra un Jūrniecības un zvejniecības komisāra amatus, vides prioritātes politiskajā sistēmā tiek būtiski pazeminātas. To tikai pastiprina fakts, ka viceprezidentu līmenī nav burtiski nekāda atsauce uz vides jomu.
-          Vides, jūrniecības un zvejniecības komisāra mandātā novērojams uzsvars uz ierobežojumu atcelšanu, aicinot visu lielāko vides jomu iniciatīvu pārskatīšanu. Tajā nav minēta vēlme sasniegt jau nospraustos ES mērķus, nemaz nerunājot par jaunu iniciatīvu virzīšanu.
-          Mandātā iekļautā nepieciešamība apsvērt iespēju mainīt ES Dabas aizsardzības likumdošanu, apsteidzot politikas ‘veselības pārbaudes’rezultātus, norāda uz augsta līmeņa lēmumu vājināt bioloģiskās daudzveidības aizsardzību Eiropā. Turklāt vides problēmu pārraudzība ir uzticēta komisārei, kuras valdība tiek starptautiski kritizēta par nespēju ieviest ES putnu aizsardzības tiesību aktus, kurus, nonākot amatā, komisāre varētu pati mainīt.
-          Klimata un enerģijas jomu portfeļu savienošana un attiecīgā komisāra pakļaušana Enerģētikas savienības viceprezidentei varētu nozīmēt, ka rīcība klimata jautājumos tiks pakārtota enerģētikas tirgus apsvērumiem.
-          Klimata un enerģijas komisāra izvēle, kuram ir labi zināma saistība ar fosilo energoresursu industriju, paver interešu konflikta iespējas.
-          Izmaiņas, ka sadarbība ar Eiropas ķīmisko vielu aģentūru, kuras uzdevums ir aizsargāt Eiropas pilsoņus no kaitīgām ķīmiskām vielām, no Vides ģenerāldirektorāta tiek nodota Uzņēmējdarbības ģenerāldirektorātam, norāda par klaju biznesa interešu prioritizāciju pār sabiedrības veselības un vides interesēm un REACH regulas mērķiem.
-          Fakts, ka ilgtspējīga attīstība, resursu efektivitāte un zaļā ekonomika nav pārstāvēta viceprezidentu līmenī, norāda uz Eiropas Komisiju, kas darbosies uz novecojušas ekonomiskās paradigmas par ekonomisko izaugsmi pamatiem, tādas komisijas, kas nāk par labu industrijai un pagātnes darba vietām, bet nesaredz nākotnes darba vietas un ir atrauta no reālajiem, pieejamiem resursiem un limitiem.
-          Junkera kunga solījums neatbalstīt nevienu likumdošanas iniciatīvu, kas nav saskaņā ar viņa prioritātēm, kombinācijā ar praktiski iztrūkstošajām vides prioritātēm jaunajā plānojumā, rosina domāt, ka de-facto tiek nobremzēta visa ES vides politikas izstrāde un attīstība.

Ar vēstules oriģinālu un organizācijām, kas to paraksta, iespējams iepazīties šeit.


Pasaules Dabas Fonda mērķis ir dabas aizsardzība, lai saglabātu ģenētisko, sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošinātu atjaunojamo dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu tagad un nākotnē, palīdzētu samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu. Pasaules Dabas Fonda darbību, īstenojot projektu „Atbalsts nodibinājuma „Pasaules Dabas Fonds” darbībai vides interešu aizstāvībā un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā Latvijā”, finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.
Eiropas Savienības karogs Briselē
© Eiropas Komisija Palielināt