Jānis Rozītis: Jācīnās ar cēloņiem, nevis sekām | WWF Latvia

Jānis Rozītis: Jācīnās ar cēloņiem, nevis sekām



Publicēts 15 jūlijs 2014
Pasaules Dabas Fonda direktors Jānis Rozītis
© Aija Krodere
Nesen publiskotā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina, ka visbiežāk nosauktie „kaitējumi” Latvijas dabai ir tie, kas tiek aktualizēti publiskajā telpā.

Respondenti kā būtiskākās problēmas redz sadzīves atkritumus, ķīmiju un cilvēku paviršību t.sk., piemēram, kūlas dedzināšanu. Taču visos gadījumos tās ir problēmas sekas, kas saistītas ar pašu dzīvesveida izvēli, patēriņu, individuālo vai kopienu sociālo atbildību. Tātad lielākā daļa respondentu kā aktualitāti redz sekas, nevis cēloņus.

No dabas „viedokļa” daudz nopietnākas vidēja termiņa problēmas kā noplicinoša dabas resursu izmantošana, intensīva lauksaimnieciskā ražošana vai potenciālie invazīvu sugu draudi tiek minētas kā mazāk svarīgas. Tieši šie jautājumi ir nozīmīgi bioloģiskās daudzveidības kvalitātei nākotnē, kam būs arī liela ietekme uz iedzīvotāju labklājību.

Pēdējos gados radītais stāsts par Latviju kā „zaļo valsti” nereti negatīvi ietekmējis valsts patieso virzību uz ilgtspējīgu attīstību. Kopumā jāpiekrīt sabiedrības viedoklim, ka atsevišķu vides kritēriju augstais vērtējums minimāli saistīts ar pārdomātu vides jautājumu integrāciju tautsaimniecības nozarēs vai tiesiskos aktos, bet vairāk ar pagātnes dabas mantojumu (meža, purvu, jūras ekosistēmu), mazo iedzīvotāju skaitu un zemo ražošanas attīstību.

Kā redzams, ļoti neliela respondentu daļa tic ilgtspējīgas lauksaimniecības vai mežsaimniecības politikas realizācijai Latvijā – kas no vienas puses ir cerīgi, jo cilvēki patiesi novērtē esošo situāciju un, iespējams, nākotnē palielināsies sabiedrības pieprasījums pēc ilgtspējīgas un pārdomātas lauksaimniecības un mežsaimniecības politikas.

Nenoliedzot atkritumu problēmas nozīmību, tomēr pētījuma kontekstā atkritumi vairāk izskatās kā simbols tīrībai un kārtībai apkārtējā vidē un videi draudzīgas valsts statusa iegūšanai. Ļoti atzīstami vērtējams respondentu relatīvi augstais vērtējums dabas jautājumu „ienešanas” nepieciešamībai valdības dienas kārtībā. Kā liecina pētījuma rezultāti, lai Latvija kopumā būtu videi draudzīgāka valsts, valdībai vajadzētu ierobežot meža izciršanu(29%), paredzēt bargākus sodus par darbībām, kas kaitē dabai (28%),veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu (27%), atbalstīt dzīvojamo namu siltināšanu (22%).

Videi draudzīga dzīvesveida vērtējums atkārtoti norāda uz sabiedrības uzskatu formulēšanu publiskajā telpā. Individuālas izvēles un aktivitātes, kurām ir būtiska ietekme uz vidi (t.i., pārvietošanās, mājoklis, pārtika), ir atbilžu lejasdaļā, savukārt atkritumu saimniecība un līdzdalība publiskos pasākumos, kas daļēji vērtējamas jau kā sekas neapzinīgai izvēlei, ir augšdaļā.

To pastiprina arī 2008. gada un 2014. gada rezultātu salīdzinājums - respondenti nav virzījušies uz priekšu vai pat ir regresējuši savā rīcībā, lai samazinātu ietekmi uz vidi. Tiesa, izņēmums ir jautājums par energoresursiem. Videi draudzīgu kurināmā un enerģijas izejvielu izmantošana ir ļoti būtisks vides un ilgtspējīgas attīstības jautājums kopumā gan Latvijā, gan globālā mērogā. Līdz ar to vērojamā tendence noteikti ir pozitīvākā ziņa „DNB Latvijas barometra” 2008. gada un 2014. gada pētījuma datu salīdzinājumā.
Pasaules Dabas Fonda direktors Jānis Rozītis
© Aija Krodere Palielināt