What would you like to search for?

Ziņas un jaunumi

Šonedēļ ES pieņems svarīgus lēmumus enerģētikas, klimata un mežu izciršanas jomā

Šajā pirmdienā un otrdienā Briselē pulcēsies ES valstu enerģētikas un vides ministri, lai lemtu par savu nostāju attiecībā uz svarīgākajiem tiesību aktiem, kas iekļauti ES klimata tiesību aktu paketē "Gatavi mērķrādītājam 55%", piemēram, Atjaunojamo energoresursu direktīva, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, Kopīgo centienu regula, siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaiste no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM), kā arī Sociālā klimata fonda izveide. Gaidāms, ka viņi vienosies arī par savu nostāju attiecībā uz jauno ES tiesību aktu par mežu izciršanu.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Visi šie tiesību akti ir Eiropas Zaļā kursa neatņemama sastāvdaļa, un tie ir ļoti svarīgi, lai ES sasniegtu savus mērķus vides un klimata jomā. Šo mērķu sasniegšana nozīmē, ka visam tiesiskajam regulējumam, kas ietilpst ES tiesību aktu paketē "Gatavi mērķrādītājam 55%", jābūt pēc iespējas spēcīgākam. Tajā pašā laikā Sociālais klimata fonds ir pirmais ES mēroga fonds, kura mērķis ir nodrošināt, lai sociālie un klimata mērķi iet roku rokā, un tas ir vienīgais sociālais piedāvājums tiesību aktu paketē "Gatavi mērķrādītājam 55%". Pēc neapmierinošā iznākuma Eiropas Parlamentā trešdien, kad Eiropas Parlamenta deputāti pēc spēcīgas rūpniecības lobēšanas nobalsoja par vājākas Emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) reformu, otrdienas Vides padomē pieņemtie lēmumi būs izšķiroši, lai noteiktu ES emisiju samazināšanas ceļu un sekas, kas mūs pavadīs vēl vairākas paaudzes.

ES ir atbildīga par 16% tropu mežu izciršanas, kas saistīta ar starptautisko tirdzniecību, importējot tādas preces kā liellopu gaļu, soju, palmu eļļu, kaučuku, kokmateriālus, kakao, kafiju un no tiem iegūtos produktus. Lai risinātu ES mežizstrādes ietekmi, Eiropas Komisija 2021. gada novembrī iesniedza tiesību akta priekšlikumu par jaunu ES mežu izciršanas likumu. ES dalībvalstu nostāja, par kuru ir paredzēts vienoties Padomē, būs pirmais izšķirošais solis koplēmuma procesā ar Eiropas Parlamentu. Arī tur pašlaik notiek diskusijas par ierosināto tiesību aktu, un paredzams, ka balsojumi Vides komitejā notiks jūlija vidū, bet plenārsēdē - septembrī.

Par Atjaunojamās enerģijas direktīvu
Dalībvalstis Zviedrijas un Somijas vadībā nav darījušas neko, lai risinātu skandalozo ES praksi veicināt koku un kultūraugu dedzināšanu enerģijas iegūšanai, lai gan zinātniski ir skaidrs, ka tas ievērojami palielina emisijas salīdzinājumā ar fosilo kurināmo. Tā vietā ir mēģināts vājināt dažus nelielus uzlabojumus attiecībā uz kaskādveida izmantošanu un ilgtspējas kritērijiem, ko bija ierosinājusi Komisija. Kamēr dalībvalstis nesāks ieklausīties zinātniekos, nevis meža un lauksaimniecības nozares lobijos, ES bioenerģijas politika joprojām būs traips uz ES līderpozīcijām klimata jomā un turpinās tieši apdraudēt ES mērķus attiecībā uz atmežošanu un oglekļa dioksīda samazināšanu.

Par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS)
Lai atbalstītu 1,5°C mērķa sasniegšanu, ES ETS emisiju samazināšanas mērķis līdz 2030. gadam ir jāpalielina līdz 70%. Trešdien Eiropas Parlaments vienojās par priekšlikumu, kas paredz samazināt emisijas tikai par 64%, kas ir nepietiekams solis uz priekšu. Tāpēc tagad Padomei un dalībvalstīm 28. jūnijā ir jāpaaugstina ambīciju vērienīgums, lai ES varētu ievērot savus klimata mērķus un Parīzes nolīgumā noteikto 1,5°C mērķi. Tā var nodrošināt stingru ES ETS reformu:
  • Ievērojami palielinot ETS kopējo mērķi. Eiropas Komisijas ierosinātais ES ETS emisiju samazināšanas mērķis - 61% salīdzinājumā ar 2005. gadu - nebūt neatbilst tam, kas nepieciešams, lai noturētu globālās temperatūras paaugstināšanos zem bīstama līmeņa.
  • Pēc iespējas ātrāk izbeigt bezmaksas ETS atļauju izsniegšanu rūpniecības nozarēm, uz kurām attieksies oglekļa ievadkorekcijas mehānisms (CBAM). Bezmaksas ETS atļauju izsniegšanas pārtraukšana piesārņojuma radīšanai 2035. gadā ir par vēlu un aizkavēs rūpniecības dekarbonizāciju.
  • Apņemties visus ieņēmumus no ETS izlietot klimata pasākumiem kā paredzēts Komisijas priekšlikumā. Šos ieņēmumus nedrīkst izmantot, lai pagarinātu fosilā kurināmā iekārtu kalpošanas laiku, kas nozīmē, ka arī Modernizācijas fondam ir jāaizver savas durvis fosilās gāzes investīcijām. Dalībvalstīm arī jāpiekrīt uzlabot ziņošanas noteikumus, lai nodrošinātu pārredzamību par ETS ieņēmumu izmantošanu.
Par emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu ēkām un autotransportam un Sociālo klimata fondu
Otrās ETS ieviešanai ēkām un autotransportam (ETS2) ir vajadzīgi nozīmīgi sociālie un vides aizsardzības pasākumi. Tajos būtu jāiekļauj cenu koridors, kas laika gaitā palielinās, un liels un pārveidojošs Sociālais klimata fonds, kur 100% no ETS2 ieņēmumiem būtu jāizlieto sociāliem klimata pasākumiem ēku un transporta jomā.
Šis fonds ir būtiska "Gatavi mērķrādītājam 55%" paketes daļa, un tā darbība būtu jāuzsāk krietni pirms ETS2 ietekmē mājsaimniecības. Tam proaktīvi jāveicina sinerģija starp sociālajiem un klimata mērķiem. Lai to panāktu, tam jābūt pietiekami lielam, sociālo klimata plānu izstrādē jāievēro partnerības princips, no darbības jomas jāizslēdz fosilais kurināmais, un tas jādara pieejams tikai tām dalībvalstīm, kuru tiesību aktos ir noteikts klimatneitralitātes mērķis.
Padomē mēs, WWF, vēlamies redzēt, lai Sociālā Klimata fonda:
  • Minimālais budžets atbilstu vismaz 25% no ETS2 ieņēmumiem un palielinātos, ja oglekļa cenas pieaugtu;
  • No darbības jomām tiktu izslēgti mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). MVU veido 99% ES uzņēmumu, un tie ātri iztukšotu fondu, kas paredzēts, lai palīdzētu neaizsargātākām mājsaimniecībām;
  • Finansē tikai papildu pasākumus, kas iekļauti saistošos un visaptverošos sociālajos klimata plānos, kuros ir līdzsvaroti apvienotas finansiālās kompensācijas un atbalsts neaizsargātākajām mājsaimniecībām un kuros nav iekļauts fosilais kurināmais.
Par ZIZIMM
Līdztekus emisiju samazināšanai mums steidzami jāpalielina emisiju piesaiste no atmosfēras. Vislabākais veids, kā to panākt, ir aizsargāt un atjaunot mežus, kūdrājus un citas ekosistēmas, kā arī veicināt tādas mežsaimniecības un lauksaimniecības prakses izmaiņas, kas ir izdevīgas gan klimatam, gan dabai. Tāpēc ZIZIMM regula ir tik svarīga. Taču līdz šim dalībvalstis nav izrādījušas lielu interesi uzlabot Komisijas vājos priekšlikumus un pēdējos mēnešus ir veltījušas tam, lai atrastu veidus, kā tos mīkstināt. Ja tās būtu nopietni noskaņotas risināt ārkārtas situāciju klimata jomā, tās to darītu:
  • Izvirzītu daudz augstāku mērķi 2030. gadam nekā Komisijas ierosinātie 310 miljoni tonnu (WWF ir aicinājis gandrīz divkāršot šo līmeni, kas jāsasniedz, veicot būtiskas izmaiņas mežsaimniecībā un lauksaimniecībā);
  • Atteiktos no zemes izmantošanas kompensāciju izmantošanas nozarēs, uz kurām attiecas Kopīgo centienu regula. Oglekļa piesaiste mežos un augsnē ir nenoteikta, un to nevar uzskatīt par tiešu līdzvērtīgu fosilā kurināmā emisijām vai izmantot, lai izvairītos no fosilā kurināmā emisiju samazināšanas.
Pozitīvi ir tas, ka Padome, šķiet, noraidīs Komisijas bīstamo plānu pēc 2030. gada apvienot lauksaimniecību un ZIZIMM, un, visticamāk, atbalstīs pāreju uz daudz vienkāršāku uzskaites sistēmu, kuras pamatā ir reālās emisijas un piesaiste, sākot ar 2026. gadu.

ES likums par atmežošanu
1,2 miljoni cilvēku ir aicinājuši pieņemt stingru, jaunu ES likumu, lai saglabātu pasaules mežus un citas ekosistēmas un no tām atkarīgos cilvēkus. Pagājušā gada novembrī publicētajā EK priekšlikumā bija iekļauti spēcīgi elementi, bet arī dažas nepilnības. Lai nodrošinātu, ka ES Mežu izciršanas likums var radīt reālas pārmaiņas - atbilstoši iedzīvotāju prasībām -, tajā ir jāiekļauj:
  • Definīcijas, kas aizsargā mežus. Pašreizējā definīcijā "mežu degradācija" attiecas tikai uz pirmatnējo mežu (t. i., vecu, cilvēka darbības neskartu mežu) pārvēršanu plantāciju mežos un citās meža zemēs. Taču meži tiek iznīcināti dažādos veidos, kas izraisa bioloģiskās daudzveidības samazināšanos vai negatīvi ietekmē to spēju cīnīties pret klimata pārmaiņām;
  • Arī citām ekosistēmas. Lai apturētu mežu izciršanu, ir jākoncentrējas ne tikai uz mežiem, bet arī uz citām unikālām vietām, piemēram, savannām un kūdrājiem, kas jau ir apdraudēti ES patēriņa dēļ;
  • Spēles laukuma izlīdzināšana. Nepieļaut izņēmumus uzņēmumiem, kas iepērk produkciju no "zema riska valstīm", un veikt pietiekamu skaitu obligāto pārbaužu, lai uzņēmumi nevarētu apiet likumu.
Cilvēki visā Eiropā ir sākuši rakstīt Eiropas Parlamenta deputātiem, lai tie iestātos par stingru ES Mežu izciršanas likumu, un paredzams, ka 27. jūnijā tiks publicēta YouGov aptauja, kas norādīs uz spēcīgu sabiedrības atbalstu ES rīcībai mežu izciršanas jomā.
 
“Šonedēļ ES pieņems svarīgus lēmumus enerģētikas, klimata un mežu izciršanas jomā” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Šonedēļ ES pieņems svarīgus lēmumus enerģētikas, klimata un mežu izciršanas jomā” saturu atbild nodibinājums Pasaules Dabas Fonds.

DALIES!

Palīdzi mums izplatīt šo ziņu