Lielā dumpja biotopa atjaunošana Papes ezerā | WWF Latvia

Lielā dumpja biotopa atjaunošana Papes ezerā



Publicēts 15 marts 2017
Informatīvs materiāls | Pape
© Pasaules Dabas Fonds
COASTLAKE projekta mērķis ir aizsargāt un saglabāt lielo dumpi Latvijā un pārējā Eiropas Savienībā, uzlabojot dzīvotnes (dzīvesvietas, barošanās un ligzdošanas vietas) atbilstoši kopējam ES Sugu aizsardzības plānam.

Lielais jeb Eirāzijas dumpis Botaurus stellaris ir vidēja auguma gārņu dzimtas putns, kas vēl 19. gs. Latvijā bija visai parasts. 20. gs. meliorācija un lauksaimniecības ķimizācija putnus lēni nīdēja visā Eiropā, un pašlaik Latvijā sastopami vairs tikai 390 – 771 vokalizējoši (dziedoši) tēviņi. 

Pavasarī krēslas stundās no dažā- du ūdenstilpju niedrājiem reizēm atskan zema, dobja skaņa, it kā gaudotu ļoti liels suns, mautu vērsis vai vējš svilpotu tukšā pudelē. Lielais dumpis, noslēpies niedrēs, dzied savu riesta dziesmu, un viņa savdabīgā balss dzirdama pat piecu kilometru attālumā. Bet ieraudzīt pašu putnu ir ļoti grūti, jo raibais, dzelteni brūnais apspalvojums saplūst ar niedrēm, un briesmu gadījumā putna sastingušais, uz augšu pastieptais ķermenis ar stīvo kaklu un izliekto knābi vairāk līdzinās niedru kušķim, nevis dzīvai radībai.

Lielais dumpis dzīvo seklos, ar niedrēm aizaugušos ezeros un dīķos, kuros niedru audzes mijas ar atklātu ūdens virsmu. Dienas laikā putns, lēnām bradājot pa seklu ūdeni, niedrājos medī zivis, vardes un citus abiniekus, kā arī ūdens bezmugurkaulniekus. Lielais dumpis var nomedīt arī sīkus zīdītājus un putnus.

Latvijā lielais dumpis ligzdo vai apstājas atpūsties caurceļojot, tomēr arvien biežāk cilvēki ziņo arī par Latvijā ziemojošiem putniem, īpaši valsts rietumu un centrālajā daļā.

Pašlaik lielā dumpja skaita stabilitāti Papes ezerā apdraud ezera aizaugšana – ezers zaudē savu atklāto ūdensklajumu, pārvēršoties par vienlaidus aizaugušu niedrāju masīvu, kurā nedzīvo zivis – lielā dumpja barības bāze.

Vairāk par  Papes ezeru un tajā notiekošajiem darbiem dumpja dzīvotnes saglabāšanai - informatīvajā materiālā.    
Informatīvs materiāls | Pape
© Pasaules Dabas Fonds Palielināt