What would you like to search for?

Ziņas un jaunumi

Notikusi pirmā Baltcop projekta partneru sanāksme Zviedrijā

Rudens sākumā Zviedrijas piejūras pilsētā Nīčepingā notika pirmā klātienes partneru sanāksme Interreg finansētajam projektam “Baltcop”. Sanāksmē piedalījās Latvijas projekta partneri – Pasaules Dabas Fonds un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kā arī pārstāvji no Zemkopības ministrijas un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra. Divu dienu laikā projekta dalībnieki apsprieda sadarbības gaitu un izpētīja labās prakses piemērus, kas Zviedrijā tiek izmantoti ūdens resursu apsaimniekošanā.

    Nīčepingas pašvaldība Zviedrijā izceļas ar to, ka ir viena no pašvaldībām, kura apsaimnieko ūdens resursus upju baseinu līmenī. Šeit tiek nodarbināti īpaši pārvaldnieki – upju baseinu pārvaldnieki jeb aģenti (angliski – catchment officers), kuri sadarbojas ar zemes īpašniekiem, palīdzot ieviest labākās prakses ūdens kvalitātes uzlabošanai. Šīs prakses ietver mākslīgo mitrzemju izbūvi, buferjoslu un divpakāpju grāvju izveidi, kā arī citus risinājumus, kas uzlabo ūdens noturību ainavā, samazina plūdu ietekmi un uzlabo ūdens kvalitāti.
    Latvijā šāda pieeja vēl nav ieviesta, taču Latvijas Klimata un enerģētikas ministrijas informatīvajā ziņojumā “Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa karte” paredzēts līdz 2027. gadam izvērtēt iespēju izveidot upju baseinu pārvaldnieku pozīcijas arī Latvijā. Dānija jau īsteno šo pieeju valsts mērogā, un tās pozitīvie rezultāti ir redzami ūdens kvalitātes un ilgtspējīgas saimniekošanas uzlabošanā. [1] Baltijas jūra ir viena no vispiesārņotākajām jūrām pasaulē, un eitrofikācija ir viens no būtiskākajiem draudiem tās ekosistēmai. Barības vielas, īpaši slāpeklis un fosfors, kas no lauksaimniecības nonāk jūrā, rada ievērojamu piesārņojumu. Ņemot vērā lēno ūdens apmaiņu Baltijas jūrā, piesārņojums saglabājas ilgstoši. Projekta “Baltcop” partneri, tostarp Latvija, strādā pie risinājumiem, kas palīdzētu samazināt barības vielu ieplūšanu ūdens ekosistēmās un veicināt Baltijas jūras ekosistēmas ilgtspējīgu atjaunošanu.

    “Tiekoties ar projekta partneriem, mēs pārrunājām dažādos izaicinājumus, kas skar projekta partneru valstis — Latviju, Igauniju un Zviedriju. Tomēr, neskatoties uz izaicinājumiem, ir patiesi iedvesmojoši redzēt upju baseinu pārvaldniekus un šīs pieejas izmantošanu praksē, jo tā darbojas. Ja mēs varam sniegt atbalstu zemes īpašniekiem, lai viņi ieviestu videi draudzīgas prakses, es ticu, ka viņi būs atsaucīgi, un mēs redzēsim šo pieeju arī Latvijā pietiekami drīz.”Magda Jentgena, Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un ūdens programmas vadītāja.

    Projekta “Baltcop” mērķis ir veicināt ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un samazināt barības vielu piesārņojumu no lauksaimniecības. Sanāksmes laikā Latvijas pārstāvji tika iepazīstināti ar upju baseinu apsaimniekošanas praksi, ko Zviedrijā īsteno pašvaldības, piesaistot upju baseinu pārvaldniekus. Šie pārvaldnieki sadarbojas ar zemes īpašniekiem, palīdzot ieviest ilgtspējīgas metodes, piemēram, mākslīgo mitrzemju izbūvi, buferjoslu veidošanu un divpakāpju grāvju izveidi. Šīs prakses uzlabo ūdens kvalitāti, samazina plūdu risku un veicina ilgtspējīgu ainavas pārvaldību. 

Atsauces:

[1] Par nepieciešamību izveidot Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa karti, saite: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/3ad5958d-f658-4cf5-9e1e-44a969e8a7aa

DALIES!

Palīdzi mums izplatīt šo ziņu