Svarīgais IPCC ziņojums brīdina: klimata krīzi nevar pārvarēt bez atteikšanās no postošas zemes izmantošanas | WWF Latvia

Svarīgais IPCC ziņojums brīdina: klimata krīzi nevar pārvarēt bez atteikšanās no postošas zemes izmantošanas



Publicēts 08 augusts 2019   |  
Zeme
© Michèle Dépraz / WWF
Saskaņā ar jauno IPCC ziņojumu, kas šodien tika prezentēts Ženēvā, veids, kā mēs šobrīd izmantojam un pārvaldām zemi, ir gan būtisks klimata pārmaiņu veicinātājs, gan izvirza neilgtspējīgas prasības zemes sistēmām, no kurām ir atkarīgi cilvēki un daba.
 
Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes īpašais ziņojums par klimata pārmaiņām un zemi pēta attiecības starp klimatu, cilvēkiem un zemi globālās sasilšanas ietekmē. Ziņojums brīdina, ka klimata pārmaiņas rada papildu stresu zemei, veicinot zemes degradāciju, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un nepietiekamu pārtikas nodrošinājumu.
 
Dr. Stefans Kornēlijs, WWF galvenais padomnieks klimata pārmaiņu un IPCC vadībā, sacīja:Šis ziņojums skaidri norāda uz to, ka veids, kādā mēs šobrīd izmantojam zemi, veicina klimata pārmaiņas, vienlaikus graujot zemes spēju atbalstīt cilvēkus un dabu. Mums ir nepieciešams steidzami transformēt veidu, kā izmantojam zemi. Prioritātēs ietilpst dabisko ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana, pāreja uz ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un patēriņu.
 
Apdomātas zemes apsaimniekošanas izvēles ir būtiskas klimata krīzes risināšanā. Pāreja uz ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu ir jāpapildina ar straujiem un būtiskiem fosilā kurināmā izmešu samazinājumiem, ja vēlamies sasniegt Parīzes nolīguma 1,5 °C mērķi. Ar vienu rīcību nepietiek.
 
Cilvēki izmanto apmēram 72% no pasaules sauszemes, kas nesatur ledu, un zemes izmantošana rada apmēram 23% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām (galvenokārt mežu izciršanas, biotopu pārveidošanas lauksaimniecības vajadzībām un lopkopības emisiju dēļ). Mežu izciršana, kūdrāju un citu dabisko ekosistēmu pārveidošana izdala oglekli, vienlaikus veicinot nepieredzētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un zemes degradāciju. Tikai pārtikas nozare vien ir atbildīga par 75% mežu izciršanas visā pasaulē, un vislielākais spiediens uz mežiem notiek tropos. Tas ir arī lielākais savannu un zālāju pārveidošanās virzītājspēks.
 
Klimata pārmaiņas jau ietekmē četrus pīlārus, kas attiecas uz pietiekamu pārtikas nodrošinājumu - pieejamību, piekļuvi, izmantošanu un stabilitāti. Tas notiek paaugstinoties temperatūrai, mainoties nokrišņu daudzumam un palielinoties dažādu ekstremālu parādību biežumam.
 
Novēlota rīcība palielinās risku, ka klimata pārmaiņas ietekmēs pārtikas sistēmas drošību. Tie, kuri ir visvairāk pakļauti šādam riskam, ir pasaules nabadzīgākās valstis.
 
"Agrīna rīcība klimata krīzes novēršanai var sniegt vairākus papildu ieguvumus attiecībā uz visiem ar zemi saistītiem izaicinājumiem, un daudzas no šīm iespējām sniedz ieguldījumu arī ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un citu sociālu mērķu sasniegšanā," piebilda Kornēlijs.
 
Ziņojumā ir uzsvērta sinerģija un kompromisi, kas saistīti ar veidiem, kā apsaimniekojam zemi. WWF apsver iespēju integrēt ilgtspējīgas zemes pārvaldības instrumentus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu drošu nākotni, vienlaikus atbalstot pārtikas sistēmas drošību un dabu. Dabā balstītiem risinājumiem klimata pārmaiņu mazināšanā vajadzētu būt galvenajai lomai. Piemēram, mangroves palīdz uzlabot noturību pret klimata pārmaiņām, vienlaikus nodrošinot vietējām kopienām dažādus ekosistēmas pakalpojumus un atbalstot zivju audzētavas.
 
Ziņojumā izklāstītās tēzes pauž, ka klimats, cilvēki un daba ir cieši saistīti. Centieniem mazināt klimata pārmaiņas un apturēt dabas daudzveidības mazināšanos ir jāiet roku rokā, un tie ir pilnībā jāintegrē ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un pārtikas sistēmas drošības apsvērumiem.

Tās valstis, kuras iesniegušas ANO savus klimata plānus saskaņā ar Parīzes vienošanos, ierosinājušas, ka ar sauszemi saistītu risku mazināšanas iespējas veido ceturto daļu no kopējās klimata pārmaiņu seku mazināšanas.
 
Valstīm būtu pilnībā jāizmanto dabā balstīti risinājumi klimata pārmaiņu mazināšanā līdz ar citu pasākumu ieviešanu, piemēram, fosilā kurināmā emisiju samazināšanu, lai līdz 2020. gadam valstis uzlabotu saistības saskaņā ar Parīzes vienošanos. Pirmā iespēja valstīm paziņot šādus plānus būs Klimata samits, kas notiks šī gada septembrī, Ņujorkā,” sacīja Fernanda Karvalho, WWF klimata un enerģētikas prakses globālās politikas vadītāja.
 
Klimata pārmaiņas un zeme: tas ir IPCC īpašais ziņojums par klimata pārmaiņām, pārtuksnešošanos, zemes degradāciju, ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu, pārtikas sistēmas drošību un siltumnīcefekta gāzu plūsmām sauszemes ekosistēmās, kas tika izskatīts IPCC 50. sesijā Ženēvā, Šveicē. 2.-6. Augustā. Ziņojums ir pieejams šeit: https://www.ipcc.ch/report/srccl
Zeme
© Michèle Dépraz / WWF Palielināt

komentāri

blog comments powered by Disqus