What would you like to search for?

Ziņas un jaunumi

Aizstāvības akadēmijas īstenotie kursa darbi 2021. gadā

Noslēdzoties pirmajam mācību gadam “Aizstāvības akadēmijā”, vairāk nekā 20 jaunieši attīstīja prasmes sadarbībā ar mentoriem, nozares ekspertiem un sabiedrībā zināmām personām savas nākotnes interešu aizstāvībai, kā arī īstenoja 8 projektus – pilsoniskās līdzdalības aktivitātes vides interešu aizstāvībā.

Ūdens Tev pilsētā

Kur iedzīvotāji vēlas uzpildīt savas dzeramā ūdens pudeles Rīgā? Komanda “Ūdens Tev pilsētā” laika posmā no 6. līdz 20. aprīlim aicināja Rīga iedzīvotājus un viesus izteikt viedokli aptaujā par brīvkrānu potenciālajām atrašanās vietām.

Vairāk kā 56% no respondentu atzīmētajiem punktiem kartē atrados pilsētas parkos, piemēram, Vērmanes dārzā, Ēbelmuižas parkā un Anniņmuižas parkā. Kā citas piemērotas un ērtas vietas brīvkrānu uzstādīšanai iedzīvotāji uzskata aktīvās atpūtas vietas (Brasas sporta laukums,  Centra sporta parks), kā arī satikšanās vietas (Āgenskalna tirgus laukums, Zemitānu laukums, dzelzceļa stacija “Zasulauks”).

Līdz šim ir novērots, ka Rīgas pilsētā trūkst publiski pieejamu ūdens krānu, tāpēc ar šo kursa darbu idejas autores Laura, Liene, Alvīne, Anna un Šarlote vēlas veicināt bezmaksas dzeramā ūdens pieejamību Rīgā, aktualizējot tēmu un sniedzot Rīgas domei uz iegūtajiem datiem balstītus priekšlikumus.

Studentes aicina: "Arī Tev ir iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu par vides un dabas jautājumiem! Esi aktīvs un nebaidies šīs iespējas izmantot!"


 

42 jauno administratīvo teritoriju pašvaldību plānotā aktivitāte klimata pārmaiņu mazināšanai un seku novēršanai 2021.-2027. gada plānošanas periodā

Absolvente Gerda Miezere veica pētījumu “42 jauno administratīvo teritoriju pašvaldību plānotā aktivitāte klimata pārmaiņu mazināšanai un seku novēršanai 2021.-2027. gada plānošanas periodā”. Pētījuma īstenošana guvusi īpašu aktualitāti gan klimata pārmaiņu steidzamās adresēšanas nepieciešamības dēļ, gan tuvojoties pašvaldību vēlēšanām.

Absolvente skaidro, ka galvenie iemesli, kas veicinājuši klimata pārmaiņu jautājuma aktualizēšanu pašvaldībās, ir šīs tēmas aktualitāte, Eiropas Savienības finansēti projekti, kā arī organizāciju vai pat atsevišķu cilvēku izrādīta iniciatīva. Rezultāti norāda, ka ikviens var spēlēt lomu sistemātisku pārmaiņu īstenošanā, kas sakrīt ar projekta “Aizstāvības akadēmija” mērķi veicināt jauniešu ticību personīgajai spējai ietekmēt lēmumu pieņemšanu valstī, mudināti uz rīcību interešu pārstāvniecībā un iedrošināt ietekmēt politiskās iniciatīvas.


 

Dizains izjaukšanai

Absolventes Betija Elīza un Marija Katrina Dambe savu kursa darbu veica par būvniecību. Komanda izstrādājusi vienkāršotu materiālu, kas skaidro soļus, kurus ikviens būvniecības procesā iesaistītais var izmantot jau šodien, lai arī būvniecības nozarē pielietotu aprites ekonomikas principus.
Kāpēc dizains izjaukšanai? Tas ir viens no pamatelementiem aprites ekonomikai būvniecībā, kas piedāvā visaptverošus risinājumus ēkām un elementiem, lai tie būtu viegli izjaucami un atkal izmantojami, radot maksimāli mazākus vērtības un kvalitātes zaudējumus.

Kursa darba ietvaros tika nosūtīti arī aicinājumi pašvaldībām Ādaži, Carnikavas novada pašvaldība un Rēzeknes novads, lai veicinātu aprites ekonomikas īstenošanu būvniecībā Latvijā. Aicinājumā tika uzsvērts:
- Zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) aprites ekonomikai atbilstošo kritēriju piemērošana būvniecībā reģionā;
- pašvaldības izvēles būvniecības procesā, lai tiktu dota priekšroka tādām metodēm, kas atvieglo materiālu - otrreizēju izmantošanu un mazina pārstrādes vajadzību;
- aprites ekonomikai atbilstošas infrastruktūras attīstīšana reģionā.


 

NEDEDZINi

Komandas “NEDEDZINi” locekles Elizabete Vegnere un Konstance Krieviņa kursa darbu veidoja par kūlas ugungrēkiem ar mērķi samazināt pērnās kūlas ugunsgrēku skaitu, informējot sabiedrību par sekām un sniedzot priekšlikumus atbildīgajām institūcijām.

Jaunietes skaidro, lai gan pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, ir reģistrēti par 50,2% mazāk kūlas ugunsgrēku, tomēr to skaits joprojām ir liels 2020. gadā - 1379. Pagājušajā gadā ugunsgrēku daudzums pēdējo desmit gadu laikā ir bijis vismazākais, taču tāpat tika nodedzināti 934 hektāri Latvijas teritorijas, 15 ēkas un cietis viens cilvēks. Tam ir nozīme, jo katra ēka un dzīvība ir vērtība.

Ko jaunietes darīja?
- Izveidoja Facebook lapu NEDEDZINi
- Rakstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Kādas atbildes saņēma? VUGD un VP piekrita ierosinājumam izmantot dronus visā Latvijā, lai veiktu preventīvas rīcības un pastiprinātu kontroli. VARAM atbalstīja ierosinājumus jauniešu informēšanai par kūlas dedzināšanas sekām un vides reklāmu izvietošanai nākamā gada pavasarī.

Vai mērķis ir sasniegts? Mērķa sasniegšana ir ilglaicīga. Nepieciešama visu atbildīgo institūciju sadarbošanās un mērķtiecīga rīcība. Jaunietes priecājas par saņemtajām pozitīvajām atbildēm no valsts iestādēm!


 

Ūdenssaimniecības infrastruktūrai Rīgā būt

Komanda “Ūdenssaimniecības infrastruktūrai Rīgā būt!” sava kursa darba ietvaros aktualizēja centralizētās kanalizācijas sistēmas problēmas Rīgā – to ietekmi uz cilvēku labklājību un vidi – un sniedza apkopotas liecības ar priekšlikumiem Rīga mēram Martiņam Stakim, SIA "Rīgas ūdens", Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam un Rīgas domes Mājokļu un vides komisijai.

Projekta ietvaros absolventes sociālo tīklu apkaimju domubiedru grupās publicēja lūgumu atsaukties iedzīvotājus liecību sniegšanai, kuri saskaras ar kanalizācijas infrastruktūras problēmām. Komanda noskaidroja, ka problēmas ar centralizēto kanalizācijas sistēmu Rīgā ir vairākos rajonos, tai skaitā Iļģuciemā, Beberbeķos, Jaunciemā, Teikā, Imantā, Torņkalnā, Čiekurkalnā un Mežaparkā, kur ar centralizētās kanalizācijas sistēmas trūkumu un nepieejamību visbiežāk saskaras privātmāju īpašnieki.
Problēmas aktualizēšanas laikā komanda piesaistīja LSM žurnālistu uzmanību, kā arī veica pārrunas ar Rīgas domes deputātu.

Komanda vēsta, ka atbildes no institūcijām vēl nav saņemtas, taču apzinās, ka šī ir problēma, ar kuru saskarās iedzīvotāji ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Komanda cer, ka ar savu darbu spēs saskatīt uzlabojumus Rīgā jau tuvākajā laikā.


 

Iestājies par bitēm

Komanda “Iestājies par bitēm” aktualizēja jautājumu par pesticīdu kaitīgumu un veica divas aptaujas, lai noskaidrotu gan iedzīvotāju, gan lauksaimnieku viedokli par pesticīdu lietošanu un to ietekmi uz vidi.
Kopumā jaunietes sava kursa darba ietvaros aptaujāja 246 iedzīvotājus, kā arī 21 gan konvencionālo, gan bioloģisko, gan arī integrēto lauksaimniekus. Tāpat komanda izveidoja sociālo tīklu kontus un nosūtīja paziņojumu presei.

90% iedzīvotāju pilnībā vai daļēji piekrita, ka pesticīdi apdraud vidi, cilvēkus, dzīvniekus un citus organismus. Lielākā daļa aptaujāto vēlas redzēt risinājumu šai problēmai, samazinot pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā.

Anketu galvenais mērķis ir atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvu Glābiet bites un lauksaimniekus, vācot iedzīvotāju parakstus, kas palīdzēs virzīties uz lēmuma pieņemšanu par pesticīdu pakāpenisku izmantošanas pārtraukšanu līdz 2035. gadam: ej.uz/glabietbites

Absolventes jūtas ļoti gandarītas par paveikto un savākto parakstu skaitu. Viņas uzsver, ka šādā iniciatīvā ikviens paraksts ir svarīgs un neatsverams, lai virzītos uz galveno mērķi, kas mūs visas vieno, un liek turpināt runāt, diskutēt un pārstāvēt mūsu viedokli par šo tēmu.


 

Sen jau vajadzēja

Absolvente Laura Kristīne Anšance, Kandavas Multifunkcionālā iniciatīvu centra ''Nagla'' jaunatnes darbiniece, savu kursa darbu “Sen jau vajadzēja” īstenoja par šķirojamo atkritumu konteineru pieprasīšanu un uzstādīšanu, kas nemaz nebija tik viegls uzdevums.

Sazinoties ar AAS "Piejūra", SIA "Kandavas ceļi", domes izpilddirektoru, priekšsēdētāju un saimniecības nodaļas vadītāju, tika pabeigta laukuma sagatavošana (novilktas līnijas autostāvvietā) un uzstādīti atkritumu šķirošanas konteineri. Laura aicina visus iedzīvotājus būt atbildīgiem un ņemt vērā "Piejūra" atkritumu šķirošanas prasības!

Tāpat Laura pateicoties dalībai Aizstāvības akadēmijā, kā pati apgalvo, ir guvusi vairāk drosmes. Šobrīd jau ir vairākkārt uzrunājusi savu atkritumu apsaimniekotāju par dažādām tēmām, kā arī iesaistījusies Administratīvi teritoriālās reformas attīstības stratēģijas plānošanā savā novadā saistībā ar vides jautājumiem.