Komisija februāra sākumā publicēja otro ES “zaļo” investīciju sarakstu, kas oficiāli klasificē fosilo gāzi un kodolenerģiju kā ekoloģiski ilgtspējīgas saimnieciskās darbības saskaņā ar ES taksonomiju – ES “zaļo” investīciju rokasgrāmatu –, neskatoties uz to, ka fosilā gāze rada milzīgas emisijas un kodolenerģija rada ļoti radioaktīvus atkritumus, ar kuriem mēs joprojām nezinām, kā rīkoties.

Šāds Komisijas lēmums ir pretrunā ar esošajām vadlīnijām un praksēm, piemēram, ES zaļo obligāciju jomā jau šobrīd tiek uzskatīts, ka investīcijas dabasgāzes un kodolenerģijas projektos nav ilgtspējīgas investīcijas. Komisijas zinātniskie konsultanti taksonomijas jautājumos (ES Ilgtspējīgu finanšu platforma un Tehniskā ekspertu grupa) nosodīja Komisijas priekšlikumu, sakot, ka tas "neatbilst taksonomijas regulējumam" un rada "nopietnu ilgtspējīgas taksonomijas sistēmas iedragāšanas risku", kā arī neatbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”.

Taksonomijas regulas 19. pantā ir noteikts, ka taksonomijas kritērijiem ir jābalstās zinātnē un tiem ir jābūt viegli pārbaudāmiem, neizdalot atsevišķi kādas īpašas tehnoloģijas. Taču dabasgāzes un kodolenerģijas kritēriji pārkāpj šīs prasības un tādējādi neatbilst pašas regulas būtībai. Pasaules Dabas Fonds (WWF) aicina Eiropas Parlamentu un Padomi noraidīt šo priekšlikumu, kad notiks jā/nē balsojums Parlamentā tuvāko mēnešu laikā, lai aizsargātu visas ES taksonomijas kredibilitāti.

Francija, kas veidoja koalīciju ar citām dalībvalstīm, mēnešiem ilgi centās panākt, lai kodolenerģija tiktu iekļauta ES taksonomijā. Zinātnisko pierādījumu pusē nostājās Spānija, kas iebilda pret gāzes un kodolenerģijas iekļaušanu, savukārt dalībvalstu grupa, piemēram, Austrija, Dānija, Luksemburga un Portugāle iebilda pret kodolenerģiju. Austrijas valdība ir teikusi, ka tā juridiski apstrīdēs jebkuru likumu, kas ietvers kodolenerģiju. Lai gan dažas dalībvalstis bija iesaistītas priekšlikuma izstrādē, Eiropas Parlaments, atsevišķi Eiropas Komisijas ierēdņi un Eiropas pilsoņi netika pilnībā iesaistīti lēmuma pieņemšanas procesā.

Turklāt pēc mēnešiem ilgas kavēšanās Komisija deva ES Ilgtspējīgu finanšu platformai tikai astoņas darba dienas laika sniegt oficiālu atbildi par šo komplicēto un pretrunīgo otro sarakstu.

Daudzi investori un bankas jau ir skaidri norādījuši, ka tie neatbalsta šo “zaļo” taksonomiju [2] — sistēmu, kas bija īpaši izstrādāta, lai investoriem skaidrā un pārredzamā veidā identificētu videi draudzīgas ekonomiskās darbības. Pieņemtais saraksts pretēji taksonomijas mērķim – apvienot finanšu tirgu pieejas – tieši sašķeļ finanšu tirgu un palēnina pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku.

Taksonomija ir klasifikācijas sistēma – saraksts ar videi ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām. Taksonomijas regula nosaka, kuras saimnieciskās darbības var apzīmēt kā ilgtspējīgas, lai uz tām orientētu turpmākās investīcijas. Tas ir viens no galvenajiem ES Zaļā kursa pamatprincipiem.

Piezīmes
[1] Francija vadīja Eiropas valdību koalīciju, kas tika nodēvēts par "Francijas priekšlikumu".
Francija, Polija, Ungārija, Zviedrija, Somija, Nīderlande, Čehija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija ir iestājušās par kodolenerģijas iekļaušanu ES taksonomijā.
Polija, Ungārija, Grieķija, Bulgārija, Čehija, Rumānija, Horvātija, Kipra, Malta, Itālija un Slovākija ir atklāti iestājušās par fosilās gāzes iekļaušanu taksonomijā.