Atkritumi jūrā negatīvi ietekmē vairāk kā 800 dzīvnieku sugu, ziņo ANO | WWF Latvia

Atkritumi jūrā negatīvi ietekmē vairāk kā 800 dzīvnieku sugu, ziņo ANO



Publicēts 28 decembris 2016
Baltijas jūra, Kurzemes piekraste.
© Pasaules Dabas Fonds
Jūru piesārņojošie atkritumi negatīvi ietekmē vairāk kā 800 dzīvnieku sugu un rada nopietnus zaudējumus vairāku valstu ekonomikā, teikts Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ziņojumā, kurš tika prezentēts ANO Bioloģiskās daudzveidības konferencē.
 
Pētījumā, uz kura pamata balstīts ziņojums (Marine Debris: Understanding, Preventing and Mitigating the Significant Adverse Impacts on Marine and Coastal Biodiversity), tika atklāts, ka kopš 2012. gada sugu skaits, kuru ietekmē atkritumu esamība ūdenī, pieaudzis no 663 līdz 817. Šie rezultāti kalpo arī kā brīdinājums, ka šāda veida atkritumi, kurus galvenokārt veido plastmasas izstrādājumi, ir pieaugošs drauds cilvēku veselībai un izmaksā valstīm vairākus miljardus dolāru gadā.
 
Jūru piesārņojošie atkritumi parasti tiek definēti kā noturīgi, ražoti vai pārstrādāti cieti materiāli, kuri izmesti vai pamesti jūras vai piekrastes vidē. Trīs ceturtdaļas no šiem atkritumiem ir plastmasas izstrādājumi, kuri satur potenciāli bīstamas, piesārņojošas vielas, kuru mikrodaļas var uzņemt jūras organismi.
 
Visizplatītākie jūru piesārņojošie atkritumi ir pārtikas iesaiņojums, pudeļu korķi, salmiņi, iepirkumu maisiņi, dzērienu pudeles un cigarešu izsmēķi.
 
Atkritumi jūras un piekrastes sugas, zivis, ūdensputnus, jūras zīdītājus un rāpuļus, galvenokārt ietekmē divejādi – vai nu tie nonāk šo sugu barošanas sistēmā vai dzīvnieki tajos sapinas.
 
Ar pilnu ziņojuma tekstu iespējams iepazīties šeit: http://www.un.org/sustainabledevelopment/blog/2016/12/marinedebris/
Baltijas jūra, Kurzemes piekraste.
© Pasaules Dabas Fonds Palielināt