Atveseļošanas un noturības mehānisma plānotais izlietojums Latvijā – neatbilstošs | WWF Latvia

Atveseļošanas un noturības mehānisma plānotais izlietojums Latvijā – neatbilstošs



Publicēts 08 janvāris 2021   |  
Krīze
© Markus Winkler
Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ir ES finanšu mehānisms, kura mērķis ir īstenot reformas un veicināt investīcijas, kas ne tikai sniegs tūlītēju palīdzību ekonomikas atlabšanā pēc-Covid periodā, bet arī pārkārtos ekonomiku uz zaļu un digitālu. Vides organizācijas Pasaules Dabas Fonds un Zaļā brīvība pauž bažas, ka ministriju piedāvātie ekonomikas atveseļošanas plāni neatbilst mehānisma būtībai.

Pasaules Dabas Fonds un Zaļā brīvība uzskata, ka valsts atbalsta līdzekļiem jāveicina pāreja uz nenoplicinošu ekonomikas attīstības modeli saskaņā ar ilgtermiņa vides, klimata un dabas aizsardzības mērķiem. Izaugsmi jāatsaista no fosilajiem energoresursiem, jāveicina aprites ekonomika, pakalpojumu un produktu ražošana ar augstu pievienoto vērtību un iespējami mazu ietekmi uz klimatu un dabu. Tikai šādi biznesa modeļi spēs izdzīvot ilgtermiņā un nedrīkst izšķērdēt publiskos līdzekļus neilgtspējīgos risinājumos. Būtiski ir nemazināt vides prasības ekonomikas atveseļošanas procesā. Tieši otrādi – vides standartu un politikas virzienu stiprināšanai jābūt daļai no atveseļošanās plāna.

Eiropas Komisija ir paredzējusi, ka klimata pasākumiem ir jāatvēl 37% (610,5 milj. EUR) no kopējā ANM budžeta. Decembrī ministrijas publiskās konsultācijās sniedza savu redzējumu par ANM budžeta izlietojumu. Vides organizāciju ieskatā ne visi no šiem plāniem atbilst Eiropas Komisijas noteiktā mehānisma būtībai, kā arī liela daļa pasākumu nav uzskatāmas par reformām.

Zemkopības ministrija vēlas ANM izmantot, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, piemēram, īstenojot pretplūdu pasākumus, atjaunojot polderu sistēmu. Zemkopības ministrija piedāvā arī neproduktīvo mežaudžu nomaiņu, nonākot iespējamās pretrunās ar bioloģiskas daudzveidības mērķiem. Arī Iekšlietu ministrija piedāvā ANM izmantot, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, atjaunojot ugunsdzēsēju depo un auto bāzi ar zemākām emisijām. Šie pasākumi neradīs sistemātiskas pārmaiņas un nav uzskatāmas par reformām, bet gan infrastruktūras atjaunošanas pasākumiem.

Savukārt Satiksmes ministrijas piedāvājums ir uzskatāms par reformējošu, jo tas paredz sniegt ērtas iespējas cilvēkiem izvēlēties ilgtspējīgu pārvietošanās veidu. To plānots realizēt, izveidojot Park&Ride sistēmu Rīgā, uzlabojot sabiedriskā transporta ērtumu, tai skaitā dzelzceļu, un paplašinot veloinfrastruktūras tīklu.

Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir iecerējušas energoefektivitātes uzlabošanu uzņēmumos un ēku siltināšanu, kā arī atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšanu. Energoefektivitātes uzlabošana mājokļos nav uzskatāma par reformu, taču tā sniegs ieguldījumu klimatneitralitātes sasniegšanā un mazinās iedzīvotāju enerģijas izmaksas.

Nopietnus iebildumus vides organizācijām rada lielais uzsvars uz biometāna infrastruktūras attīstību. Ir rūpīgi jāizvērtē, cik tas atbilst ES Zaļā kursa mērķiem, ilgtspējīgu finanšu vadlīnijām un autotransporta attīstības plāniem. Biometāna attīstības virziens var arī netieši veicināt ilgtermiņa atkarību no importētā fosilā resursa – dabasgāzes. Lielie auto ražotāji novēršas no gāzes dzinēju attīstības un ražošanas, tā vietā koncentrējoties uz elektromotoru.

Vides organizācijas aicina atbildīgās institūcijas raudzīties uz ANM kā iespēju īstenot paliekošas un pozitīvas reformas. Ar šo ārkārtas publisko finansējumu nevajadzētu risināt esošu īstermiņa iztrūkumu budžetā vai apmierināt kāda komersanta intereses. Ar to vajadzētu radīt labvēlīgākus apstākļus valsts turpmākai virzībai uz klimatneitralitāti, piemēram, veicinot atjaunīgās enerģijas ražošanas straujāku pieaugumu, pasākumu plāna izstrādi un īstenošanu pārejai no importētajiem fosilajiem uz vietējiem atjaunīgajiem resursiem gan enerģētikā, gan transportā.

Pasaules Dabas Fonds un Zaļā brīvība uzskata, ka atbildīgajām iestādēm jāizstrādā nacionālie klimatneitralitātes, bioloģiskās daudzveidības, citi vides kritēriji un aprites ekonomikas mērķi attiecīgo ANM pasākumu īstenošanā. Tas nepieciešams, lai definētu, cik atbilstoši mehānisma mērķim tiks tērēti nākotnes attīstībai veltītie finanšu resursi.
Krīze
© Markus Winkler Enlarge
Pasaules Dabas Fonda rekomendācijas ilgtspējīgas ekonomikas attīstībai - infografika
© Pasaules Dabas Fonds Enlarge

komentāri

blog comments powered by Disqus