Pasaules Dabas Fonds un Zaļā brīvība: Eiropas atgūšanās instruments jāizmanto pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku | WWF Latvia

Pasaules Dabas Fonds un Zaļā brīvība: Eiropas atgūšanās instruments jāizmanto pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku



Publicēts 18 jūnijs 2020   |  
Pasaules Dabas Fonda rekomendācijas ilgtspējīgas ekonomikas attīstībai - infografika
© Pasaules Dabas Fonds

19. jūnijā notiks Eiropadomes tikšanās, kurā ES valstu līderi apspriedīs 750 miljardu eiro atgūšanās instrumenta “Next Generation EU” līdzekļu sadalījumu, lai mazinātu COVID-19 radītās negatīvās ietekmes. Pasaules Dabas Fonds un Zaļā brīvība pirms tikšanās aicinājuši Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu stingri atbalstīt līdzekļu izlietošanu klimatam un dabas resursiem draudzīgas ekonomikas attīstībā un sociālo problēmu risināšanā.

Pasaules Dabas Fonds un Zaļā brīvība savā aicinājumā Ministru prezidentam norādījušas par klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes prioritāti ekonomikas atveseļošanas un ES budžeta kontekstā, kā arī Eiropas izaugsmes scenārijos. Abas nevalstiskās organizācijas atgādinājušās arī par klimata un dabas daudzveidības aizsardzības un pielāgošanās kritēriju iekļaušanas nepieciešamību publiskā finansējuma piešķiršanas nosacījumos atveseļošanās fondu un ES daudzgadu budžetu izlietojumā.

Būtiskākais ir neatlikt rīcību jau iesāktajās vides politikas jomās, tāpēc ekonomikas atveseļošanas finansējumam jānonāk pie ilgi gaidītiem projektiem, piemēram, vērienīgas ēku energoefektivitātes uzlabošanas, pieejamākiem bezizmešu sabiedriskā transporta tīkliem, zaļās infrastruktūras plānošanas un atkritumu apjoma samazināšanas,” uzsver Krista Pētersone, biedrības Zaļā brīvība klimata eksperte. “Klimats nav vēl viena izdevumu pozīcija, kas konkurē ar sociāliem un veselības jautājumiem. Reformu un atgūšanās plāns nacionālā mērogā atainos valdību izvēlētās ekonomiskās izaugsmes stratēģijas, kurās ceram saskatīt mazoglekļa attīstības prioritātes”.

ES finanšu plūsmas ir jānovirza noturīgas, dabas resursu nenoplicinošas un klimatneitrālas ekonomikas atbalstam, izslēdzot neilgtspējīgus ieguldījumus. Pasaules Dabas Fonda rekomendācijas nacionālo atveseļošanās plānu izstrādē aicina lēmumus balstīt ES ilgtspējīgu finanšu taksonomijā. Investīciju pasākumi, kas ļauj labāk pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt tās, īstermiņā var kalpot par ekonomisku stimulu un piedāvāt jaunas “zaļās” darba vietas, bet ilgtermiņā – īstenot Parīzes nolīgumu un Eiropas Zaļā kursa mērķus.

Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonda direktors norāda: “Eiropas Komisija ir prezentējusi atgūšanās fonda un daudzgadu budžeta piedāvājumu, taču tikai sarunas starp dalībvalstīm un vēlāk pašu dalībvalstu attieksme norādīs, vai esam gatavi arī šeit nacionālā līmenī pieņemt pārdomātus, tālredzīgus, sabiedrības interesēs balstītus lēmumus. Šis izaicinājumu laiks mums Latvijā ir jāuztver kā unikāla iespēja pārkārtot ekonomiku uz tādu, kas ir taisnīgāka gan pret cilvēkiem, gan dabu.

ES daudzgadu budžetam jāapliecina dalībvalstu apņemšanās veikt ieguldījumus energoefektivitātes un dekarbonizācijas pasākumos, kas noteikti to Nacionālajos enerģētikas un klimata plānos 2021. - 2030. gadam. Savukārt atgūšanās instrumenta “Next Generation EU” līdzekļiem jābūt pilnībā atbilstošiem Parīzes vienošanās būtībai un jāatbilst ES klimatneitralitātes un bioloģiskās daudzveidības mērķiem.


“Pasaules Dabas Fonds un Zaļā brīvība: Eiropas atgūšanās instruments jāizmanto pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par “Pasaules Dabas Fonds un Zaļā brīvība: Eiropas atgūšanās instruments jāizmanto pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku” saturu atbild nodibinājums “Pasaules Dabas Fonds”.

Pasaules Dabas Fonda rekomendācijas ilgtspējīgas ekonomikas attīstībai - infografika
© Pasaules Dabas Fonds Enlarge

komentāri

blog comments powered by Disqus