What would you like to search for?

Ziņas un jaunumi

Intensīvi karstuma viļņi un mežu ugunsgrēki brīdina par globāliem klimata draudiem

Zeme jau tagad ir kļuvusi par 1,18°C karstāka, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un tas ir galvenais ekstremālu laikapstākļu cēlonis. Lai gan meža ugunsgrēki un karstuma viļņi ir dabiska mūsu vides iezīme, taču klimata pārmaiņas tos padara vēl spēcīgākus un biežākus. Tās rada siltākus un sausākus laikapstākļus, kas palielina mežu ugunsgrēku risku.

Galvenais klimata pārmaiņu virzītājspēks ir cilvēku darbības, ko galvenokārt izraisa fosilā kurināmā, piemēram, ogļu, naftas un gāzes, dedzināšana. Šīs darbības rada četras siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas izraisa klimata pārmaiņas.

Ir jādara viss iespējamais, lai mēs kopīgi apvienotu savus centienus ierobežot turpmāku sasilšanu un nepārsniegtu 1,5°C globālās temperatūras pieaugumu, kā tas ir noteikts Parīzes nolīgumā, lai izvairītos no neatgriezeniskām klimata pārmaiņām ar viskatastrofālākajām sekām gan cilvēkiem, gan dabai.

Mums jau ir risinājumi visās nozarēs, lai līdz 2030. gadam samazinātu emisijas vairāk nekā uz pusi. Tie ir strauji jāpaplašina, kamēr nav par vēlu. Mums jādara viss iespējamais, lai, dodoties uz COP27, kas notiks šī gada novembrī, kopīgi apvienotu spēkus un ierobežotu globālās temperatūras paaugstināšanos.

Pasaules līderiem ir jāpanāk kolektīva politiskā griba sadarboties, lai risinātu klimata krīzi, un viņiem ir jāturpina koncentrēties uz ilgtermiņa jautājumiem, nevis jāaizmirst tie, koncentrējoties uz īstermiņa krīzi. Tomēr vienu mēs zinām droši: lai efektīvi risinātu klimata krīzi, ir jāiesaistās visiem. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, pašvaldībām, organizācijām un daudziem citiem ir jāsadarbojas ar savu valstu valdībām, lai palīdzētu īstenot klimata rīcības plānus un paātrinātu pāreju uz ilgtspējīgāku pasauli.

Viena no šādām grupām ir Klimatrīcības alianse, kas apvieno dažādas ieinteresētās puses valsts līmenī, kuri strādā kopā ar savas valsts valdību, lai apzinātu problēmas un iespējas, kā paplašināt un paātrināt klimata plānu īstenošanu. Mums vajag daudz vairāk šādu koalīciju.
 
Fakti un dati:
  • Jaunākie dati 2022. gada jūnijā norāda, ka Arktikā globālā sasilšana notiek ārkārtīgi strauji - līdz pat septiņām reizēm straujāk nekā vidēji pasaulē. Šī sasilšana notiek Barenca jūras ziemeļu daļā un tās salās, padarot šo vietu par visstraujāk sasilstošo vietu uz Zemes. (Avots: The Guardian, 2022. gada 15. jūnijs)
  • 2022. gada vasarā Eiropā, Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos un Āzijā pieredzējām postošus karstuma viļņus un ugunsgrēkus. Temperatūra vietām bija pakāpusies virs 40°C, pārspējot daudzus ilggadējus rekordus. Piemēram:
  • Itālijā rekordaugstais karstums veicināja 3. jūlijā Dolomītu kalnos esošā Marmolada ledāja daļas sabrukumu. Sniega, ledus un iežu lavīnā gāja bojā 11 cilvēki.
  • Portugālē 13. jūlijā Leiria pilsētā temperatūra sasniedza 45°C.
  • Ziemeļāfrika, Tunisija, pārdzīvoja karstuma vilni un ugunsgrēkus, kas nodarīja būtisku kaitējumu labības ražai. Tunisā 13. jūlijā temperatūra sasniedza 48°C, pārspējot 40 gadu rekordu.
  • Ķīnā vasarā ir bijuši trīs karstuma viļņi, kas ir izliekuši ceļus, izkausējuši darvu un norāvuši jumtu dakstiņus. Šanhajas Sjujadzui observatorijā, kur novērojumi tiek veikti kopš 1873. gada, 2022. gada 13. jūlijā tika reģistrēta līdz šim augstākā temperatūra 40,9°C.
  • Irānā temperatūra jūlijā saglabājās augsta pēc tam, kad jūnija beigās tā sasniedza 52°C.
  • Lielbritānijā 19. jūlijā pirmo reizi vēsturē tika reģistrēta temperatūra virs 40°C, jo mežonīgs karstuma vilnis atstāja aiz sevis mežu ugunsgrēkus un citus postījumus.
  • Parīzē trešo reizi vēsturē 19. jūlijā temperatūra sasniedza 40,5°C. Iepriekš temperatūra virs 40°C tika reģistrēta 1947. un 2019. gadā. (Avots: Nasa Zemes observatorija, 2022. gada 13. jūlijs).

“Intensīvi karstuma viļņi un mežu ugunsgrēki brīdina par globāliem klimata draudiem” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Intensīvi karstuma viļņi un mežu ugunsgrēki brīdina par globāliem klimata draudiem" apdraud klimatu” saturu atbild nodibinājums Pasaules Dabas Fonds.

DALIES!

Palīdzi mums izplatīt šo ziņu