Kopumā atbalstu saņēmušas astoņas skolas visā Latvijā – Ogrē, Saldū, Jūrmalā, Bauskā, Rīgā, Līvānos, Jaunmārupē un Nīcā, katrai piešķirot finansējumu atbilstoši projekta apjomam, maksimālajai summai sasniedzot 1400 eiro.

“Ielaid skolā dabu” veicina praktisku un pieredzē balstītu mācīšanos, kas palīdz skolēniem ne tikai saprast dabas procesus, bet arī apzināties cilvēka ietekmi uz tiem. Skolas, kas iesaistījušās programmā, kļūst par vietām, kur daba ienāk mācību procesā ar visām maņām – skolēni rok zemi, vēro kukaiņus, novērtē mitruma un gaismas radītās pārmaiņas, kuras rosina viņu pašu darbs. Šāda pieeja veicina atbildību, pētniecisko domāšanu un radošumu, jo bērni mācās ne tikai klausoties, bet darot – kompostējot, audzējot augus, pētot apputeksnētājus, sējot bioloģiski vērtīgus zālājus vai veidojot dzīvotnes dzīvniekiem.

“Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir ļoti būtisks cilvēces izaicinājums nākamajās desmitgadēs. Svarīgi, lai šodienas skolu jaunatnei būtu iespējami plašākas zināšanas un izpratne par bioloģisko daudzveidību un tās nozīmi cilvēka labklājībai. Mēs ļoti ceram, ka šogad skolās izveidotie bioloģiskās daudzveidības mācību atbalsta elementi – sikspārņu dzīvotne, atmirusī koksne, bioloģiski vērtīgā zālāja teritorija, ārstniecības augu dobes, augsnes kvalitātes uzlabošana – sniegs dziļāku priekšstatu skolēniem mācību procesā par dzīvo dabu un cilvēka klātbūtni tajā, spējot integrēt iegūtās zināšanas savās nākotnes gaitās,” uzsver Jānis Rozītis, Pasaules dabas fonda direktors.

“Ar prieku atbalstām konkursu “Ielaid skolā dabu”, jo tā ļauj bērniem mācīties par vidi nevis tikai teorētiski, bet caur praktisku pieredzi. Šādi projekti dod iespēju skolēniem izzināt dabas procesus, iemācīties rūpēties par dabu un saprast, ka pat nelieli darbi var radīt nozīmīgas pārmaiņas. Praktiskā pieredze palīdz attīstīt izpratni par atbildīgu rīcību un ilgtspējīgu domāšanu,” saka Antra Birzule, “Lidl Latvija” Korporatīvās sociālās atbildības vadītāja.

Jaunmārupes pamatskola rada mājas sikspārņiem un praktisku pieredzi skolēniem

Jaunmārupes pamatskolas skolēni šogad iesaistījās projektā, kura mērķis ir izveidot sikspārņiem piemērotas mājas, tā palīdzot šiem nakts dzīvniekiem atrast drošu dzīvesvietu un vienlaikus veicinot skolēnu zināšanas par ekosistēmu līdzsvaru. Projekts tapis sadarbībā ar bioloģijas skolotāju un sertificētu sikspārņu ekspertu Klintu Valiju Kupči. Darbs noticis vairākos posmos – skolēni tika sadalīti grupās, kas izstrādāja mājiņu rasējumus, apkopoja nepieciešamos materiālus, būvēja konstrukcijas un izveidoja informatīvo stendu. Šāda pieeja ļāva skolēniem apvienot teorētiskās zināšanas ar praktisku darbību, piedzīvot īstu pētniecības procesu un saprast, kā viņu darbs ietekmē vidi.

Skolas pārstāvji uzsver, ka šis projekts skolēniem devis iespēju mācīties ārpus klases telpām – dabā. “Skolēni mācās ne tikai teoriju un ne tikai lasa grāmatas, bet arī praktiski pielieto savas zināšanas, pēta apkārtējo vidi un redz savas darbības rezultātu,” stāsta Inga Melngaile, Jaunmārupes pamatskolas dabaszinātņu jomas vadītāja. “Mēs esam pamatskola – vieta, kur skolēni uzsāk apgūt bioloģiju, ķīmiju un fiziku no nulles. Tāpēc mums ir būtiski iesēt kvalitatīvu zināšanu sēklu un raisīt interesi, lai nākotnē šīs jomas viņi izvēlētos apgūt padziļināti,” norāda Melngaile.

Bauskas Valsts ģimnāzijas skolēni izzina apputeksnētāju lomu dabā

Bauskas Valsts ģimnāzija šogad īstenoja projektu, kura mērķis ir izveidot apputeksnētājiem draudzīgu vidi – vietu, kur skolēni mācās par ekosistēmu līdzsvaru un cilvēka lomu tajā. Skolas pārstāvji atzīst, ka galvenais impulss bija informācijas trūkums sabiedrībā – daudzi joprojām domā, ka apputeksnētāji ir tikai bites, taču nozīmīga loma ir arī citiem kukaiņiem, putniem un dzīvniekiem. Topošā teritorija kalpos gan kā praktiska mācību vide, gan kā iespēja skolēniem pētīt dabas procesus un novērot, kā nelielas cilvēka darbības var palīdzēt dabai.

“Šī iniciatīva nozīmē iespēju skolai kļūt par vietu, kur daba un mācību vide savijas kopā,” saka Lāsma Krastiņa, Bauskas Valsts ģimnāzijas bioloģijas skolotāja. “Apputeksnētāju dārza izveide palīdzēs skolēniem mācīties ne tikai par apputeksnētāju dažādību, bet arī par to, kā cilvēki var pozitīvi ietekmēt savu apkārtējo vidi. Skolai tas ir arī solis uz zaļāku un draudzīgāku nākotni.”

Saldus pamatskola izveido Zaļo izziņas stūri dabas pētniecībai

Saldus pamatskolā skolēni veido Zaļo izziņas stūri – īstu laboratoriju, kur mācības kļūst par pieredzi. Šeit bioloģijas stundās bērni varēs tieši novērot un pētīt dabas procesus – fotosintēzi, lapu krāsu maiņu, augsnes mitrumu un temperatūru. Skolēni ne tikai apgūst teoriju, bet arī praktiski pielieto savas zināšanas, veicot dabaszinību eksperimentus un novērojumus skolas teritorijā. Šī vieta kalpos arī citu priekšmetu integrētai apguvei, ļaujot skolēniem sasaistīt dabaszinības ar matemātiku, fiziku vai mājturību un attīstīt pētnieciskās prasmes.

“Šis projekts ir viens no posmiem, lai paplašinātu dabai draudzīgās zonas. Nākamie soļi – izveidot komposta zonu bioloģisko atkritumu pārstrādei, skolas dārzu vai garšaugu dobi un saules vai vēja enerģijas modeli, ko izmantot mācībās,” norāda Linda Kuskova, direktores vietniece izglītības jomā.