The WWF is run at a local level by the following offices...
- WWF Global
- Adria
- Argentina
- Armenia
- AsiaPacific
- Australia
- Austria
- Azerbaijan
- Belgium
- Bhutan
- Bolivia
- Borneo
- Brazil
- Bulgaria
- Cambodia
- Cameroon
- Canada
- Caucasus
- Central African Republic
- Central America
- Chile
- China
- Colombia
- Croatia
- Democratic Republic of the Congo
- Denmark
- Ecuador
- European Policy Office
- Finland
Ziņas un jaunumi
Eiropas drošība un ekonomiskā labklājība ir atkarīga no klimata un dabas
Eiropas vēlētāji lēma par citu politisko sastāvu, kurš, iespējams, apgrūtinās Eiropas Zaļā kursa veiksmīgu turpināšanu. Klimata un dabas krīze jau šodien skar ikvienu eiropieti, un Eiropas Parlamenta līderiem ir jāpiešķir prioritāte zaļai un sociāli taisnīgai pārejai, lai Eiropa kļūtu droša, ilgtspējīga un konkurētspējīga.
"Šajās vēlēšanās vēlētāji pauda reālas bažas un neapmierinātību. ES līderiem un jaunievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem ir jāapzinās, ka klimata pārmaiņu, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un piesārņojuma draudu ignorēšana tikai saasinās problēmas, ar kurām saskaras eiropieši, un ka mūsu pašreizējā sistēma nespēj tās risināt,” sacīja WWF Eiropas politikas biroja direktore Estera Asina (Ester Asin). “Viņu pienākums ir pasargāt eiropiešus no šīs trīskāršās krīzes ietekmes, piemēram, sausuma, pārtikas trūkuma un augstām enerģijas cenām, un nodrošināt labklājību un ekonomikas noturību.”
Vēlēšanās atbalstu guva galēji labējo un konservatīvo partiju pārstāvji, kuru kampaņas un politika nereti tiek balstīta uz īstermiņa ieguvumiem vai pat dezinformāciju, izmantojot Eiropas iedzīvotāju bailes un neapmierinātību. Šādas kampaņas aizēno patiesi svarīgus ilgtermiņa jautājumus, piemēram, novērš uzmanību no zaļās pārejas nepieciešamības, kas ir būtiska ne tikai dabai un klimatam, bet arī Eiropas iedzīvotāju drošībai, finansiālajai stabilitātei un sociālajai labklājībai.
Nesen veiktās aptaujas liecina, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas eiropiešu (78 %) uzskata, ka vides jautājumi tieši ietekmē viņu ikdienas dzīvi un veselību. Un vairāk nekā četri no pieciem (84 %) piekrīt, ka ES tiesību akti ir nepieciešami, lai aizsargātu vidi viņu valstī. [1]
Pasaules Dabas Fonda direktors Jānis Rozītis uzsvēra: “Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu nākotni nosaka dezinformācijas kampaņas. Patiesība ir tāda, ka videi draudzīgāka rīcība veicina mūsu ekonomiku un ir nozīmīgs darbavietu radītājs. Vairāk nekā 5,1 miljons cilvēku strādā videi draudzīgās darbavietās, un to skaits ar katru gadu pieaug. Turklāt ieguldījumi tīrā enerģijā 2023. gadā nodrošināja gandrīz trešdaļu ES IKP pieauguma. Ir neizprotami, kā dažas partijas ignorē šo vienkāršo realitāti un turpina aizstāvēt šauras to nozaru ekonomiskās intereses, kuras ir veicinājušas haosu, kurā mēs šodien esam nonākuši."
Ņemot vērā vēlēšanu rezultātus, dalībvalstis un Eiropas Parlaments tagad sāks politiskās sarunas par jauno politisko programmu un prioritātēm turpmākajiem gadiem.
“Tā kā vēlēšanu kampaņa ir aiz muguras, Pasaules Dabas Fonds aicina politisko centru sadarboties un ņemt vērā zinātnieku vienprātību klimata un dabas jautājumos - padarīt par prioritāti zaļu un sociāli taisnīgu pāreju, kas tika uzsākta ar Eiropas Zaļo kursu, un ir vienīgais veids, kā nodrošināt Eiropas drošību un konkurētspējīgu ilgtspēju,” sacīja Rozītis.
[1] Dati iegūti no jaunākā Eirobarometra pētījuma par eiropiešu attieksmi pret vidi.
“Eiropas drošība un ekonomiskā labklājība ir atkarīga no klimata un dabas” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Eiropas drošība un ekonomiskā labklājība ir atkarīga no klimata un dabas” saturu atbild nodibinājums Pasaules Dabas Fonds.
Vēlēšanās atbalstu guva galēji labējo un konservatīvo partiju pārstāvji, kuru kampaņas un politika nereti tiek balstīta uz īstermiņa ieguvumiem vai pat dezinformāciju, izmantojot Eiropas iedzīvotāju bailes un neapmierinātību. Šādas kampaņas aizēno patiesi svarīgus ilgtermiņa jautājumus, piemēram, novērš uzmanību no zaļās pārejas nepieciešamības, kas ir būtiska ne tikai dabai un klimatam, bet arī Eiropas iedzīvotāju drošībai, finansiālajai stabilitātei un sociālajai labklājībai.
Nesen veiktās aptaujas liecina, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas eiropiešu (78 %) uzskata, ka vides jautājumi tieši ietekmē viņu ikdienas dzīvi un veselību. Un vairāk nekā četri no pieciem (84 %) piekrīt, ka ES tiesību akti ir nepieciešami, lai aizsargātu vidi viņu valstī. [1]
Pasaules Dabas Fonda direktors Jānis Rozītis uzsvēra: “Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu nākotni nosaka dezinformācijas kampaņas. Patiesība ir tāda, ka videi draudzīgāka rīcība veicina mūsu ekonomiku un ir nozīmīgs darbavietu radītājs. Vairāk nekā 5,1 miljons cilvēku strādā videi draudzīgās darbavietās, un to skaits ar katru gadu pieaug. Turklāt ieguldījumi tīrā enerģijā 2023. gadā nodrošināja gandrīz trešdaļu ES IKP pieauguma. Ir neizprotami, kā dažas partijas ignorē šo vienkāršo realitāti un turpina aizstāvēt šauras to nozaru ekonomiskās intereses, kuras ir veicinājušas haosu, kurā mēs šodien esam nonākuši."
Ņemot vērā vēlēšanu rezultātus, dalībvalstis un Eiropas Parlaments tagad sāks politiskās sarunas par jauno politisko programmu un prioritātēm turpmākajiem gadiem.
“Tā kā vēlēšanu kampaņa ir aiz muguras, Pasaules Dabas Fonds aicina politisko centru sadarboties un ņemt vērā zinātnieku vienprātību klimata un dabas jautājumos - padarīt par prioritāti zaļu un sociāli taisnīgu pāreju, kas tika uzsākta ar Eiropas Zaļo kursu, un ir vienīgais veids, kā nodrošināt Eiropas drošību un konkurētspējīgu ilgtspēju,” sacīja Rozītis.
[1] Dati iegūti no jaunākā Eirobarometra pētījuma par eiropiešu attieksmi pret vidi.
“Eiropas drošība un ekonomiskā labklājība ir atkarīga no klimata un dabas” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Eiropas drošība un ekonomiskā labklājība ir atkarīga no klimata un dabas” saturu atbild nodibinājums Pasaules Dabas Fonds.