Pieņemtais lēmums vēl vairāk ietekmēs jūras jūtīgo ekosistēmu un paātrinās bioloģiskās daudzveidības kritumu.

Ministri ir palielinājuši nozvejas kvotu Baltijas jūras centrālās daļas reņģei par vairāk nekā 100%, balstot šo lēmumu tajā, ka zivju populācija ir palielinājusies, galvenokārt dēļ samazināta spiediena no zvejas nozares. Tomēr zinātniskie novērtējumi liecina, ka reņģu populācija joprojām nav labā stāvoklī. Turklāt šīs prognozes balstās uz nenoteiktiem un ierobežotiem datiem [6], kā arī ekosistēmu procesu vienkāršošanu. Jauni pētījumi rāda, ka zivju krājumu novērtējumi un pārzvejotu sugu atjaunošanās trajektorijas bieži ir pārāk optimistiskas [7]. Tieši tāpēc, Baltijas jūras centrālās daļas reņģēm ir steidzami nepieciešami efektīvi atjaunošanas pasākumi, ne tikai zvejas ierobežojumi nārsta laikā. 

Katrīna Pedersena Šimere (Catherine Pedersen Schirmer), vecākā padomniece politikas jautājumos no FishSec, uzsver: 

"Lai atjaunotu reņģu populāciju, ir nepieciešamas piesardzīgākas nozvejas kvotas un papildu atjaunošanas pasākumi. Tas ir būtiski ne tikai bioloģiskajai daudzveidībai, bet arī citu sugu, piemēram, mencas un laša, atveseļošanai un dienas beigās - arī Baltijas jūras zvejniecības nozarei. Šodienas lēmums iet tam pretējā virzienā."

Noteiktā brētliņu nozvejas kvota ir zemāka nekā pagājušajā gadā; tomēr, ņemot vērā, ka brētliņu populācija jau gadiem samazinās, bija gaidāmi lielāki centieni šo zivju populācijas saglabāšanai. Lielie, industriālie zvejnieki bieži nozvejo brētliņas un Baltijas jūras centrālās daļas reņģes kopā, un nepietiekama zvejas uzraudzība apgrūtina precīzu novērtējumu, tieši cik daudz katras sugas tiek nozvejots. Tā rezultātā šī brētliņu nozvejas kvota tiešā veidā ietekmē arī Baltijas jūras centrālās daļas reņģes, kuru populācija jau tā ir samazinājusies. Reņģes un brētliņas ir būtiska Baltijas jūras barības tīkla sastāvdaļa - tās ir svarīgs barības avots galvenajiem plēsējiem, piemēram, mencām, lašiem, Baltijas jūras cūkdelfīniem un jūras putniem. To pārmērīga nozveja radīs kaskādes efektus visā ekosistēmā. Turklāt liela daļa šo zivju nemaz nebūs cilvēku patēriņam, bet tiks pārstrādāta zivju miltos, lai barotu lašus akvakultūrā un cūkas lauksaimniecības nozarē.

Pozitīvākā ziņā NVO atzinīgi vērtē lēmumu saglabāt zemu plekstu nozvejas kvotu, jo tās palielināšana, visticamāk, būtu izraisījusi lielāku Baltijas mencu piezveju. Tomēr, lai palielinātu mencu populācijas atjaunošanās iespējas, ir nepieciešami papildu pārvaldības pasākumi, tostarp tralēšanas aizliegumu zonās, kur ir būtiski mencu biotopi un attālinātas elektroniskās uzraudzības ieviešana [8].

Svarīgas zivju sugas jau ir uz sabrukuma robežas, un to populācijas ir vēsturiski zemākajos līmeņos. Starptautiskās Jūras izpētes padomes (ICES) zinātniskie eksperti ieteica ministriem, noteikt nulles nozvejas kvotas kritiski izsīkušiem zivju krājumiem [9], piemēram, austrumu daļas mencai un rietumu daļas reņģei. ES ministri izvēlējās neievērot šo ieteikumu, tā vietā saglabājot piezvejas kvotas rietumu daļas reņģei un abām Baltijas mencu populācijām.

Remī Koseti (Remi Cossetti), organizācijas "Seas At Risk" Jūrlietu politikas jautājumu eksperts, pauda dziļas bažas par pieņemtajām zvejas iespējām Baltijas jūrā. "Par spīti nesenajam Eiropas Parlamenta balsojumam, kas uzsvēra nepieciešamību pilnībā īstenot piesardzības principu un aizsargāt apdraudētās sugas, [10] zivsaimniecības ministri atkal ir noteikuši zvejas kvotas, kas ignorē būtiskās Baltijas jūras eksosistēmas vajadzības [11]. Šis neapdomīgais lēmums saasinās ekosistēmas pasliktināšanos un apdraudēs zvejnieku un piekrastes kopienu iztiku. Šāda īstermiņa lēmumu pieņemšana, kas ignorē mūsu vides atbildību, ir īpaši nepiemērota laikmetā, kad pasauli jau pārņem vides krīzes."

Magda Jentgena, Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja sacīja:
“Šodienas lēmumi par Baltijas jūras pelaģisko zivju krājumu nozvejas limitiem, ir ļoti neapmierinoši. Mēs cerējām, ka ES zivsaimniecības ministri atzīs, cik svarīga loma ir tādām zivju sugām kā reņģe un brētliņa - kā barībai daudziem plēsīgajiem dzīvniekiem, piemēram, mencām un lašiem. Tikmēr noteiktie zvejas limiti brētliņai un Baltijas jūras centrālās daļas reņģei ir pārāk augsti, lai atjaunotu ekosistēmas līdzsvaru.”

Andrea Servantesa (Andrea Cervantes), bioloģiskās daudzveidības eksperte no Coalition Clean Baltic uzsver neatbilstību starp bioloģiskās daudzveidības mērķiem un nozvejas kvotām. Viņa sacīja:

"Lai gan ES ar lieliem solījumiem ieradās Bioloģiskās daudzveidības konvencijā, kas pašlaik notiek COP16 laikā, zivsaimniecības ministri turpina novest bioloģisko daudzveidību līdz sabrukuma robežai. Neskatoties uz pagājušajā gadā Monreālā panākto globālo vienošanos par bioloģisko daudzveidību [12], kas noteica mērķus bioloģiskās daudzveidības ilgtspējīgai izmantošanai, pašreizējā zivsaimniecības pārvaldība joprojām nespēj pārvērst šos mērķus efektīvās darbībās. Nav iespējams risināt bioloģiskās daudzveidības zudumu un pieaugošos klimata pārmaiņu spiedienus uz Baltijas jūras zivju populācijām, vienlaikus izsmeļot ekosistēmas resursus līdz galējai robežai. Piesardzības rezervju piemērošana ir klimata un vides atbildība, ko nevar ignorēt, nosakot zvejas kvotas 2025. gadam."

Izabela Sīgere (Isabel Seeger), Politikas jautājumu padomniece Deutsche Umwelthilfe, brīdina, par to, ko 2025. Gada nozvejas kvotas nozīmē Baltijas jūras ekosistēmai un zivsaimniecības nozarei:

"Izvirzot īstermiņa ekonomiskās intereses pirmajā vietā, ES zivsaimniecības ministri atkal ir uzņēmušies risku, nosakot zvejas kvotas, kaitējot gan ekosistēmai, gan pašai zivsaimniecībai. Hroniskas pārvaldības kļūdu upuri ir zvejnieki, jo daudzu zivju populācijas tagad ir tikai neliela daļa no tā, kas tās bija agrāk. Rietumu daļas reņģu un mencu stāvoklis, kas tradicionāli bija galvenās sugas Vācijas Baltijas jūras zivsaimniecībā, joprojām ir katastrofāls. Bez zivīm nav zvejniecības - taču pārdomāta zivsaimniecības pārvaldība, kurā galvenā uzmanība pievērsta ekosistēmas veselībai, joprojām nav redzama."

Atsauces:

[1] - Seas At Risk, FishSec, Coalition Clean Baltic, WWF Baltijas jūras programma un Deutsche Umwelthilfe, Suomen Luonnonsuojeluliitto (Finnish Association for Nature Conservation)  

[2] - EU Fisheries Ministers’ decision for 2025 Fishing opportunities: Baltic Sea: Council agrees on catch limits for 2025 - Consilium 

[3] - The Baltic Sea is not in a good environmental status. HELCOM (2023): State of the Baltic Sea. Third HELCOM holistic assessment 2016-2021. Baltic Sea Environment Proceedings n°194. According to WWF’s report on biodiversity loss, the western cod population decreased by 77% between 2000 and 2023. WWF-Living-Planet-Report-2024-Kurzfassung-dt.pdf. Moreover, climate change also impacts marine species. According to Copernicus Marine Service, heatwaves in the Baltic are increasing in frequency and intensity. https://sp.copernicus.org/articles/4-osr8/16/2024/ 

[4] - Common Fisheries Policy (Article 2.2) ”The CFP shall apply the precautionary approach to fisheries management, and shall aim to ensure that exploitation of living marine biological resources restores and maintains populations of harvested species above levels which can produce the maximum sustainable yield. In order to reach the objective of progressively restoring and maintaining populations of fish stocks above biomass levels capable of producing maximum sustainable yield, the maximum sustainable yield exploitation rate shall be achieved by 2015 where possible and, on a progressive, incremental basis at the latest by 2020 for all stocks.” REGULATION (EU) No 1380/2013 OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL of 11 December 2013 on the Common Fisheries Policy, amending Council Regulations (EC) No 1954/2003 and (EC) No 1224/2009 and repealing Council Regulations (EC) No 2371/2 

[5] - Multiannual Plans (MAPs) are the main EU fisheries management tools under the Common Fisheries Policy: Regulation (EU) 2016/1139 of the European Parliament and of the Council of 6 July 2016 establishing a multiannual plan for the stocks of cod, herring and sprat in the Baltic Sea and the fisheries exploiting those stocks, amending Council Regulation (EC) No 2187/2005 and repealing Council Regulation (EC) No 1098/2007  

[6] - Advice by the International Council for the Exploration of the Sea on the central Baltic herring. 

https://ices-library.figshare.com/articles/report/Herring_i_Clupea_harengus_i_in_subdivisions_25_29_and_32_excluding_the_Gulf_of_Riga_central_Baltic_Sea_/25019276?backTo=%2Fcollections%2FICES_Advice_2024%2F6976944&file=46738738 

[7] -  A recent study has shown that several projections in fisheries management have been overly optimistic: Graham et al. (2024) “Stock assessment models overstate sustainability of the world’s fisheries” Science https://www.science.org/doi/10.1126/science.adl6282  

[8] - Remote electronic monitoring:  

https://www.efca.europa.eu/en/content/ Baltijas jūra nav labā vides stāvoklī. remote-electronic-monitoring-rem 

[9] - The advice by the International Council for the Exploration of the Sea for 2025 Baltic fishing opportunities: https://www.ices.dk/advice/pages/latest-advice.aspx 

[10] - The Baltic Multiannual Plan (MAP) requires setting fishing limits in accordance with ecosystem-based approach to fisheries management for some key species to ensure that negative impacts of fishing activities on the marine ecosystem are minimised: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=CELEX:32016R1139. In September 2024, the European Parliament sent a strong signal to fisheries ministers by refusing to consider a proposal that would have removed the critical safeguard in the Baltic Multiannual Plan. Last year, the fisheries ministers broke both environmental law and fishing regulations by setting TACs for herring in the Baltic Sea despite the risk of the population’s collapse: Environmental organisations appeal to EU court to invalidate fishing quotas due to Baltic herring stocks collapse (ccb.se);  CURIA - Documents (europa.eu) 

[11] - The scientific advice provided focuses primarily on individual fish species, without adequately considering the broader ecological context. As a result, the overall health and long term integrity of the Baltic Sea ecosystem have been overlooked. The responsibility for integrating these ecosystem needs into fishing quotas lies with fisheries ministers. 

[12] - The Kunming-Montreal Global Biodiversity Framework (GBF) was adopted last year (2023). The agreement sets targets to be achieved by 2030, where ensuring sustainable management and use of biodiversity for human activities is stated, including for Fisheries (Target 10).