Aicinām sabiedriskās ēdināšanas sektoru pievienoties kustībai Lai jūra čum un mudž | WWF Latvia

Aicinām sabiedriskās ēdināšanas sektoru pievienoties kustībai Lai jūra čum un mudž



Publicēts 21 oktobris 2019   |  
Kūpinātas zivis
© Marta Logina
Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē. Baltijas jūras stāvokli būtiski ietekmē nozveja, lauksaimniecība, rūpniecība, kā arī neattīrīti notekūdeņi no mājsaimniecībām. Restorāni “Restorāns 3”, 3 pavāru restorāns “Tam labam būs augt”, “Buržujs” un “Kest” ir pirmie, kas pievienojas Pasaules Dabas Fonda kustībai Lai jūra čum un mudž, lai veicinātu sabiedrības izpratni par atbildīgu un ilgtspējīgu zivju resursu patēriņu. Kampaņas ietvaros restorāni saviem apmeklētājiem apņemas piedāvāt videi draudzīgas zivju un jūras velšu ēdienu izvēles, kā arī atteikties no Baltijas jūras mencas un Eiropas zuša patēriņa.

“Sadarbībā ar Kantar TNS esam veikuši aptauju par patērētāju paradumiem. Rezultāti liecina, ka visbiežāk, veicot zivju un citu jūras produktu maltītes izvēli, vides aspekti (piemēram, zivju un jūras produktu izcelsme, zvejas veids un reģions) ir otršķirīgi. Esam priecīgi uzsākt sadarbību ar pirmajiem četriem restorāniem, kas mudina patērētājus aizdomāties par mūsu ietekmi uz vidi, zivju resursiem un jūras ekosistēmu kopumā,” stāsta Pasaules Dabas Fonda projektu vadītāja Elza Ozoliņa.

Ēriks Dreibants no 3 pavāru restorāna “Tam labam būs augt” un Restorāns 3 uzskata: “Zivis ir garšīgas, bet tās iegādāsimies ar prātu - nepirksim zivis, kas ķertas lieguma laikā, un izmantosim PDF izstrādāto atbildīga zivju patēriņa “špikeri”. Latvijā ir upes un ezeri, kur mājo tādas zivis, kuras neesam iemācījušies iekļaut savā ēdienkartē tā, lai nenodarītu pāri dabai. Šobrīd mēs ejam vienkāršāko ceļu un bez domāšanas pērkam pirmo, kas ir veikalu plauktos, un bez ļauna nodoma iznīcinām apdraudētās zivju sugas.”

Mūsu jūras resursi nav neizsmeļami, bet ne vienmēr regulas un liegumi spēj kontrolēt zivju daudzveidību. Ja kāda no zivīm būs pieprasīta, tad zvejnieki atradīs veidu, kā to nozvejot, nedomājot par ilgtspējīgu zivju saglabāšanu. Ja mums kā patērētājiem un sabiedriskā ēdināšanas sektora vadītājiem ir iespēja izvēlēties ilgtspējīgu produktu, tad te nav divu domu. Vai tiešām cenas aspekts var ietekmēt pirkšanas lēmumu par labu sliktākas kvalitātes produktam? Tik un tā sanāks pēc tam maksāt vai nu ar savu veselību vai arī ar savas planētas zivju un jūras produktu daudzveidību. Mēs, restorāns Buržujs, esam izvēlējušies likt uzsvaru tieši uz austerēm, jo, mūsuprāt, tas ir viens no ilgtspējīgākajiem un veselīgākajiem jūras produktu olbaltumvielu avotiem. Austerēm nav nepieciešama papildu barības ražošana, jo tās ēd planktonu. Kā arī, augot savvaļā, tās veido austeru rifu, kas ir mājvieta desmitiem un simtiem citu jūras iemītnieku un aļģu,” skaidro Renārs Purmalis no restorāna Buržujs.

Māris Jansons no restorāna Kest aicina: “Mēs, topošais restorāns KEST, sekojam līdzi tam, lai produkti, ko pasniedzam, būtu svaigi, kvalitatīvi un saudzējoši dabai. Mēs iesakām ikvienam pavāram nepirkt tos produktus, kas ir zvejoti lieguma vai nesezonas laikā, un saudzēt Mātes zemes resursus, lai ļautu tiem atjaunoties. Iesakām nepirkt apdraudētās zivju sugas, piemēram, zušus un mencas. Aicinām varas iestādes aktīvāk cīnīties pret maluzvejniecību un nepievērt acis, būt drosmīgākiem. Ja nebūs pieprasījuma, tad nebūs piedāvājuma.

Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas ietvaros tiek realizētas dažādas aktivitātes ar mērķi veicināt videi draudzīgas zivju un jūras produktu izvēles, kā arī izpratni par Baltijas jūras stāvokli kopumā. Pasaules Dabas Fonds aicina arī citus uzņēmumus pievienoties kustībai “Lai jūra čum un mudž”, kā arī mudina katru no mums veikt atbildīgu izvēli, ieturot ikdienas maltīti.
Kūpinātas zivis
© Marta Logina Palielināt

komentāri

blog comments powered by Disqus