Cienītā fon der Leienas kundze,

Vides un dzīvnieku aizsardzības organizāciju vārdā, kuras ir parakstījušas šo vēstuli, mēs sniedzam atbildi uz Komisijas 2023. gada 4. septembra paziņojumu presei par 'Vilkiem Eiropā'. Mēs vēlamies paust nopietnas bažas par maldinošo informāciju, kas šajā paziņojumā izplatīta par vilkiem Eiropā.

Maldinoša informācija par vilkiem
Attiecībā uz cilvēkiem un mājlopiem radīto apdraudējumu paziņojumā presei paustā informācija ir maldinoša, un tā ignorē sabiedriskās apspriešanas rezultātus. Apgalvojums, ka vilku baru koncentrācija ir kļuvusi bīstama mājlopiem un, iespējams, arī cilvēkiem, nav zinātniski pamatots.

Eiropā vilki netiek uzskatīti par apdraudējumu cilvēkiem. Zinātniski pierādījumi liecina, ka vilki neuzskata cilvēkus par laupījumu, un letālas sadursmes ir izņēmuma gadījumi, atšķirībā no vairākiem citiem reāliem un nozīmīgiem draudiem cilvēku dzīvībai (piemēram, ekstrēmām laikapstākļu parādībām vai autoavārijām un piesārņojuma). Dzīvnieku postījumi bieži vien ir saistīti ar nepietiekamu uzraudzību un/vai fizisku aizsardzību.

Pieejamie instrumenti mājlopu aizsardzībai
Lai novērstu un kompensētu vilku radītos ekonomiskos zaudējumus, ir pieejami ES un valstu vadlīniju dokumenti, paraugprakse un instrumenti. Labā prakse ietver ganāmpulku aizsardzībai paredzēto suņu apmācību, lopkopju izglītošanu, rīkus un tehniskos risinājumus vilku atbaidīšanai. Eiropas Savienības pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē ļauj ES dalībvalstīm piešķirt lauksaimniekiem pilnu kompensāciju par aizsargājamo dzīvnieku, piemēram, vilku, nodarītajiem zaudējumiem. Tas arī ļauj pilnībā kompensēt izmaksas par ieguldījumiem, kas veikti, lai novērstu šādus zaudējumus, piemēram, uzstādot elektriskos žogus vai iegādājoties sargsuņus. Turklāt EAFRD lauku attīstības fondiem ir potenciāls atbalstīt līdzāspastāvēšanu, jo īpaši ar investīcijām un lielākiem agrovides platībmaksājumiem apgabalos, kur lielo plēsēju klātbūtne varētu kavēt videi labvēlīgu ganīšanas praksi. Šīs iespējas pašlaik netiek pietiekami izmantotas. 

Apspriešana pārkāpj Komisijas labāka regulējuma noteikumus
Jebkurš lēmums mainīt vilku aizsardzības statusu ir jāpamato ar ticamiem zinātniskiem datiem saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktu noteikumiem, nevis uz epizodiskām liecībām, kas iegūtas nepārraudzītā un nesistemātiskā veidā.

Nav saprotams, kāpēc Komisija, izmantojot īpašu e-pasta adresi, izsludināja datu vākšanu par "problēmām, kas saistītas ar vilku atgriešanos" 18 dienu laikā. Mēs uzskatām, ka tādējādi tiek pārkāpti pašas Komisijas noteikumi attiecībā uz labāku regulējumu. Labāka regulējuma pamatnostādnēs ir noteikts, ka visām ieinteresētajām pusēm ir jādod saprātīgs termiņš, kurā tās var sniegt informētu un efektīvu ieguldījumu. Astoņpadsmit dienas nav saprātīgs termiņš.

Komisijas rīcībā jau būtu jābūt nozīmīgiem datiem, kas iegūti no nesen veiktās Dabas direktīvu atbilstības pārbaudes (Fitness Check of the Nature Directives), kā arī no dalībvalstīm, kuras ziņo saskaņā ar Biotopu direktīvas (Habitats Directive) prasībām, tostarp attiecībā uz spēkā esošajām atkāpēm.
 
Aicinājums rīkoties
Jums kā Eiropas Komisijas priekšsēdētājai ir unikāla un autoritatīva pozīcija, un mēs esam ļoti satraukti par maldinošajiem komentāriem sociālajos medijos par vilkiem, kas tika publicēti Jūsu vārdā. Vilku aizsardzība Eiropā ir ne tikai ekoloģiski nozīmīgs jautājums, bet arī atspoguļo mūsu apņemšanos saglabāt bioloģisko daudzveidību un līdzāspastāvēšanas un iecietības vērtības. Vilki ir neatņemama Eiropas dabas mantojuma sastāvdaļa, tiem ir būtiska nozīme ekosistēmas līdzsvara un bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā, un vilka atgriešanās Eiropā ir ievērojams saglabāšanas panākums, ko nedrīkst apdraudēt.

Eiropas Komisijai ir jārāda piemērs saprātīgai politikas veidošanai un atbildīgai savvaļas dzīvnieku un augu pārvaldībai un aizsardzībai, kas balstīta uz zinātniski pamatotiem datiem, nevis dažu cilvēku viedokļiem un ekonomiskajām interesēm.

Mēs vēlētos saņemt skaidru viedokli par Komisijas nostāju šajā jautājumā.
 
Ar cieņu,
Ester Asin, WWF Eiropas politikas biroja direktore
Gabriel Schwaderer, EuroNatur izpilddirektors
Dr. Joanna Swabe, Humane Society International/Eiropa (HSI) sabiedrisko lietu vecākā direktore.
Staci McLennan, International Fund for Animal Welfare (IFAW) politikas direktore Eiropā.
Dr. Mark Jones, Born Free Foundation politikas nodaļas vadītājs.
Faustine Bas-Defossez, Nature Health and Environment, European Environmental Bureau (EEB) direktore.
Ariel Brunner, BirdLife Europe and Central Asia reģionālā direktore.
Anaïs Berthier, ClientEarth Briseles biroja vadītāja.
 
Lasīt pilnu vēstuli.

“Atklāta vēstule Eiropas Komisijas priekšsēdētājai fon der Leienai par vilku aizsardzību” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Atklāta vēstule Eiropas Komisijas priekšsēdētājai fon der Leienai par vilku aizsardzību” saturu atbild nodibinājums Pasaules Dabas Fonds.