The WWF is run at a local level by the following offices...
- WWF Global
- Adria
- Argentina
- Armenia
- AsiaPacific
- Australia
- Austria
- Azerbaijan
- Belgium
- Bhutan
- Bolivia
- Borneo
- Brazil
- Bulgaria
- Cambodia
- Cameroon
- Canada
- Caucasus
- Central African Republic
- Central America
- Central Asia
- Chile
- China
- Colombia
- Croatia
- Democratic Republic of the Congo
- Denmark
- Ecuador
- European Policy Office
- Finland
Ziņas un jaunumi
Neplūst ne ūdens, ne finansējums: Eiropas ūdens resursu noturības stratēģija atpaliek no ambīcijām
04.06.2025. Eiropas Komisija prezentējusi ilgi gaidīto ūdens resursu noturības stratēģiju. Neskatoties uz solījumiem sagatavot spēcīgu rīcības plānu, kas stiprinātu Eiropas noturību laikā, kad kontinents piedzīvo nopietnu ūdens krīzi, Komisijas stratēģijai kopumā trūkst saistošas apņemšanās, finansējums, kā arī tajā paredzēti tikai ierobežoti pārvaldības instrumenti, lai nodrošinātu tās īstenošanu.
The Living Rivers Europe NVO koalīcija komentē: "Daba nedrīkst kļūt par modes vārdu, lai teksts izklausītos ‘zaļāks’. Plūdus, sausumu un piesārņotus ūdeņus mēs paši sev uzliekam kā sekas sliktai ūdens pārvaldībai, taču tajā pašā laikā sagaidām, ka visefektīvākie risinājumi neprasīs nekādas investīcijas, vienlaikus turpinot iznīcināt dabu? Eiropas Komisijai ir jāpaceļ piedāvātā ‘’Sūkļa iniciatīva’’ (Sponge Facility) augstākā līmenī nākamajā budžeta periodā un jāpiešķir prioritāte dabisko ūdens aiztures mehānismu atjaunošanai. Komisijai arī jānodrošina, ka infrastruktūras projekti, piemēram, ūdenskrātuves un atsāļošanas iekārtas, tiek apsvērti tikai kā pēdējais līdzeklis un vienmēr ņemot vērā stingrus vides aizsardzības principus."
Lai risinātu ūdens piesārņojuma problēmas, Komisija atzīst PFAS un barības vielu piesārņojumu kā galvenos draudus un piedāvā integrētu monitoringu, atbalstu dalībvalstīm barības vielu noteces samazināšanai, kā arī publiskā un privātā sektora partnerību PFAS noteikšanai un sanācijai. Tomēr pēdējais priekšlikums ir atkarīgs no “pareizo partneru atrašanas”, un stratēģijā nav piedāvāti pasākumi piesārņojuma novēršanai tā saknē, kā arī nav paredzēta stingra piesārņotāju saukšana pie atbildības. Turklāt pašreizējās sarunas par ūdens piesārņojumu, piemēram, PFAS, normatīvo standartu atjaunināšanu tiek izmantotas, lai vājinātu jau esošās tiesiskās aizsardzības normas.
“PFAS piesārņo mūsu dzeramo ūdeni un ekosistēmas visā Eiropā, un par to maksā iedzīvotāji. Ja Eiropas Komisija patiesi apņēmusies padarīt ES noturīgu pret ūdens krīzēm, pasākumiem PFAS problēmas risināšanai jāfokusējas uz piesārņojuma novēršanu jau saknē - piemēram, ierobežojot PFAS saturošu pesticīdus un mēslojuma pārklājumu izmantošanu, kas veicina difūzo piesārņojumu no lauksaimniecības noteces - nevis tikai uz piesārņojuma attīrīšanu procesa beigās. Tāpat jāpastiprina principa ‘’piesārņotājs maksā’’ piemērošana, nodrošinot, ka izdevumus par monitoringu, attīrīšanu un sanāciju sedz industrija, nevis ūdensapgādes uzņēmumi vai iedzīvotāji,” piebilst koalīcija.
Stratēģija arī piedāvā brīvprātīgus mērķus ūdens izmantošanas efektivitātes uzlabošanai par 10% līdz 2030. Gadam, taču tajā nav noteikta sākumpunkta, nozares rīcības plāna vai izpildes mehānisma šī mērķa sasniegšanai. Turklāt tā nenosaka saistošus ierobežojumus un neparedz ekoloģiskā caurplūduma prasību ievērošanu. Bez konkrēta sliekšņa pastāv risks, ka ES plašākie klimata pielāgošanās mērķi paliks neīstenoti: tikai “vēlamais mērķis” vien nespēs pasargāt Eiropu no pieaugošiem sausuma periodiem, plūdiem un ekosistēmu sabrukuma.
Eiropas Komisija arī apstiprinājusi, ka tā pārskatīs Jūras stratēģijas pamatdirektīvu - kas būs ilgi gaidīta iespēja risināt cilvēka darbības, tostarp oglekļa emisiju, ietekmi uz dabu. “Mūsu jūras stāvoklis ir tik slikts, ka dažviet tās vairs nav drošas pat peldēšanai,” saka Helena Rodrigesa, Pasaules dabas fonda (WWF) Eiropas Politikas biroja okeānu politikas speciāliste. “Ja ūdens ir pārāk piesārņots cilvēkiem, iedomājieties, ko tas nozīmē jūras ekosistēmām - arī jūras veltēm, ko mēs patērējam. Tāpēc šim direktīvas pārskatīšanas procesam nedrīkst būt par rezultātu vājāki noteikumi. Tieši pretēji - tam jānostiprina ES ambīcijas sasniegt veselīgas, noturīgas un produktīvas ekosistēmas pasaulē lielākajā ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.”
Turpmākajos mēnešos uzmanība būs pievērsta tam, vai Eiropas Komisijas ūdens resursu noturības stratēģija patiešām tiks īstenota visā ES un kā tās pozitīvie elementi tiks pārnesti uz konkrētu rīcību - sākot no finansējuma lēmumiem un nacionālās plānošanas līdz Komisijas turpmākajiem pasākumiem, lai nodrošinātu mūsu vadošā ūdens likuma - Ūdens pamatdirektīvas - ievērošanu. Īstais pārbaudījums būs, vai dabā balstītie risinājumi tiks izvirzīti kā prioritāte, vai piesārņotāji tiks saukti pie atbildības un vai ES ūdens tiesību akti tiks stingri īstenoti.
Living Rivers Europe nevalstisko organizāciju koalīcija rūpīgi sekos līdzi šiem procesiem un ir gatava sniegt savu ieguldījumu ES paradigmas maiņā - veidā, kā mēs pārvaldām un novērtējam savu visvērtīgāko resursu.