Pasaules Dabas Fonda rekomendācijas ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 | WWF Latvia

Pasaules Dabas Fonda rekomendācijas ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19



Publicēts 27 maijs 2020   |  
Stock market price display abstract representing finance and economic investment.
© Shutterstock / Leung Cho Pan / WWF
Reaģējot uz Covid-19 pandēmijas sekām, jāpieņem līdzsvaroti lēmumi ekonomikas atveseļošanai. Ekonomikas atveseļošanai jābalstās klimatam un dabas resursiem draudzīgas ekonomikas attīstībā un sociālo problēmu risināšanā. Valsts atbalsta instrumentiem jāizvirza konkrēti mērķi un kritēriji “zaļai” un iekļaujošai ekonomikas attīstībai.

Pasaules Dabas Fonds aicina Latvijas Valsts prezidentu, Saeimas deputātus, Ministru prezidentu un Ministru kabinetu īstenot pārdomātu un tālredzīgu lēmumu pieņemšanu, nodrošinot Latvijas ceļu uz nenoplicinošu un taisnīgu ekonomiku saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu, Parīzes nolīgumu, ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Šajā dokumentā ir izklāstīti 5 Pasaules Dabas Fonda ieteikumi politikas veidotājiem, lai izstrādātu ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanās plānu.

1. Taisnīgu un nenoplicinošu atveseļošanās plānu izstrāde un ieviešana saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu. Lai ekonomikas atveseļošana būtu atbildīga un nenoplicinoša, publiskajiem atbalsta mehānismiem, mērķiem un kritērijiem jābūt skaidri definētiem. Tos nevar virzīt vienādi visās nozarēs: iespējams, ne visas nozares iekļaujas valsts nākotnes ekonomikas modelī, un ne visas nozares reprezentē pašreizējās un nākotnes Latvijas sabiedrības vajadzības. Valsts atbalsta mehānismiem vajadzētu veicināt pāreju uz nenoplicinošu ekonomikas attīstības modeli saskaņā ar ilgtermiņa klimata pārmaiņu, bioloģiskās daudzveidības un plašākas vides aizsardzības mērķiem. Draudus, kas saistīti ar klimata un citu dabas sistēmu noplicināšanu, Pasaules Ekonomikas forums (WEF) atzīst par lielākajiem nākotnes riskiem ilgtermiņa ekonomikas funkcionēšanai. Ekonomikas atveseļošana, vienlaikus risinot vides, ekonomiskos un sociālos jautājumus, var radīt noturīgāku Latviju sabiedrību pret nākotnes satricinājumiem. Izaugsmei jābalstās ekonomikas atsaistīšanā no fosilajiem energoresursiem. Jāveicina aprites ekonomikas un bioekonomikas pakalpojumu un produktu ražošana ar augstu pievienoto vērtību, mazu ietekmi uz klimatu un vidi. Atbalsta pasākumu lietderības izvērtēšanai var izmantot Eiropas Savienības taksonomiju.

2. Klimatam un dabai draudzīgas nodarbinātības veicināšana.  Nodrošinot jaunas “zaļās” darba vietas, tiek veicināti iedzīvotāju ienākumi un radīti ilgtermiņa ieguvumi ilgtspējības un izaugsmes jomās. Saskaņā ar Pasaules bankas ieteikumiem dažas no jaunu darba vietu radīšanas izvēlēm pēckrīzes apstākļos ir: esošo ēku energoefektivitātes uzlabošana; atjaunojamās enerģijas attīstība; tādu dabas teritoriju saglabāšana un atjaunošana, kas nodrošina ekosistēmu pakalpojumus, pielāgošanos un noturību pret ekstremāliem laika apstākļiem; piesārņoto teritoriju sakopšana; investīcijas ūdens attīrīšanā; oglekļietilpīgu nozaru dekarbonizācija, kā arī ilgtspējīgas transporta infrastruktūras un nenoplicinošas lauksaimniecības attīstīšana. Eiropas Korporatīvo līderu grupas (CLG Europe) ziņojums norāda, ka Parīzes nolīguma mērķiem pielāgota dekarbonizācijas politika var palīdzēt izveidot tādu darba tirgu, kas ir noturīgāks pret turpmākajām ekonomiskajām ietekmēm, ko sagādās tehnoloģiskie jauninājumi, globalizācija, demogrāfiskās izmaiņas un dabas resursu trūkums.

3. Nacionālā ekonomika, kas nodrošina sabiedrības labklājību.  Atveseļošanās pasākumu panākumi nav jāvērtē tikai pēc IKP un īstermiņa ienākumu radīšanas. Lai pilnvērtīgāk izvērtētu valsts atbalstu ilgtermiņā, plašāk jāizvērtē un jāizmanto dažādi ekonomikas attīstības kritēriji, piemēram, emisiju intensitātes rādītājs, Džini koeficients, Laimes indekss, dekarbonizācijas rādītājs, kā arī visaptveroši rādītāji veselības, izglītības un drošības jomās. Papildu IKP šiem rādītājiem jākļūst par pamatu valsts komunikācijā par sabiedrības labklājības un apkārtējās vides stāvokli.

4. Esošo vides standartu un politikas virzienu atbalstīšana un stiprināšana kā daļa no atveseļošanās plāniem. Tā kā valdība īsteno steidzamus pasākumus, lai mazinātu Covid-19 krīzes ietekmi uz veselību un ekonomiku, svarīgi neatkāpties no pēdējos gados paveiktā un plānotā, ierobežojot klimata pārmaiņas, gaisa un ūdens piesārņojumu, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un citas vides problēmas. Atkāpjoties no līdzšinēji sagatavotajiem nosacījumiem, klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes radītās problēmas nākotnē kļūs izteiktākas un to risinājumi – dārgāki.

5. Sistemātiska novērtēšana un skaidra informēšana par ieguvumiem, ko sniedz sabiedrībai vispārējās vides veselības uzlabošana. Šādu ieteikumu sniedz arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Skaidrojot ieguvumus sabiedrības labklājībai no apkārtējās vides kvalitātes, var stiprināt iedzīvotāju atbalstu pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot vides veselību. Daba var palīdzēt risināt veselības un sociālās problēmas, ar kurām saskaras iedzīvotāji, nodrošinot tos ar piekļuvi aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī ieguldījumiem plašākā zaļajā infrastruktūrā. Skaidra un pieejama informācija par mērķiem un pasākumiem atveseļošanās plānos dabas vai zaļās infrastruktūras uzturēšanā, var arī sniegt iedzīvotājiem iespēju līdzdarboties un izveidot platformu atgriezeniskajai saitei, lai noskaidrotu, kur nepieciešams lielāks atbalsts.
 
Latvijas sabiedrība ir pierādījusi, ka tā ir izturīga un uzņēmīga. Mēs esam spējīgi pārdzīvot un risināt krīzes. Ja mācīsimies no savām veiksmēm un neveiksmēm, izmantosim pasaules labākās zināšanas un pieredzes, mēs stiprināsim savu valsti. Uzlūkosim šo kritisko brīdi kā iespēju ieguldīt tādā sabiedrībā, kas savu labklājību nodrošina harmonijā ar vides un dabas resursiem.

“Pasaules Dabas Fonda rekomendācijas ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par “Pasaules Dabas Fonda rekomendācijas ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19” saturu atbild nodibinājums “Pasaules Dabas Fonds”.

Stock market price display abstract representing finance and economic investment.
© Shutterstock / Leung Cho Pan / WWF Enlarge

komentāri

blog comments powered by Disqus