The WWF is run at a local level by the following offices...
- WWF Global
- Adria
- Argentina
- Armenia
- AsiaPacific
- Australia
- Austria
- Azerbaijan
- Belgium
- Bhutan
- Bolivia
- Borneo
- Brazil
- Bulgaria
- Cambodia
- Cameroon
- Canada
- Caucasus
- Central African Republic
- Central America
- Chile
- China
- Colombia
- Croatia
- Democratic Republic of the Congo
- Denmark
- Ecuador
- European Policy Office
- Finland
Ziņas un jaunumi
Līderiem cenšoties īstenot globālos dabas aizsardzības nolīgumus, tiek paziņots par jaunām bioloģiskās daudzveidības iniciatīvām un finansējumu
ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā notikušajā augsta līmeņa amatpersonu pasākumā tika paziņots par jaunām iniciatīvām un finansējumu, lai risinātu pasaules bioloģiskās daudzveidības krīzi.
Augsta līmeņa amatpersonu pasākumā The High-Level Event for Nature and People: From Ambition to Action pasaules līderi un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji sapulcējās, lai dotu nepārprotamu signālu, ka pasaule ir vienota, lai steidzami īstenotu pagājušajā gadā panāktos nozīmīgos dabas aizsardzības nolīgumus, tostarp vēsturisko Kuņminas un Monreālas globālo bioloģiskās daudzveidības sistēmu (Kunming-Montreal Global Biodiversity Framework KMGBF) un līgumu par tāljūras aizsardzību (High Seas Treaty).
Šī pasākuma laikā tika paziņots par Vācijas valdības 40 miljonu eiro ieguldījumu Pasaules bioloģiskās daudzveidības pamatkapitāla fondā (Global Biodiversity Framework Fund GBFF), jauniem ieguldījumiem un finansējumu, lai sasniegtu globālo mērķi līdz 2030. gadam aizsargāt 30 % planētas teritorijas, kā arī lielu ekosistēmu atjaunošanas projektu mazo salu jaunattīstības valstīs (Small Island Developing States SIDS).
Vācijas ieguldījums GBFF, izmantojot tās Starptautisko klimata iniciatīvu (International Climate Initiative IKI), nozīmē, ka jaunais fonds, kura darbība tika uzsākta augustā, tagad ir saņēmis pietiekamu finansējumu, lai sāktu darboties. Tas ir svarīgs pagrieziena punkts pēc KMGBF pieņemšanas pagājušajā gadā, kad lēmums izveidot jaunu instrumentu starptautiska bioloģiskās daudzveidības finansējuma nodrošināšanai bija izšķirošs, lai panāktu vienprātību.
Gan valdību, gan nevalstisko organizāciju vadītāji paziņoja par jaunu finansējumu, lai atbalstītu bioloģiskās daudzveidības pasākumus un veidotu noturīgāku sabiedrību un ekosistēmas, galveno uzmanību pievēršot kopienu pilnvarošanai un publiskā un privātā sektora partnerībai. Pasaules Dabas Fonds (WWF) paziņoja par Nīderlandes valdības ieguldījumu 40 miljonu eiro apmērā Nīderlandes Klimata un attīstības fondā.
WWF International ģenerāldirektore Kirstena Shauta (Kirsten Schuijt) sacīja: "WWF ir ārkārtīgi pagodināts būt partneris Nīderlandes Klimata un attīstības fondā, kas līdz šim ir mobilizējis vairāk nekā 1,3 miljardus eiro 50 finansējamu dabas risinājumu portfelim Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā. Paredzams, ka tas nodrošinās klimatnoturīgus iztikas līdzekļus līdz pat 16 miljoniem cilvēku, un tā ir uzskatāma publiskā un privātā sektora kopīga rīcība, kas mums ir nepieciešama, lai līdz 2030. gadam apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Pasaules Dabas Fonds atzinīgi vērtē Nīderlandes Ārlietu ministrijas šodien sniegto papildu ieguldījumu 40 miljonu eiro apmērā, kas palīdzēs šo ietekmi vēl vairāk palielināt."
Līderi arī uzsvēra, ka, ja pasaule līdz 2030. gadam vēlas apturēt dabas izzušanu un sasniegt vērienīgo bioloģiskās daudzveidības nolīgumu mērķus, izšķiroša nozīme būs steidzamām globālām pārmaiņām visā sabiedrībā, kas veicinātu ievērojamu finansējumu un rīcību bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, atjaunošanai un ilgtspējīgai izmantošanai visā pasaulē.
“Līderiem cenšoties īstenot globālos dabas aizsardzības nolīgumus, tiek paziņots par jaunām bioloģiskās daudzveidības iniciatīvām un finansējumu” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Līderiem cenšoties īstenot globālos dabas aizsardzības nolīgumus, tiek paziņots par jaunām bioloģiskās daudzveidības iniciatīvām un finansējumu” saturu atbild nodibinājums Pasaules Dabas Fonds.
Šī pasākuma laikā tika paziņots par Vācijas valdības 40 miljonu eiro ieguldījumu Pasaules bioloģiskās daudzveidības pamatkapitāla fondā (Global Biodiversity Framework Fund GBFF), jauniem ieguldījumiem un finansējumu, lai sasniegtu globālo mērķi līdz 2030. gadam aizsargāt 30 % planētas teritorijas, kā arī lielu ekosistēmu atjaunošanas projektu mazo salu jaunattīstības valstīs (Small Island Developing States SIDS).
Vācijas ieguldījums GBFF, izmantojot tās Starptautisko klimata iniciatīvu (International Climate Initiative IKI), nozīmē, ka jaunais fonds, kura darbība tika uzsākta augustā, tagad ir saņēmis pietiekamu finansējumu, lai sāktu darboties. Tas ir svarīgs pagrieziena punkts pēc KMGBF pieņemšanas pagājušajā gadā, kad lēmums izveidot jaunu instrumentu starptautiska bioloģiskās daudzveidības finansējuma nodrošināšanai bija izšķirošs, lai panāktu vienprātību.
Gan valdību, gan nevalstisko organizāciju vadītāji paziņoja par jaunu finansējumu, lai atbalstītu bioloģiskās daudzveidības pasākumus un veidotu noturīgāku sabiedrību un ekosistēmas, galveno uzmanību pievēršot kopienu pilnvarošanai un publiskā un privātā sektora partnerībai. Pasaules Dabas Fonds (WWF) paziņoja par Nīderlandes valdības ieguldījumu 40 miljonu eiro apmērā Nīderlandes Klimata un attīstības fondā.
WWF International ģenerāldirektore Kirstena Shauta (Kirsten Schuijt) sacīja: "WWF ir ārkārtīgi pagodināts būt partneris Nīderlandes Klimata un attīstības fondā, kas līdz šim ir mobilizējis vairāk nekā 1,3 miljardus eiro 50 finansējamu dabas risinājumu portfelim Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā. Paredzams, ka tas nodrošinās klimatnoturīgus iztikas līdzekļus līdz pat 16 miljoniem cilvēku, un tā ir uzskatāma publiskā un privātā sektora kopīga rīcība, kas mums ir nepieciešama, lai līdz 2030. gadam apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Pasaules Dabas Fonds atzinīgi vērtē Nīderlandes Ārlietu ministrijas šodien sniegto papildu ieguldījumu 40 miljonu eiro apmērā, kas palīdzēs šo ietekmi vēl vairāk palielināt."
Līderi arī uzsvēra, ka, ja pasaule līdz 2030. gadam vēlas apturēt dabas izzušanu un sasniegt vērienīgo bioloģiskās daudzveidības nolīgumu mērķus, izšķiroša nozīme būs steidzamām globālām pārmaiņām visā sabiedrībā, kas veicinātu ievērojamu finansējumu un rīcību bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, atjaunošanai un ilgtspējīgai izmantošanai visā pasaulē.
“Līderiem cenšoties īstenot globālos dabas aizsardzības nolīgumus, tiek paziņots par jaunām bioloģiskās daudzveidības iniciatīvām un finansējumu” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Līderiem cenšoties īstenot globālos dabas aizsardzības nolīgumus, tiek paziņots par jaunām bioloģiskās daudzveidības iniciatīvām un finansējumu” saturu atbild nodibinājums Pasaules Dabas Fonds.