Šo problēmu mērogs ir globāls un ilgtermiņā mērāms. Tām nav konkrētu ģeogrāfisku robežu - tās ietekmē ikvienu sabiedrības locekli un ikvienu valsti. Lai gan tehnoloģijas, inovācijas un finanšu instrumenti palīdzēs daļēji mazināt sekas, būtiskākās pārmaiņas sākas sociālajos procesos, attieksmē un izglītībā.

Izglītība kā pārmaiņu stūrakmens
Pasaules dabas fonds uzsver, ka tieši skolu izglītībai ir izšķiroša nozīme nākamajam desmitgadēm: tā nosaka, kādas zināšanas un vērtības bērni un jaunieši iegūst par vidi, sabiedrību un ekonomiku. Tieši izglītība var būt rīks, kas palīdz izprast, kāpēc un kā ir jārīkojas atbildīgi pret vidi, dabas resursiem un klimatu.

Lai gan bioloģija, dabas zinības un ģeogrāfija ir daļa no mācību programmām, vides jautājumi bieži tiek apskatīti virspusēji vai fragmentāri. Sarunās ar 2000 jauniešiem vairāk kā 45 skolās atklājas, ka klimata pārmaiņu temats ne visās izglītības iestādēs pietiekami padziļināti iztirzāts, un, pat ja tas tiek ietverts kādā no priekšmetiem, tas nereti nenodrošina izpratni par problēmu dziļumu vai sistēmisko ietekmi. Turklāt tādi jēdzieni kā oglekļa pēdas mērīšana, dzīves cikla analīze vai aprites ekonomikas principi un būtība skolēniem joprojām var būt, lai gan tie ir būtiski realitātē, kurā viņi drīz kļūs par patērētājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem.

Jauns projekts skolām: 4 video lekcijas vides izglītībai
Lai sniegtu atbalstu skolām un palīdzētu pilnveidot zināšanas un izpratni, Latvijas vides aizsardzības fonda projektā ''Jauniešu vides izglītība Latvijas sabiedrībā” Pasaules dabas fonds izveidojis četras izglītojošas video lekcijas, kurās ar dažādu jomu ekspertiem tiek apskatīti aktuālākie temati saistībā ar vides jautājumiem:

1. Ilgtspējīga attīstība - eksperta Jāņa Rozīša stāstījumā atspoguļots, kā sabalansēt cilvēka vajadzības un dabas aizsardzību, kā arī kāda ir mūsu individuālā loma šajā procesā.
2. Bioloģiskā daudzveidība - Madara Merle skaidro, kāpēc sugu daudzveidība ir būtiska ekosistēmu veselībai un cilvēku labklājībai.
3. Aprites ekonomika - Maija Krastiņa analizē, kāpēc jāpāriet no lineāras ekonomikas uz resursu atkārtotu izmantošanu un kā to var veicināt ikviens no mums.
4. Eiropas Zaļais kurss - Anda Jēkabsone iepazīstina ar ES politikas virzieniem klimata jomā un sabiedrības lomu ilgtspējīgas attīstības virzībā.

Lekcijas ir īsas un koncentrētas, ar praktiskiem piemēriem un uzskates materiāliem. Lekcijas tiks publicētas Pasaules dabas fonda mājaslapā www.pdf.lv un izsūtītas izglītības iestādēm visā Latvijā kā bezmaksas resursi izmantošanai mācību procesā - projektu nedēļās, tematiskajās stundās, kā arī pašu skolēnu veidotās iniciatīvās.

Izpratnes un līdzdalības veicināšana
Projekta “Jauniešu vides izglītība Latvijas sabiedrībā” mērķis ir jauniešu izglītošana par videi draudzīgu dzīvesveidu, vides aktīvismu un vides politikas jautājumiem teorētisku un praktisku apmācību veidā, lai veicinātu pret vidi atbildīgas sabiedrības attīstību un paradumu maiņu. Projekta būtība ietverta Pasaules dabas fonda vides izglītības pieejā -  rosināt skolēnos sistēmisku domāšanu, izpratni par seku un cēloņu saistībām vides problēmjautājumos to sasaisti ar sociāliem un ekonomikas procesiem, kā arī prasmi izteikt un pamatot savu viedokli, aktīvak iekļauties pilsoniskās sabiedrības procesos. Tematu savstarpējā saistība - dabas daudzveidība, klimats, ekonomika, sociālie jautājumi un politikas procesi - tiek pasniegti holistiski, atspoguļojot Eiropas Zaļajā kursā uzsvērto vajadzību pēc pārnozaru pieejas, kurā visas jomas kopīgi virza uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Svarīgs ir arī uzsvars uz dabas kapitāla izpratni – apzinoties dabas vērtību, iespējams veidot pamatotāku līdzdalību lēmumu pieņemšanā un ikdienas izvēlēs. Vienlaikus aprites ekonomikas principi palīdz skolēniem saprast, kā viņu izvēles ietekmē resursu patēriņu un vidi kopumā.