Liela mēroga pasākumos ilgtspējas un vides jautājumu risināšana ir ārkārtīgi būtiska. Šogad aizvadītie Dziesmu un deju svētki bija pirmie, kuros rīkotāji aicināja vides nevalstisko organizāciju ar ieteikumiem iesaistīties Svētku organizēšanā un veikt ietekmes uz vidi izvērtējumu.

Pirmie soļi videi draudzīgāku Svētku virzienā
2023. gada Dziesmu un deju svētkos tika sperti pirmie soļi videi draudzīgāku Svētku norises virzienā. Šajos Svētkos tika ieviesti vairāki labi risinājumi. Dalībnieki un apmeklētāji novērtēja uzlabojumus transporta jomā, Svētkos tika uzlabota dzeramā ūdens uzpildes vietu pieejamība un ēdināšanā tika rasta iespēja piedāvāt veģetāro maltīti. Noteiktās jomās izdevās samazināt resursu patēriņu: piemēram, tika samazināts izsniegto dzeramā ūdens plastmasas pudeļu skaits un kopējais drukas materiālu apjoms, salīdzinot ar 2018. gada Svētkiem, un noteiktās kategorijās Svētku iepirkumā tika iekļauti nosacījumi par videi draudzīgāku alternatīvu izvēli.

Pirmo reizi Dziesmu un deju svētku vēsturē tika plānots aprēķināt šo svētku ietekmi uz vidi. Ar organizatoru iesaisti tika vākti dažādu iesaistīto pušu patēriņa dati (piemēram, transporta, energoresursu vai ūdens patēriņa), lai aprēķinātu 2023. gada Svētku radīto klimata pēdu. Iegūtie dati ļaus nākotnē salīdzināt dažādas patēriņa jomas un kopējo Svētku ietekmi uz vidi, kā arī palīdzēs plānot, kā to mazināt.

Kur iespējami uzlabojumi?
Jomas, kurās Svētki atstāj vislielāko ietekmi uz vidi, ir transports, pārtika un energoresursi. Aptuveni puse no Svētku radītajām emisijām ir saistītas ar transportu, iekļaujot gan tehnisko transportu, gan dalībnieku un apmeklētāju pārvietošanos. Lai gan no šīs jomas emisijām pilnībā nav iespējams izvairīties, tās ir iespējams samazināt. Arī energoresursu patēriņu nākotnē ir iespējams gan samazināt, gan pārdomāti izvēlēties enerģijas ieguves avotus.

“Elektroenerģija no atjaunīgajiem energoresursiem šobrīd ir plaši pieejama par pieņemamām cenām, tāpēc vajadzētu domāt par atteikšanos no fosilo degvielu izmantošanas elektrības ražošanā un ģeneratorus izmantot tikai ārkārtas situācijās. Tomēr joprojām ir svarīgi domāt par to, kā mēs varam samazināt kopējo energoresursu patēriņu, lai sasniegtu īstu ilgtspējības labumu,” norāda Jānis Brizga, klimata aprēķinu eksperts un biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs.

Pārtikas joma ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem Svētkos. Vislielāko ietekmi uz vidi šajā gadījumā atstāja ārkārtīgi lielais izmestās pārtikas daudzums. Pat ņemot vērā rūpīgo plānošanu, daudzas maltītes netika izmatotas. Šis gadījums labi parāda, ka, lai notiktu pārmaiņas, sava atbildība ir jāapzinās visiem.
Atkritumus kā vienu no galvenajām vides problēmām Svētkos atzīmēja daudzi apmeklētāji. Atkritumu apsaimniekošana nākamajos Svētkos jāplāno daudz detalizētāk, galveno uzsvaru liekot uz atkritumu apjoma samazināšanu.

Kādi Dziesmu un deju svētki būs nākotnē?
Ilgtspējīgi un videi draudzīgi svētki neliedz svinēt. Videi draudzīgi svētki nozīmē, ka tiek novērtēta  ietekme un atbildība pret vidi un nākotni. Visu iesaistīto pušu kopējais mērķis ir veidot katrus nākamos Dziesmu un deju svētkus tādus, kuru ietekme uz vidi, klimatu un dzīvo dabu ir viszemākā, kāda tajā brīdī iespējama. Tas nozīmē apzināties pieejamos resursus un to vērtību, nebaidīties no jauniem risinājumiem un drosmīgi būvēt noturīgus pamatus.

“Lai šāda mēroga svētku ietekmi uz vidi mazinātu, vides aspektiem un risinājumiem ir jābūt prioritātei, turklāt to ieviešana ir sagaidāma visās iesaistītajās pusēs. Skaidra motivācija rīkotāju starpā ļaus veiksmīgāk pārnest šo redzējumu uz katru no organizatoriskajām jomām. Arī sabiedrības iesaistei ir milzīga nozīme, jo sabiedrības izpratne par vides jautājumu aktualitāti palīdz ieviest un vieglāk pieņemt jaunus risinājumus,” skaidro Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonda direktors.

Pasaules Dabas Fonds visu Svētku tapšanas laiku konsultēja un sniedza atbalstu rīkotājiem, piedalījās vairākās darba grupās un sagatavoja izziņas materiālus plašākai sabiedrībai. Gan svētku nedēļā, gan pirms tās dažādos veidos tika uzrunāti Svētku dalībnieki un apmeklētāji. Pasaules Dabas Fonds uzsvēra būtiskākos ietekmes faktorus un aktīvi aicināja meklēt risinājumus šīs ietekmes mazināšanai.

Balstoties uz novērojumiem, tika izstrādātas rekomendācijas turpmāko Svētku rīkošanai. Ar tām iepazīties ir aicinātas visas Svētku tapšanā iesaistītās puses. Rekomendāciju mērķis ir piedāvāt koncentrētu kopsavilkumu par novērojumiem, risinājumiem un uzlabojumiem, ko ņemt vērā nākamo Svētku rīkošanā. Ar sagatavotajām rekomendācijām Svētku organizatoriem iespējams iepazīties šeit.

Par projektu
Ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu Pasaules Dabas Fonds realizē projektu “Ietekmes uz vidi mazināšana XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII Deju svētkos”, kura mērķis ir mazināt svētku ietekmi uz vidi, vēršot dalībnieku un apmeklētāju uzmanību uz aktuālajiem klimata jautājumiem, aicinot izvērtēt ikdienas paradumus un iesaistīties videi draudzīgās aktivitātēs.