Projekts aizsākās 2021. gada vasarā ar vēlmi aktualizēt tēmu, kas līdz tam reti nonāca publiskajā telpā – aizsprostu un citu šķēršļu ietekmi uz Latvijas upēm. Lai cilvēki paši varētu kļūt par upju sargiem, tika izveidota digitāla platforma http://www.partiramupem.lv, kur iedzīvotāji tika aicināti ziņot par šķēršļiem tuvējās apkārtnēs. Atsaucība pārsniedza visas cerības – četru mēnešu laikā tika saņemti vairāk nekā 70 ziņojumi. Katrs no tiem tika izvērtēts, daļa vietu apsekota dabā, un tika noteiktas prioritārās teritorijas, kurās upju atbrīvošana ir gan ekoloģiski nozīmīga, gan tehniski iespējama.

Pirmais projekta gads bija kā pamatakmens – tas lika pamatus kustībai, kas vēlāk pārtapa par vienu no redzamākajām sabiedrības iesaistes iniciatīvām jomā. Savukārt otrajā gadā projekts pārtapa no plāniem uz papīra par reāliem darbiem dabā. Ar projekta un tā atbalstītāju palīdzību tika pārbūvēta caurteka uz Sveķupes – nelielas, dabiskas upes Gaujas Nacionālajā parkā. Šī vieta kļuva par simbolu tam, ko nozīmē atjaunota upes plūsma: atbrīvots tika vairāk nekā 4 kilometru upes posms, kas tagad atkal ir mājvieta zivīm, bezmugurkaulniekiem un augiem, kas gadu desmitiem bija atgrūsti no savas dabiskās ekosistēmas. Līdztekus praktiskajiem darbiem dabā, tika organizēti arī kultūras notikumi – Latvijā notika filmas “Aizsprostu mednieki” pirmizrāde, kas atklāja Eiropas pieredzi upju atjaunošanā un mudināja arī Latvijas sabiedrību domāt par līdzīgiem risinājumiem, ko var ieviest arī pie mums.

Lai apzinātu visas problemātiskās caurtekas un noteiktu vietas, trešajā projekta gadā uzmanība tika pievērsta Gaujas sateces baseina kartēšanai, lai identificētu lokācijas, kur darbu veikšana būtu visefektīvākā. Tapa TOP 20 saraksts – konkrēta, ar datiem pamatota rīcības karte turpmākajiem gadiem. Šajā posmā projekts ieguva arī pavisam jaunu sabiedrības dimensiju. Sadarbībā ar “Ezītis Miglā” tika rīkoti pārgājieni gar Lielo Juglu, Alūksnes upi un Vildogu, kā arī notika filmas “Aizsprostu mednieki” seansi. Tas bija veids, kā par vides tēmām runāt neformāli – tur, kur cilvēki jūtas brīvi, ar iespēju redzēt, dzirdēt un piedzīvot, diskutēt par redzēto.

Tieši šajā laikā projektam pievienojās Latvijā un pasaulē zināmais grafiti mākslinieks KIWIE, kura iesaiste palīdzēja ar mākslas izteiksmes līdzekļiem akcentēt upju piesārņojuma problēmu un uzrunāt arī jaunāko auditoriju. KIWIE projekta ietvaros radīja īpašu simbolu — eža tēlu, kas mitoloģiski saistās ar gudrību un emocionālo inteliģenci, bet šajā interpretācijā veidots no plastmasas pudeles, tādējādi aktualizējot vides piesārņojuma jautājumu.Paralēli tika uzsākta Bejas aizsprosta nojaukšana, kas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem vides atjaunošanas soļiem projekta ietvaros. 2024. gadā Bejas aizsprosta pārbūve tika pabeigta. Pēc desmitgadēm ilga klusuma upes gultne atkal kļuva dzīva. Šis notikums pulcēja vietējo kopienu, medijus un dabas aizstāvjus – cilvēkus, kuri savām acīm ieraudzīja, kā daba pati sāk atjaunoties, ja tai tiek dota iespēja. 2025. šis projekts tika nominēts prestižajai “European Dam removal 2024” balvai, tiekot atzītam par vienu no trīs šāda veida veiksmīgākajiem projektiem Eiropā. 2024. un 2025. gadā notika arī vairāki pārgājieni un talkas gar Alūksnes upi, kas simboliski parādīja, cik svarīgi ir ne tikai nojaukt aizsprostus, bet arī atjaunot cilvēku attiecības ar tuvāko vidi, iesaistot ne tikai vietējo sabiedrību bet arī interesentus no citām Latvijas pilsētām.

2025. gadā projekts sasniedza finišu ar vēl divām pārbūvētām caurtekām uz Vildogas upes, turpinot atbrīvot Latvijas upju tīklu. Lai veicinātu sabiedrības izpratni par šāda veida projektiem, tika organizēti pārgājieni, talkas, mediju kampaņas, kas uzsvēra: upju brīvība nav tikai vides aizsardzības jautājums – tā ir mūsu nākotnes drošība, tīrs dzeramais ūdens, veselīgas ekosistēmas un vietējās kopienas, kas dzīvo saskaņā ar dabu.

Ar projekta rezultātiem cieši saistīta arī valsts mēroga aizsprostu prioritizācija, kā arī “Saldūdens konference” Saeimā, kuras rezultātā pieņemta Latvijas ūdens ceļa karte, kas pirmo reizi izceļ upju hidromorfoloģijas nozīmi. Pateicoties šiem procesiem, Eiropas fondu līdzekļos Latvijai atvēlēti 2 miljoni eiro tieši aizsprostu nojaukšanai. Nozīmīgs pavērsiens notika arī sadarbības jomā, 2025. gada sarunu festivāla ‘’Lampa’’ diskusijas noslēgumā – Klimata un enerģētikas ministrija, Pasaules dabas fonds, Latvenergo un Mazo HES asociācija parakstīja memorandu par upju atbrīvošanu no šķēršļiem, tādējādi iezīmējot jaunu pieeju ūdens resursu pārvaldībā – līdzsvarā starp enerģētiku, dabu un sabiedrības interesēm.

“Par tīrām upēm!” nav tikai projekts par dabu – tas ir stāsts par cilvēkiem, kuri tic, ka visām iniciatīvām un sabiedrības iesaistei ir liela nozīme. Piecu gadu laikā dažādās aktivitātēs klātienē piedalījušies ap tūkstoti dalībnieku – gan talkās, gan pārgājienos, gan semināros. Kopumā projekta komunikācijas aktivitātes sasniegušas gandrīz 17 miljonu lielu auditoriju vairāk nekā sešsimt publikācijās, nemaz nerunājot par sociālo tīklu platformām, kur upju stāsti dzīvo arī pēc projekta beigām.

Par Pasaules dabas fondu:

Pasaules dabas fonds ir Latvijā reģistrēta sabiedriskā labuma organizācija, World Wide Fund for Nature (WWF) asociētais partneris, kas Latvijā darbojas kopš 1991. gada. Pasaules dabas fonda misija ir veidot nākotni, kurā cilvēki un daba dzīvo harmonijā. Organizācijas mērķis ir dabas aizsardzība, lai saglabātu ģenētisko, sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošinātu atjaunojamo dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu tagad un nākotnē, palīdzētu samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu. 

Par projektu "Par tīrām upēm!":

Minerālūdens zīmols "Mangaļi" ar Pasaules Dabas Fonda atbalstu 2021.gadā uzsāka ilgtermiņa projektu "Par tīrām upēm!", ar mērķi rūpēties par Latvijas upju ekosistēmas uzlabošanu. Projekta pirmajā darbības gadā tika iegūta informācija par dabīgi vai mākslīgi izveidotiem aizsprostiem Latvijas upēs, par kuriem ziņoja sabiedrība, kā arī tiks veikts vides pētījums ar Pasaules Dabas Fonda ekspertu iesaisti, lai izvērtētu šo aizsprostu ietekmi uz dabu. Kopumā tika identificēti 70 aizsprosti no kuriem 10 noteikti kā aizsprosti, kas nodara nozīmīgu kaitējumu kopējai Latvijas upju ekosistēmai. Latvijas upju ekosistēmas uzlabošana plānota vairāku gadu garumā, taču jau šogad uzsākta upju izpēte un sabiedrības izglītošana.