PDF aicina atteikties no Baltijas mencas un Eiropas zuša patēriņa | WWF Latvia

PDF aicina atteikties no Baltijas mencas un Eiropas zuša patēriņa



Publicēts 25 jūnijs 2019   |  
Lai jūra čum un mudž!
© Pasaules Dabas Fonds
Lai saglabātu Baltijas jūras mencu un Eiropas zuti arī nākamajām paaudzēm, Pasaules Dabas fonds (PDF) aicina sabiedrību pievienoties kampaņai “Lai jūra čum un mudž” un neizvēlēties šīs zivis veikalos un citās tirdzniecības vietās. PDF kopā ar citām Eiropas Savienības (ES) vides organizācijām ir arī aicinājušas Eiropas Komisiju un dalībvalstu valdības ieklausīties zinātniekos, kas aicina būtiski ierobežot apdraudēto zivju sugu nozveju, mencas zveju Baltijas jūras austrumu daļā un Eiropas zuša zveju apturot pilnībā.
 
Mencu populācija Baltijas jūrā rūk un tās nārsto aizvien jaunākas. Nule kā publiskotās Starptautiskās jūras pētniecības padomes  (ICES) publiskotās zinātniskās rekomendācijas norāda, ka austrumu Baltijas mencu resursi  ir kritiskā stāvoklī un rekomendācija nozvejai 2020. gadā ir nulle. Svarīgi, ka menca ir ļoti būtisks plēsējs Baltijas jūras ekosistēmā. Ja samazinās mencu daudzums,  nav, kas apēd mazās zivtiņas; daudz mazo zivtiņu apēd daudz zooplanktona – mazos dzīvniekus, kas barojas ar aļģēm. Taču aļģu jūrā ir par daudz. Lai gan mencas vienas nav cīnītājas un nepieciešama arī saprātīgāka cilvēka darbība, piemēram, rūpīgāk attīrot notekūdeņus no lauksaimniecības zemēm, tomēr būtu labi uzturēt arī spēcīgu zooplanktona armiju.
 
Jāpiebilst arī, ka Baltijas mencai ir iespējamas gana daudz alternatīvu. Piemēram, Latvijas tirdzniecības vietās pieejamo Barenca vai Norvēģu jūrā zvejoto mencu resursi nav tik kritiski. Tāpat ir pieejams aizvien plašāks citu tā saukto balto zivju sugu piedāvājums.
 
Savukārt Eiropas zušu skaits pēdējo 30 gadu laikā ir samazinājies par 95 %. Ir izplatīts viedoklis, ka ēdot zušus, kas nāk no audzētavām, nekāds ļaunums nevar tikt nodarīts. Tomēr zutis ir sarežģīts dzīvnieks un to nevar pavairot mākslīgi. Audzētavas iegūst stikla zušus jeb šo zivju mazuļus, noķerot tos pie Eiropas krastiem, kad jaunie zuši atgriežas mājās no Sargasu jūras. Tā ir vienīgā vieta pasaulē, kur Eiropas zuši nārsto, un zinātnieki pagaidām nezin, kas ir šie apstākļi, kuri dēļ zušiem jādodas daudzu tūkstošu kilometru garajā ceļojumā, lai nārstotu.
 
“Nereti ir ļoti sarežģīti panākt politiķu atbalstu vides problēmu risinājumiem, taču arī Baltijas jūras “slimība” ir viena no problēmām, kas sen jau izkāpusi no zaļo tēmu loka – mēs šeit zvejojam, atpūšamies, attīstām savu biznesu, un to visu ietekmē skābekļa trūkums Baltijas jūrā.” uzsver PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Elza Ozoliņa. “Ja jūrai svarīgu politisko lēmumu pieņemšana prasa laiku, tad pašu patēriņu mēs varam izmainīt jau šodien,” tā Ozoliņa.
 
Lai jūra čum un mudž!
© Pasaules Dabas Fonds Palielināt

komentāri

blog comments powered by Disqus