What would you like to search for?

Ziņas un jaunumi

Ar Eiropu vienā straumē - Latvijā tiek atbrīvotas upes

Eiropā sākusies īsta upju atmoda - no Somijas līdz Portugālei, valstis veic būvdarbus, atbrīvojot upes no novecojušiem aizsprostiem, tādējādi ļaujot upēm atkal brīvi plūst - atdzīvinot un atjaunojot to ekosistēmas. Šajā pozitīvajā pārmaiņu straumē pievienojusies arī Latvija - pēdējo divu gadu laikā mūsu valsts ir spērusi pirmos soļus aizsprostu nojaukšanas kustībā, kas palīdz atjaunot upju bioloģisko daudzveidību un pasargāt cilvēkus no klimata pārmaiņu sekām.

Eiropas upes šobrīd fragmentē vairāk nekā 1,2 miljoni šķēršļu, tostarp hidroelektrostacijas, caurtekas un slūžas. Daudzas no tām vairs nepilda nekādu praktisku funkciju - tās vienkārši stāv, noveco, un bojā upju dabisko tecējumu. Šīs novecojušās struktūras kavē ūdens, nogulšņu, barības vielu un ekosistēmā mītošo sugu kustību, veicina eroziju, pasliktina ūdens kvalitāti un nopietni apdraud dzīvības daudzveidību upēs un to krastos, tajā skaitā - cilvēku. Rezultātā kopš 1970. gada Eiropā saldūdens migrējošo zivju populācijas ir samazinājusies par 75 %.*

A map of europe with blue and grey colorsAI-generated content may be incorrect.

Attēls 1: Valstis, kuras izmanto aizsprostu nojaukšanu, kā rīku, lai atjaunotu upes, Dam Removal Europe kustībai.

Taču viss nav zaudēts. Pateicoties aktīvai rīcībai, 2024. gads kļuvis par rekordgadu - 23 valstīs nojaukti simtiem aizsprostu. Līderpozīcijā izvirzījusies Somija ar vismaz 138 nojauktiem šķēršļiem, cieši seko Francija, Spānija un Zviedrija. Lielākoties nojaukti tieši mazie, bet būtiskie šķēršļi upēs  - caurtekas un slūžas - kuru likvidēšana ir salīdzinoši vienkārša, bet ievērojami ietekmē upes ekosistēmas atjaunošanos.

A graph of the number of countries/regionsAI-generated content may be incorrect.

Attēls 2: Nojaukto šķēršļu skaits Eiropā, starp Dam Removal Europe kustības dalībvalstīm, 2024. gadā.

Šī gada martā Vildogas upē, Līgatnes pagastā, jau pārbūvētas divas zivīm nepārvaramas caurtekas, atjaunots upes dabiskais tecējums visā tās 18 kilometru garumā, atbrīvojot migrācijas ceļu zivīm un citiem ūdens organismiem.

‘’Aizsprostu nojaukšana nav tikai simbolisks solis - tā ir reāla darbība, kas atdzīvina ekosistēmas un dod cerību nākotnei. Turklāt, tas ir ātrākais, lētākais un efektīvākais veids kā atjaunot upes. Latvijai, pievienojoties Dam Removal Europe kustībai, ir unikāla iespēja mācīties no citu valstu pieredzes - izmantot pārbaudītus risinājumus, izvairīties no kļūdām un ieviest ilgtspējīgākas upju atjaunošanas prakses," uzsver Magda Jentgena, Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja.

2024. gadā spēkā stājās arī ES Dabas atjaunošanas regula, kas nosaka konkrētus mērķus: līdz 2030. gadam atjaunot vismaz 25 000 km upju, padarot tās atkal brīvi plūstošas. Šis mērķis lielā mērā balstās tieši uz novecojušo šķēršļu demontāžu. 

Latvija vēl tikai sāk savu ceļu, bet jau tagad kļūst par daļu no šīs lielās upju atjaunošanas kustības. Aiz katra pārbūvētā upju posma ir iespēja atjaunot dabas līdzsvaru, palielināt klimata noturību un atgriezt dzīvību ūdenī. Tā nav tikai vides aizsardzība - tas ir ieguldījums mūsu un planētas nākotnē.

*2024 Living Planet Index Update for Migratory Freshwater Fishes

 

Par Dam Removal Europe

Dam Removal Europe (DRE) ir sešu organizāciju koalīcija: Pasaules dabas fonds (WWF), The Rivers Trust, The Nature Conservancy, European Rivers Network, Rewilding Europe un Wetlands International Europe. DRE kopējais mērķis ir atjaunot upju un strautu brīvo tecējumu visā Eiropā. Šī mērķa sasniegšanai DRE ievieš šķēršļu nojaukšanu kā efektīvāko upju atjaunošanas rīku un padara šo pieeju par plaši atzītu praksi.

DRE darbojas ar pieeju “no apakšas uz augšu” un ir izveidojusi nepārtraukti augošu Eiropas mēroga tīklu, kas strādā pie visaptverošas, holistiskas pieejas šķēršļu nojaukšanai.

Plašāka informācija: www.damremoval.eu

DALIES!

Palīdzi mums izplatīt šo ziņu