Bejas aizsprosta nojaukšana notika vairākos posmos. 2023. gada pavasarī pēc rūpīgiem izpētes darbiem un nepieciešamo atļauju saskaņošanas beidzot bija iespējams uzsākt aizsprosta nojaukšanas pirmo posmu. Vispirms tika demontētas slūžu koka konstrukcijas, un atjaunots upes plūdums tās dabiskajā gultnē. Šopavasar Pasaules Dabas Fonds veica Bejas aizsprosta nojaukšanas pēdējo posmu, daļēji demontējot betona slieksni, kas traucēja zivju migrācijai upē. Atbrīvojot upes tecējumu zem tilta, tika pabeigta aizsprosta demontāža. Tagad upe ir atkal brīvi plūstoša, tajā uzlabojusies ūdens kvalitāte un zivis tajā var atkal brīvi migrēt un nārstot.

Šobrīd upē veidojas dažādas dzīvotnes, ar straumi tiek veidotas nelielas saliņas un atsedzas akmeņi, kas veido straujteces. Bijušais dīķis tagad ir pārvērties par dabisku palieņu pļavu. Auglīgā augsne, kas bija uzkrājusies dīķa gultnē, ātri apaug ar krūmiem un dažādiem augiem. Gadu pēc ūdens līmeņa nolaišanas upes krastos un gultnē zem biezā dūņu slāņa sāk atsegties akmeņi. Netālu no bijušā Bejas dambja veidojas dabiska upe ar akmeņainu gultni, kas ir ideāli piemērota zivju nārsta vieta.

Magda Jentgena, Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja stāsta: “Lai gan ceļš līdz pilnīgai aizsprosta nojaukšanai nebija ātrs un viegls, to palēnināja ilgstošie saskaņošanas darbi, tomēr beidzot mēs varam lepoties ar pirmo nojaukto aizsprostu arī Latvijā. Tomēr ar šo pabeigto projektu darbi nebeidzas - šis ir tikai pirmais solis Latvijas ceļam uz brīvi plūstošām upēm un labvēlīgu migrējošo zivju populāciju.”

Bejas aizsprosts bija viens no apmēram 70 šķēršļiem, kas iniciatīvas “Par tīrām upēm” ietvaros tika apzināts kā viens no nevēlamajiem šķēršļiem Latvijas upēs. Tas atradās avārijas stāvoklī, ilgstoši netika saimnieciski izmantots un radīja negatīvu ietekmi uz upes ekosistēmu, tāpēc tika lemts par tā nojaukšanu.

Projekts īstenots ar Open Rivers Programme un minerālūdens Mangaļi iniciatīvas “Par tīrām upēm” atbalstu.