Eiropas vides organizācijas: nākamgad mencu zveja Baltijas jūras austrumu daļā ir jāaptur pilnībā | WWF Latvia

Eiropas vides organizācijas: nākamgad mencu zveja Baltijas jūras austrumu daļā ir jāaptur pilnībā



Publicēts 16 jūnijs 2019   |  
Siļķu (Clupea harengus) zveja, Norvēģija, 2009. gada februāris.
© Wild Wonders of Europe /Magnus Lundgren / WWF
Eiropas vides organizācijas, tostarp Pasaules Dabas fonds, ir aicinājušas Eiropas Komisiju (EK) un ES dalībvalstu par zivsaimniecību atbildīgos ministrus apturēt rietumu Baltijas siļķes un austrumu Baltijas mencas zveju 2020. gadā. Tāpat organizācijas prasa pārtraukt citu zivju sugu pārzveju.

ES Kopējā Zivsaimniecības politika (KZP) pieprasa nodrošināt ilgtspējīgu ES zivju resursu izmantošanu līdz 2020.gadam, lai spētu nodrošināt to efektīvu atjaunošanos. 29.maijā Starptautiskās jūras pētniecības padomes  (ICES) publiskotās zinātniskās rekomendācijas norāda, ka rietumu un austrumu Baltijas mencu un rietumu Baltijas siļķu resursi  ir kritiskā stāvoklī, kas ir gan kā sekas, gan turpina veicināt Baltijas jūras stāvokļa pasliktināšanos. ICES rekomendācijas 2020.gadam austrumu Baltijas mencu un rietumu Baltijas siļķu nozvejai ir nulle. Šāds lēmums ir nepieciešams, lai spētu sasniegt KZP nospraustos mērķus, kā arī lai spētu pasargāt pašreizējos zivju resursus un spētu nodrošināt to ilgtspējīgas un veselīgas populācijas arī nākotnē.
 
“Rietumu un austrumu Baltijas menca, kā arī rietumu Baltijas siļķe ir pamats Baltijas jūras ekosistēmai, bet tajā pašā laikā ieilgusī pārzveja un zinātnisko rekomendāciju ignorēšana no Eiropas Komisijas un Baltijas jūras reģiona dalībvalstu puses ir bijis viens no pašreizējās kritiskās situācijas galvenajiem iemesliem, kā arī traģēdija piekrastēs dzīvojošo kopienu vidū,” sacīja Ottilia Thoreson, WWF Baltijas Ekoreģiona programmas direktore. “Tieši pēdējo desmitgadu postījumu un nevērības dēļ, mēs pašreiz piedzīvojam situāciju, kur nozveja ir jāaptur, lai mums būtu iespēja nodrošināt zvejniecību un cilvēku iztikas līdzekļus arī nākotnē.”
 
Pasaules Dabas fonds arī, sadarbojoties ar citām Eiropas vides organizācijām, ir izstrādājis un Eiropas Savienības dalībvalstīm nosūtījis rekomendācijas par to, kādai būtu jāizskatās zvejai Baltijas jūrā, lai zivju resursi spētu atjaunoties. Vides organizācijas uzsver, ka kopējās pieļaujamās nozvejas apjomi (KPN) nedrīkst pārsniegt zinātniski ieteicamo līmeni, kas ir balstīts maksimāli ilgtspējīgas nozvejas principos.

Vides organizāciju izstrādātas rekomendācijas nosūtītas arī Latvijas valdības zemkopības un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriem. PDF paļaujas, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis spēs pildīt saistības, kuras ir paredzēts īstenot saskaņā ar Kopējās zivsaimniecības politikas reformu – izbeigt pārzveju pēc iespējas ātrāk un nodrošināt nepieciešamo ieguldījumu, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību. Tikai tā ir iespējams nodrošināt veselīgu jūras ekosistēmu un tās pakalpojumus, no kuriem atkarīga arī sabiedrības labklājība.
Siļķu (Clupea harengus) zveja, Norvēģija, 2009. gada februāris.
© Wild Wonders of Europe /Magnus Lundgren / WWF Palielināt

komentāri

blog comments powered by Disqus