What would you like to search for?

Ziņas un jaunumi

Ar mākslīgo intelektu pret spoku tīkliem: GhostNetZero

Katru gadu aptuveni 50 000 tonnu zudušo zvejas tīklu nonāk okeānos, kļūstot par nāvējošiem slazdiem jūras dzīvniekiem un vienu no lielākajiem plastmasas piesārņojuma avotiem. Spoku tīkli bez mērķa dreifē ūdeņos, nemanāmi slēpjoties zem virsmas, un to atrašana ir ārkārtīgi sarežģīta. WWF Vācija ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, kas šo izaicinājumu padara daudz vieglāku un efektīvāku – GhostNetZero.ai, pirmo māklsīgā intelekta atbalstīto platformu spoku tīklu meklēšanai.

Jaunās tehnoloģijas pamatā ir mākslīgais intelekts, kas automātiski analizē augstas izšķirtspējas hidrolokācijas datus no jūras dibena un identificē iespējamās tīklu atrašanās vietas. Šī sistēma izstrādāta sadarbībā ar Microsoft AI for Good Lab un Accenture, un tagad jebkura pasaules institūcija – pētniecības centri, valsts iestādes, jūras vēja parku attīstītāji un citi – var pievienoties cīņai pret spoku tīkliem, ziedojot savus hidrolokācijas datus platformā GhostNetZero.ai. Šī sadarbība rada būtisku pavērsienu jūru aizsardzībā – jo vairāk datu tiek apkopots un analizēts, jo efektīvāk iespējams izsekot un izņemt no jūras pazaudētos tīklus, pirms tie nodara vēl lielāku kaitējumu ekosistēmām.
 
"Spoku tīkli ir viens no lielākajiem plastmasas piesārņojuma avotiem okeānos, taču tie paliek neredzami zem ūdens. To atrašana ir sarežģīta, taču mākslīgais intelekts piedāvā risinājumu. Izmantojot esošos hidrolokācijas attēlus no intensīvi zvejotām zonām, mēs varam būtiski paātrināt šo procesu. Aicinām pētniecības iestādes, valsts iestādes un uzņēmumus sadarboties šajā iniciatīvā," uzsver Gabriele Dederere, pētniece un WWF Vācijas projekta vadītāja.
 
‘’Šis ir pilnīgi jauns un līdz šim nebijis risinājums, kas jau tagad pierādījis savu efektivitāti. Spoku tīklu atrašana ar mākslīgā intelekta palīdzību pavērs jaunas iespējas jūras aizsardzībā, vienlaikus ietaupot finanšu, laika un cilvēkresursus,’’ Katrīna Madara Stadgale, Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja.
 
Plastmasas drauds, kas nepazūd
 
Pazaudētais zvejas aprīkojums veido aptuveni 30% no plastmasas piesārņojuma jūrās. Laika gaitā tas sadalās mikroplastmasā, padarot piesārņojumu vēl nopietnāku. Katru gadu pasaules okeānos tiek pazaudēti 20% no visa zvejas aprīkojuma.
 
Līdz šim WWF Vācija ar manuālām metodēm ir pārskatījusi hidrolokācijas attēlus un atguvusi kopumā 26 tonnas spoku tīklu. Ar GhostNetZero.ai platformu šis process kļūs daudz efektīvāks, palīdzot aizsargāt jūras dzīvniekus un samazināt plastmasas piesārņojumu.
 
Aicinām pievienoties iniciatīvai – ziedojiet hidrolokācijas datus un palīdziet cīņā pret spoku tīkliem!
 
🔗 Vairāk informācijas: www.ghostnetzero.ai

DALIES!

Palīdzi mums izplatīt šo ziņu