“Šis apbalvojums dod spēku turpināt. Es gribu, lai mūsu saimniecība kļūst vēl mūsdienīgāka – vieta, kur cilvēki var mācīties, strādāt un redzēt, ka Latvijā ir iespējams dzīvot saskaņā ar dabu un vienlaikus labi pelnīt,” saka Dace Meldere.

Ventas upes sateces baseinā, netālu no Kuldīgas, kur upe, lauki un meži veido vienu no Latvijas ekoloģiski nozīmīgākajiem reģioniem, Dace Meldere ir pierādījusi, ka videi draudzīga lauksaimniecība un ekonomiska izaugsme vienlaikus ir iespējami. Daces saimniecība “Kolumbi” dibināta pirms 13 gadiem. Saimniecība pārvalda 600 hektāru plašu teritoriju, kur 520 liellopi ganās 200 hektāros, bet vēl 400 hektāri tiek izmantoti pašai savas lopbarības audzēšanai - kviešiem, kukurūzai, lucernai un citiem kultūraugiem.

No pirmajām desmit Charolais govīm, kas iegādātas Zviedrijā, līdz pilna cikla bioloģiskajai gaļas ražošanai “no lauka līdz galdam” - lai gan par liellopu audzēšanu tajā laikā viņi zināja pavisam maz. Tagad, pēc trīspadsmit gadiem, “Kolumbi” ir kļuvusi par pilna cikla saimniecību - no pašu audzētas lopbarības līdz produkcijas pārstrādei un tirdzniecībai savā veikalā, tieši tādu, kādu Dace to bija iecerējusi no paša sākuma. Īpašs lepnums saimniecībā ir augstās kvalitātes Wagyu šķirnes liellopi, kuru izcelsme ir Japāna, bet reti kur tiek audzēti bioloģiski, kā saimniecībā “Kolumbi”.

“Kolumbi” ir ģimenes uzņēmums, kurā strādā 6 darbinieki un regulāri tiek uzņemti praktikanti un studenti. Saimniecība darbojas Ventas upes baseina vidustecē, kur klimata un augsnes daudzveidība prasa zinātniski pamatotu saimniekošanu. Dace to īsteno ar augsnes un kultūraugu analīzēm un zinātnē balstītu barības vielu aprites plānošanu.

“Es ticu, ka viss, ko mēs paņemam no dabas, ir tai jāatdod atpakaļ,” piebilst Dace Meldere.

Šī pārliecība ir kļuvusi par viņas saimniecības pamatprincipu. Augsnes un ražas analīzes nosaka katru soli - no mēslojuma līdz sējai. Vairāk nekā 500 liellopu kūtsmēsli tiek izmantoti kā vienīgais mēslojums, un tie tiek iestrādāti precīzi pēc augsnes vajadzībām, tāpat tiek savākts arī lietusūdens, lai mazinātu attīrītu saldūdens resursu izmantošanu. Saimniecībā tiek rotētas ganības, lai novērstu zālāju degradāciju, ieviestas buferjoslas un sētas starpkultūras, kas samazina barības vielu noplūdes un aizsargā ūdenstilpes. Tāpat “Kolumbi” izveido papildus buferjoslas arī gar robežojošajām lauksaimniecības zemēm, kuras tiek apsaimniekotas ar konvencionālajām metodēm, lai radītu ekoloģiskus “drošības spilvenus” un mazinātu piesārņojuma riskus.

Daces saimniecībā dzīvnieku labturība ir nevis priekšnoteikums, bet dzīvesveids. Govīm ir pieejamas plašas ganības, barība, kas ir pašu audzēta, masāžas stacijas, teļu “bērnudārzi”, kur tiem ir pieejamas barības vielas īpaši viņu vajadzībām, tīrs ūdens un svaigs gaiss. Dzīvnieku veselība un reproduktīvie cikli tiek uzraudzīti ar “Sena Hub” tehnoloģijas palīdzību, kas ļauj precīzi noteikt govju auglības periodus un nodrošina, ka tās tiek ievestas kūtī tikai apsēklošanas laikā, tādējādi samazinot laiku, ko dzīvnieki pavada iekštelpās, un uzlabojot to labturību. Lai uzturētu ģenētisko daudzveidību, aptuveni 70% ganāmpulka tiek apsēkloti mākslīgi, izvēloties labākos tēviņus pēc rakstura un veselības rādītājiem. Tas palīdz nodrošināt spēcīgus un veselīgus dzīvniekus, kas aug augstas labturības apstākļos.

Saimniecībā regulāri tiek uzņemti studenti, lauksaimnieki un Valsts vadītāji, notiek apmācības un pieredzes apmaiņas pasākumi. Pēdējā gada laikā saimniecībā viesojies Latvijas Valsts prezidents un Zemkopības ministrs, un “Kolumbi” šobrīd kalpo kā demonstrācijas saimniecība Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC).

“Es gribu parādīt, ka bioloģiskā saimniekošana var būt moderna, efektīva un ienesīga,” saka Dace. Viņa uzsver, ka videi draudzīga saimniekošana nav luksusa izvēle, bet vienīgais ceļš uz ilgtspējīgu nākotni: “Mēs nevaram ražot pārtiku, ko paši negribētu ēst.”

Par balvu

WWF Baltic Sea Farmer Award ir Pasaules Dabas fonda iniciatīva, kas godina saimniecības visā Baltijas jūras reģionā, kuras ievieš inovatīvas metodes barības vielu noplūžu mazināšanai un demonstrē piemēru, kā saimniekot ilgtspējīgi, mazinot lauksaimniecības ietekmi uz Baltijas jūru.

Katras valsts uzvarētāji tiek virzīti tālāk - globālajai WWF pasaules līmeņa balvai, kas apvieno izcilākos lauksaimniekus no visas pasaules.